Beidzot. Pēc sešpadsmit klusēšanas gadiem uz atjaunošanas sliedēm uzlikts 1996. gada nabadzībā likvidētais Latvijas Radio bigbends. Šobrīd tas ir atdzīvojies – vēl bez valsts finansējuma, toties ar lielu radošo potenciālu, darba sparu un nākotnes cerībām. Atdzimšana nāk īstajā laikā, jo jau pēc dažiem mēnešiem Latvijas Mūzikas akadēmiju beigs pirmie jaunās Džeza nodaļas absolventi. "Latvijas Radio bigbends ir lielisks! Tas ir pelnījis stabilu un spožu nākotni," tik atzinīgi bigbendu pēc kopīgā koncerta šā gada decembrī novērtējis viens no pasaulē labākajiem džeza dziedātājiem, Grammy balvas laureāts Kurts Elings (ASV). Kad koncerta noslēgumā amerikāņu džeza zvaigzne nosauca vārdā pilnīgi visus bigbenda mūziķus, tā bija laba pašapziņas skola. Bigbenda nākamā uzstāšanās būs kopā ar virtuozo itāļu džeza dziedātāju Robertu Gambarīni 28. janvārī Latvijas Nacionālajā operā.
Pārradīšanas māksla
Šogad uz dzimtās koncertskatuves sagaidījām arī diriģentu Andri Nelsonu, kurš Rīgā ieradās ar savu pēdējo gadu lolojumu - Birmingemas simfonisko orķestri - un vijolnieci Baibu Skridi. Šis notikums pelnījis goda vietu gada griezumā ne tikai tāpēc, ka abi latviešu mūziķi ir spožas pasaules mēroga zvaigznes. Būtiskais ir tas, ka Andris Nelsons un Baiba Skride kopā ar neparasti dedzīgajiem britu orķestra džentlmeņiem un lēdijām mums parādīja citu Johannesu Brāmsu. Pateicoties viņu interpretācijas mākslai un versmainajai pašatdevei, gan Vijoļkoncertā, gan 4. simfonijā ieraudzījām iekšēju drāmu un pretrunu plosītu personību, nevis komponistu, par kuru ierasts domāt kā par romantiķi, kurš pats sevi labprātīgi ieslodzījis klasisko normu žņaugos. Ar savu muzikalitāti un kopīgo redzējumu mūziķi atvēra slūžas uz Brāmsa dvēseles visslēgtākajiem kambariem: šī bija īsta, spīva cīņa starp sapņiem un dzīves realitāti, starp kaislīgām jūtām un morāles diktētu atteikšanos.
Latviešu komponists pirmoreiz Grammy saulītē
Vēsturisks notikums – prestižajai Grammy balvai, kuras pagodinošajā saulē līdz šim sildījušies tikai mūsu izpildītājmākslinieki, pirmoreiz nominēts Latvijas komponists. Uģis Prauliņš nominēts kategorijā Labākā mūsdienu klasiskās mūzikas kompozīcija (Best Contemporary Classical Composition) par skaņdarbu The Nightingale (Lakstīgala). Ievēroti arī šī skaņdarba izpildītāji – Dānijas Nacionālais vokālais ansamblis, blokflautiste Mikala Petri britu diriģenta Stīvena Leitona vadībā. Viņi nopelnījuši Grammy nomināciju kategorijā Labākā kora uzstāšanās (Best Choral Performance). Ierakstu laidusi klajā dāņu mūzikas izdevniecība OUR Recordings. Balvai nominēti pieci pretendenti. Tagad jāgaida un jātur īkšķi līdz apbalvošanas ceremonijai, kas notiks Losandželosā nākamā gada 10. februārī.
Garanča uzņem jaunu augstumu
Kad pirms pāris gadiem Elīnu Garanču kronēja par pasaulē labāko Karmenu ceturtdaļgadsimtā, nemaz jau nerunājot par ECHO, MIDEM un citu starptautisko balvu zelta ražu, jau šķita – kurp gan vēl? Vai iespējams mākslas spārnos celties vēl augstāk? Dziedātāja tikko pierādījusi, ka iespējams. Savā jaunajā albumā Romantique, ko laidis klajā Deutsche Grammophon, viņas izkoptā mecosoprāna balss atvērusies tik sievišķīgā emociju daudzpusībā, patiesumā un dziļumā kā vēl nekad. Tas nav palicis nepamanīts. Laikraksts The Times šo albumu jau novērtējis kā gada vissensacionālāko klasiskās mūzikas albumu. Kopā ar Elīnu Garanču šajā albumā muzicē Boloņas pilsētas teātra filharmonijas orķestris un diriģents Īvs Ābels.
Dauka. Prelūdija latviešu operas nākotnei
Andra Dzenīša operas Dauka pirmiestudējumu uz Latvijas Nacionālās operas lielās skatuves gribētos uztvert kā apsolījumu, ka reāla latviešu operas attīstība nākotnē tiešām ir iespējama. Jaunradei nav lielas jēgas, ja tā ir tikai kā spītīga darbošanās, kuras rezultāti iegulst plauktā. Te nu izcīnītais Rīgas 2014. gada Eiropas kultūras galvaspilsētas tituls nāk teju kā žanra glābējs, jo, gatavojoties vērienīgajai kultūras programmai, top veselas trīs jaunas latviešu komponistu operas: tās komponē Arturs Maskats, Ēriks Ešenvalds un Kristaps Pētersons. Gribētos arī pieredzēt, ka tikpat sistemātiski dienasgaismā uz Baltā nama skatuves tiktu celtas atmatā aizlaistās latviešu operas klasikas vērtības