Iestudējumu veidojuši divi franču mākslinieki – diriģents Bertrāns de Bijī un režisors Lorāns Pelī. Masnē Pelnrušķīte, kuras pirmizrāde notika 1899. gadā Parīzē, Metropolitēna operā skan pirmo reizi (iepriekš šeit iestudēta populārāka šīs pasakas versija – itāļu dižgara Džoakīno Rosīni Pelnrušķīte, kura ir reālistiskāka nekā franču komponista darbs). Masnē kolorītajā partitūrā ir jūtama baroka, Mendelszona un Vāgnera ietekme.
Titullomu atveido viena no pievilcīgākajām mūsdienu zvaigznēm – izcilais amerikāņu mecosoprāns Džoisa Didonato, kura kopš 2006. gada dziedājusi šajā Lorāna Pelī izrādē Santafē, Londonā, Briselē, Barselonā un Lillē. Režisors uzvedis elegantu, amizantu un dzīvespriecīgu iestudējumu, kas pārsteidz ar ekscentriskiem kostīmiem un asprātīgu scenogrāfiju, kurā dažādos negaidītos veidos ir iedzīvināts Šarla Perro pasakas teksts. Dziļu iespaidu uz režisora Lorāna Pelī iztēli ir atstājusi Pelnrušķīte, kuru bērnībā viņam lasījusi vecmāmiņa. Šī izrāde "atveras" kā krāšņa ilustrēta grāmata.
Masnē Pelnrušķīte ir optimisma un maģijas uzlādēta opera. Džoisa Didonato, kura ir nepārspējama baroka, bel canto, Mocarta un laikmetīgās mūzikas interprete, stāsta, ka Pelnrušķītes mēģinājumos Ņujorkā bieži raudājusi kopā ar Lorānu Pelī, un tās bijušas prieka asaras. "Tas, kas pašlaik notiek pasaulē, ir tik drūms un smags. Saskaroties ar tādu nevainīgumu un svaigumu kā šajā operā, mēs esam emocionāli satriekti," uzsver Džoisa Didonato.
Dziedātāju uzrunā viņas atveidotās varones spēks un neatkarība: "Šajā operā Pelnrušķīte nav atkarīga no prinča – nav tā, ka viņš viņai ir ļoti nepieciešams. Princis iemieso viņas labsirdīgo, mīlošo dabu, un Pelnrušķīte ir laimīga, viņu sastopot."
Kopā ar Džoisu Didonato operā dzied angļu mecosoprāns Alise Kūta (princis), amerikāņu mecosoprāns Stefānija Blaita (Pelnrušķītes ļaunā pamāte), korejiešu soprāns Ketlīna Kima (feja) un franču basbaritons Lorāns Nauri (Pelnrušķītes pamātes vīrs).