RLB svinēs latviešu diriģenta Roberta Zuikas 100 gadu jubileju

Sarīkojumā piedalīsies jauniešu koris Balsis, sieviešu koris Ausma, vīru koris Gaudeamus, Jāzepa Mediņa Rīgas 1.mūzikas skolas zēnu koris, apgāda "Zinātne" vadītāja Ingrīda Segliņa, redaktore Ieva Jansone un muzikologi Klotinš un Arvīds Bomiks.Būs arī grāmatu galds, kur būs iespēja iegādāties jauniznākušo grāmatu un Zuikas vīru kora kompaktdisku Iz zobena dziesma.R.Zuikas šūpulis kārts 1913.gada 20.janvārī Madonas apriņķa Lubējas pagasta Ambātos. Izglītību viņš guvis Rīgas Skolotāju institūtā, viņa audzinātāju vidū bija Jēkabs Vītoliņš un citi tā laika ievērojami kultūras un izglītības darbinieki, kurus nu jau sirmais mūziķis atceras ar visdziļāko cieņu. Zuikas darba gaitas saistījušās ar Kokmuižas jeb tagadējo Kocēnu skolu, kur strādājis par skolotāju un skolas pārzini. Taču viņa diriģenta žestam pakļāvušies arī dziedātāji ne tikai Kocēnos, bet arī Valmieras Latviešu biedrībā, Valmieras mūzikas skolā, dzimtajā Liezerē, Liepājā. Kara un pēckara gadi Zuiku aizveda uz Vāciju, vēlāk - uz Angliju, līdz 1961.gadā par viņa mītnes vietu kļuva Kalamazū pilsēta Mičiganas štatā Amerikas Savienotajās Valstīs, kur diriģents dzīvo vēl joprojām.Būdams Latvijas armijas Rīgas pulka 2.bataljona leitnants, viņš Kurzemes frontē, Dundagā, 1944.gadā nodibināja karavīru kori, kas savu darbību turpināja arī pēc 15.latviešu bataljona kapitulācijas Rietumu sabiedrotajiem Šverīnē 1945.gada 2.maijā, kad viņi nokļuva Putlosas gūstekņu nometnē. Turpinājās intensīvi kora mēģinājumi un koncerti - dažādās nometnēs un pēcnometņu laikā sniegti ap 170 koncertu. 1947.gadā koris pārceļas uz Angliju, turpina darbību Korbijā.Kopš 1950.gada arī Roberts Zuika atkal ir kopā ar saviem uzticamajiem dziedoņiem, piedalās Latviešu Dziesmu dienās Anglijā, daudz koncertē, uzstājas arī BBC radio tiešraidēs un ieskaņojumos, bet 1953.gadā gūst sensacionālu atzinību starptautiskajā konkursā - IV vietu septiņpadsmit koru konkursā Velsā. Viņa vadītais koris ir pirmais latviešu koris, kas kļuvis par starptautisko konkursu laureātu. Seko raksti, intervijas laikrakstos, BBC radio, un vienmēr Zuika kopā ar saviem dziedoņiem apliecina savu patriotisko pilsonisko stāju, klausītājiem stāstot par okupēto Latviju.Kalamazū pilsētā un tās apkārtnē bija apmetušies daudzi latvieši. Arī Roberts Zuika aktīvi iesaistījās sabiedriskās dzīves veidošanā. Viņš vadīja šīs pilsētas, arī Detroitas, Grandrepidsas korus, to skaitā arī apvienoto vīru kori Kalējs. Nenovērtējams ir viņa veikums, kopš 1977.gada tautās laižot periodisko rakstu krājumu Latvju Mūzika, kas būtībā kļuvis par latviešu trimdas mūzikas vēsturi. Turklāt sirmais meistars darbu turpina - viņa priekšā uz rakstāmgalda krājas materiāli 31.sējumam, kā arī bērniem un jauniešiem domātajam latviešu tautasdziesmu krājumam "Lakstīgala", kura līdzšinējie metieni sasnieguši 25 000 eksemplāru.Roberts Zuika sniedzis ieguldījumu latviešu centra Garezers kultūras dzīves veidošanā, kur jau kopš pagājušā gadsimta 60.gadiem viņa vadībā un rosināti notikuši koncerti, diriģentu kursi, bērnu un jauniešu vasaras nometnes, dziesmu dienas, dažādi uzvedumi. Tālab muzikologs Arvīds Bomiks ir izteicis ierosinājumu šī latviešu centra Dziesmu leju nosaukt Zuikas vārdā.R.Zuika ir bijis virsdiriģents dziesmu svētkos Toronto, Klīvlendā, Bostonā, Čikāgā, Eiropas Dziesmu svētkos Hannoverā un Londonā, 32.kultūras dienās Austrālijā, XX Vispārējos Dziesmu svētkos un goda virsdiriģents XXI, XXII un XXIII Dziesmu svētkos Rīgā, kā arī daudzos citos novada dziesmu svētkos. Arī šovasar Zuika ieplānojis ierasties Latvijā uz Dziesmu svētkiem, kur viņš būs goda virsdiriģents.