"Tās pasūtinājuši monarhi, organizācijas un privātpersonas, raksturojot gan laikmetu un uzskatus par nāves uztveri, gan pieminētā cilvēka darbus un raksturīgākās personīgās īpašības," atklāj izstādes autore RVKM Numismātikas un dārgmetālu nodaļas vēsturniece Justīne Fišere, kura izstādi veidojusi kopā ar RVKM Numismātikas un dārgmetālu nodaļas vadītāju Initu Dzelmi. Muzeja krājumā ir ap 5000 medaļu, no kurām aptuveni 200 ir veltītas mirušo piemiņai. Izstādē ir eksponēta šīs tematiskās kolekcijas lielākā daļa (apmēram 150), sniedzot iespēju izpētīt un novērtēt medaļu māksliniecisko, kultūrvēsturisko un izziņas vērtību. To vēstījums ietver vēsturisku notikumu attēlojumu, reālistiskus portretus, neliela apjoma tekstus, kā arī simbolus un alegorijas.
Īpašā gaismā
Izstādi Memento mortuorum – atceries mirušos ievada tēlnieka Augusta Folca (1851– 1926) pēcnāves roku atlējums ģipsī, kas ir piemiņas zīme pašam tēlniekam un vienlaikus simbolizē meistara rokas, kas pieminekļos materializējušas citu cilvēku piemiņu. Īpaši izceltas vairākas piemiņas medaļas kā katram laikam raksturīgākie medaļu piemēri ar papildu aprakstiem par katru no tām. "Pašas medaļas es vēlējos parādīt kā pieminekli uz postamenta," norāda izstādes dizaina autore Antra Augustinoviča.
Pārējās piemiņas medaļas ir aplūkojamas vitrīnās uz kāpņveida podestiem ar pārdomātu izgaismojumu, lai izceltu katru eksponātu. Ieinteresējušo piemiņas medaļu digitālos attēlus apmeklētāji var palielināt un pētīt skārienjutīgos ekrānos, kas ļauj saskatīt vissīkākās detaļas. Izstādē citu starpā aplūkojamas Marijas Antuanetes, Vācijas kanclera Oto fon Bismarka, komponista Riharda Vāgnera, Rīgas numismāta, arheologa un kolekcionāra Antona Buhholca un daudzu citu izcilu personību nāves piemiņai veltītas medaļas.
Tumši zilā
Izstāde atklāj, kā laika gaitā mainās sabiedrības uzskati par nāvi un kā tas atspoguļojas medaļās. "XVIII gadsimta vidū un XIX gadsimta sākumā priekšplānā izvirzās līdzcilvēku nāves pārdzīvojums. Dvēsele ir nemirstīga, un mirušā tuvinieki atkalredzēsies pēcnāves dzīvē. Uzskatīja, ka, cilvēkam nomirstot, dvēsele izšķiļas kā tauriņš. Tiek apšaubīta ticība ellei un saiknei starp nāvi un grēku. Pēcnāves dzīve ir skaista un mierīga," lasāms izstādē. Attiecīgi piemiņas medaļās tēli pauž sēras par aizgājēju un šķiršanos. Simbolu un alegoriju kompozīcijas sniedz personas dzīves raksturojumu un demonstrē tās panākumus.
Katram gadsimtam ir veltīta sava izstādes telpa savā krāsā, savukārt izstādes sākuma un vienlaikus beigu punkts ir tumši zilā krāsā. "Izlasīju skulptora Teodora Zaļkalna teicienu, ka medaļa ir mazs piemineklis mūžībai, tas kļuva par atslēgas vārdu šīs izstādes iekārtošanā. Sāku domāt, kas ir mūžība krāsu gammā. Man šķita, ka tā ir tumši zilā, kas kļuva par vienojošo elementu," stāsta izstādes dizaina autore. Izstādi papildina arī video ar filozofa Raivja Bičevska un vēsturnieka Andra Levāna sarunu par piemiņu un atmiņu. Lai piesaistītu jaunāko apmeklētāju uzmanību, ir radīti trīs animācijas darbi, kuros piemiņas medaļas atdzīvojas.
Aktuālajai informācijai par Rīgas vēstures un kuģniecības muzeju var sekot līdzi interneta vietnē rigamuz.lv.