Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +8 °C
Apmācies
Trešdiena, 5. oktobris
Amālija, Amēlija

Ceļš uz izlaušanos ir sācies. Aminatas solokoncerta Savvaļas pusē recenzija

Pārdomas pēc Aminatas solokoncerta Savvaļas pusē Andrejsalā – gribas cerēt, ka dziedātājai viss vēl ir priekšā.

Divu gadu pandēmijas dēļ pārceltais un atkārtoti atliktais latviešu popmūzikas mākslinieces Aminatas solokoncerts Savvaļas pusē, kas sākotnēji bija paredzēts Hanzas peronā, beidzot ir noticis Andrejsalas kvartālā 4. augusta vakarā. Šogad, palikusi otrajā vietā Eirovīzijas nacionālajā atlasē Supernova, viņa bija pavisam tuvu tam, lai otrreiz pārstāvētu Latviju šajā starptautiskajā, plaši izskanošajā dziesmu konkursā. Nesen intervijā SestDienai Aminata atzina, ka tas viņu ir apbēdinājis, jo izraudzītā dziesma, kas ir atnākusi pati, nevis sacerēta kādam konkrētam mērķim, patiešām likusies laba un rādāma plašākam klausītāju lokam.

Dziesma I’m Letting You Go bija arī mana favorīte Supernovā, tāpēc ar interesi aizgāju paskatīties un paklausīties, ko Aminata piedāvās savā solokoncertā. Viņa tomēr ir unikāls gadījums uz mūsu popmūzikas skatuves – līdz šim nav bijis un joprojām nav otras tādas, kurā rit afrikāņu un krievu asinis, "izturētas vēsajā Ziemeļeiropas mērcē", personībai veidojoties, augot un dzīvojot starp latviešu tautības cilvēkiem, kuri ir arī viņas tagadējie sadarbības partneri – producenti un mūziķi, ar kuriem Aminata kopā veido dziesmas un uzstājas. Viņa gandrīz bez akcenta runā latviski, un arī arvien vairāk viņas dziesmu skan šajā valodā, tas, protams, ir lieliski, uzstājoties vietējai publikai.

 

Komplimentu piruetes

Pašlaik Aminatas skatuves partneri ir četri profesionāli mūziķi – ģitārists Kaspars Vizulis, pianists Toms Mikāls, bundzinieks Rūdolfs Daņiļevičs un basists Kristaps Ērglis. Instrumentālisti sāk koncertu, sagatavo skatuvi pirms dīvas parādīšanās, un tad viņa nāk, ģērbusies seksīgākajā tērpā, kāds jebkad viņai mugurā redzēts, sniedz mūsu platuma grādiem reti sastopamu vizuālo baudījumu un dzied, kā vienmēr, fantastiski, parādot savas izcilās vokālās dotības, kas savulaik liktas lietā, uzstājoties arī ar džeza programmām. Tomēr dziesmu starplaikos Aminatas vārdos ir tik daudz pateicības visiem sanākušajiem klausītājiem, birst komplimenti dejotājām un viesmūziķiem (Būū, Shipsea), it kā viņai būtu kautrīgi jājūtas parādā visiem citiem, nevis pārējiem jājūsmo par to, ka mums ir tāda Aminata.

Talantīga, darbaspējīga, inteliģenta, skaista, taču diemžēl joprojām tur cieši sažņaugtu dziļi iekšpusē savu ego, savu pašpārliecinātību, kam ir jāļauj lauzties uz āru, pat ja kādam tas varētu nepatikt. Varbūt tas notiek empātijas dēļ, instinktu līmenī sajūtot un mēģinot remdēt apkārtējo bailes no konkurences, ka viņa ar savām dabas dotajām īpašībām citus tūliņ nospiedīs un izrāpsies virspusē? Šķiet, ka šo pārspīlēto kautrību izraisa mēģinājumi integrēties šajā vidē, kur dzīvojošo vairākums ir par Aminatu jau ģenētiski gan fiziski, gan arī muzikāli mazāk apdāvināti cilvēki. Būsim godīgi: saknes vai visai populārajai mūzikai, ko šodien spēlē un klausās eiropieši, nāk no dažādās pasaules vietās dzīvojošajiem afrikāņiem, – džezs, blūzs, regejs, visvairāk izplatītie popa ritmi, arī pēdējās desmitgadēs uzplaukušais reps, bez kura pakāpeniski izmirstošie baltie savu dzīvi vairs nespēj iedomāties.

 

Citi tikai sapņo

Aminata ir šī koncerta varone – viņā lūkojoties un klausoties, jebkuram ir skaidrs, kura šeit ir vislabākā, bet kāpēc tāds pārspīlēts biklums no pašas puses? Vai šī attieksme pret sevi – ko nu es, ko nu es – pielipusi no latviešiem? Jau pieminētajā SestDienas intervijā Aminata stāsta, ka nesen sākusi sarakstīties ar savu pusmāsu, kura dzīvo Vācijā un pēc aizbraukšanas ar abu kopīgo tēvu paviesoties Āfrikā daudz labāk esot apjautusi savas saknes, spējas un priekšrocības. Aminatai ir vajadzīgs labs producents, kurš reizē ir arī psihologs, un tāds noteikti nedzīvo Latvijā – iespējams, viņš vēl nav pazīstams un pašlaik spēlē uz ielas kaut kur Āfrikā?

Aminatai atsaukties tēva aicinājumiem aizbraukt uz viņa dzimto Burkinafaso pagaidām vēl neesot pieticis laika, jo daudz darba. "Es mēģinu aizbēgt projām no tā, ko es saucu. Es nemāku šo dzīvi..." – šie vārdi nāk no jaunās latviešu dziesminieces Keitijas Bārbales, bet tikpat labi attiecināmi uz Aminatu, kura par savām patiesajām sajūtām vēl nedzied, kaut gan ir gadus desmit vecāka. Šī kautrēšanās būt citādai Aminatai ir likusi mainīties arī vizuāli – ilgu laiku dziedātāja ar mākslīgām metodēm ir taisnojusi matus un tikai nesen sākusi publiski parādīties ar savu dabisko matu rotu, par kādu daudzi Ziemeļeiropas cilvēki tikai sapņo un pat liek ķīmiskos ilgviļņus. Jācer, ka tie ir tikai pirmie soļi un vēl pēc kāda laika Aminata uzplauks visā savā krāšņumā. Viņai šogad paliek trīsdesmit, tātad laiks vēl ir. Kas lēni nāk, tas labi nāk.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja