Lai gan solistes Beātes Zviedres izdziedātais klusums pašreizējā dzīvē vedina domāt par kovidlaika piespiedu pauzi, ideja radās pirms pandēmijas un komponista izjūtās saistīts ar ziemu. "Silence jeb klusums nav obligāti laiks, kad viss ir beidzies. Bieži vien tas ir brīdis pirms. Pagājušais gads mums visiem, īpaši mūziķiem, bijis pārlieku kluss, taču ir svarīgi atcerēties, ka arī klusums nav garlaicīgs vai tukšs. Tajā var notikt ļoti krāsainas lietas, dzimt kāds vērtīgs vārds vai skaņa," saka dzejniece Aleksandra Line.
No 19 mājām piecās valstīs
No mājām uz mājām: tāda varētu būt devīze pērnziem tapušajam komponista un pianista Edgara Cīruļa projektam, kas vairāku cilvēku nesavtīgā sadarbībā rezultējies jaundarbā silence orķestrim un balsij. Edgars Cīrulis to komponēja, atgriezies mājās pēc studijām Dānijā un iedvesmojoties no Aleksandras Lines angļu valodā sacerētā dzejoļa. Mūziku katrs no savām mājām attālināti ierakstījuši 19 profesionāli mūziķi no Latvijas, Rumānijas, Slovēnijas, Zviedrijas un Dānijas. Savienot šos skaņuceliņus orķestrī palīdzējis Toms Lisments, video ilustrācijas veidoja Patrīcija Vilsone. Šādā veidā, kamēr mūzikas industrijai bija niecīgi maz iespēju izpausties klātienē, komponists vienojis vairākas sev tuvas pasaules, kuras ikdienas apstākļos tik vienkārši satikties nevarētu.
Vairākas pasaules
"Pavasarī biju atgriezies savās bērnības mājās, drošībā, un man bija laiks. Pabeidzu šo skaņdarbu balsij un orķestrim un biju plānojis to pirmatskaņot, taču pagājušā gada pavasarī tas vairs nebija iespējams, un es vairs nezināju, kad atkal varēs spēlēt "dzīvajā". Tāpēc vērsos pie kolēģiem un draugiem un palūdzu viņiem aizdot savu "balsi" manām nošu partijām. Man par pārsteigumu, pilnīgi visi piekrita piedalīties šajā projektā. Šādi mums sanāca savilkt vairākas pasaules daļas kopā vienuviet", – par jaundarbu stāsta Edgars Cīrulis.
"Viss sākās ar to, ka uzgāju Aleksandras dzejoli. Tas mani ļoti uzrunāja, vēlējos uzrakstīt vokālu skaņdarbu. Ir vērts iepazīt Aleksandru Lini kā dzejnieci, viņa ļoti īpaši māk atrast tādas vārdu kombinācijas, kas uzrunā ļoti dziļi un ļoti personīgi. Turklāt viņa to meistarīgi dara trīs valodās – angliski, latviski un krieviski. Vienlīdz dziļi un poētiski, ņemot vērā katras valodas krāsu," atklāj Edgars Cīrulis. Pirmā skice radusies, domājot par skaņdarbu bigbendam, bet ar laiku pārtapusi orķestra kompozīcijā, iekšēji dzirdot plašāku skanējumu – stīgu instrumentus un pūšaminstrumentus, kuru nav tradicionālā bigbenda sastāvā. "Es gribēju, lai mūzika ir trausla, bet lai trauslums nāk no kaut kā tik liela kā orķestris," komponists paskaidro.
"Es vienkārši cenšos radīt mūziku, kas man skan ausīs. Pats klausos ļoti plašu mūzikas klāstu – vienā dienā tas ir džezs, citā – amerikāņu folkmūzika, dziesminieki, un trešajā dienā – Bulēzs. Nešķiroju. Daudz klausos Deividu Langu, un arī manā darbā iznirst postminimālistiskās valodas elementi. Protams, kopā ar džeza harmoniju, saistībā ar modernā džeza estētiku."
Atlaist grožus
Aleksandra Line dzeju raksta kopš agras bērnības un publicē savā mājaslapā (aleksandraline.com), taču pirmo reizi viņas dzejolis bijis impulss skaņdarba radīšanai. "Tas man ir ļoti īpaši, jo līdz šim esmu aicināta rakstīt tekstus jau gatavai mūzikai vai arī pati vērsusies pie komponistiem, kuru mūzika mani uzrunā." Ar Edgaru Cīruli viņa jau piecus gadus sadarbojusies savā dzejas un improvizētās mūzikas projektā Klausies...
Atzīstoties, ka ir vizuāli domājošs cilvēks, kuram mūzika bez vizuālā noformējuma nešķiet pabeigta, Edgars Cīrulis slavē Patrīcijas Māras Vilsones video animāciju: "Tā dzīvo līdzi mūzikai, nevis ilustrē to. Tā ietekmē klausīšanās pieredzi." Viņi jau iepriekš sadarbojušies albumā Aisma. Jaunā māksliniece saka: "Mūzika manā ģimenē ir ļoti tuva, tāpēc vienmēr ir aizraujoši, ja jāvizualizē audio materiāls. Skaņdarbs ir ļoti bagāts ar ritmu maiņām, kāpinājumiem un plašu orķestrāciju, līdz ar to strādāt bija ļoti aizraujoši, bet reizē arī izaicinoši un prasīja daudz pacietības."
Kompozīcija radīta speciāli Beātes Zviedres balsij, "kas skan patiesi, pa īstam. Cenšos izvēlēties kolēģus tā, lai jau pašā sākumā varu atlaist rokas no grožiem un teikt: vari ar uzrakstīto darīt, ko vien vēlies. Mani neinteresē realizēt savu personīgo vīziju. Mani interesē radīt spēles noteikumus, kur viņi var ielikt savu personību un identitāti, īstenot savu redzējumu. Individuālo daļu summa man šķiet daudz interesantāka par pašapliecinājumu".