Jauniestudējums Karaļu spēle tapis pēc rakstnieka Stefana Cveiga pazīstamā darba Šaha novele, tāpēc sarunu ar aktieri Gerdu Lapošku, kurš ar šo izrādi atgriežas Jaunajā Rīgas teātrī, sāku ar banālu jautājumu – vai viņš pats šahu prot spēlēt? "Nespēlēju. Man ir priekšstats, kā spēle notiek. Bet saucu talkā draugus, kuriem labi sanāk, un viņi man iemācīja gājienus – kā staigā figūras. Nu jau man ir lietotne telefonā, un diendienā – it kā ietu uz sporta zāli – izspēlēju dažas partijas. Iet aizvien labāk. Mācos kombinācijas un esmu jau noķēris kaifu. Bet joprojām esmu iesācējs," stāsta Gerds Lapoška un piebilst, ka Cveigs savā novelē arī rakstījis, ka šahs vairāk ir prāta atslēgšana, izklaide. Protams, citiem tas ir sports, sacensība, sāncensība. Gerds pat esot atradis datus, ka cilvēki šobrīd šahu spēlējot tik intensīvi kā nekad agrāk. Iespējams, arī interneta iespēju dēļ.
Taču stāsts izrādē Karaļu spēle nav par šahu, bet par sarežģītu laiku, ko var salīdzināt ar šodienu. Psiholoģiskais trilleris Šaha novele ir Cveiga pēdējais darbs. "Šahs ir kā platforma, kā metafora. Cveigs, esot emigrācijā, ar sievu glābās, divatā spēlējot šahu. Rakstnieks pabeidza stāstu un savus memuārus, nosūtīja izdevējam un nākamajā dienā izdarīja pašnāvību. Izrādes pieteikumā teikts, ka tā ir kā viņa atvadu vēstule Eiropai," stāsta aktieris.
Kā izrādes režisore debitēs Alvja Hermaņa ilggadējā asistente un JRT izrāžu vadītāja Linda Zaharova. Kostīmus radījusi Kristīne Jurjāne, gaismu mākslinieks – Niks Cipruss. Gerdam Lapoškam šo Cveiga stāstu piedāvājis Alvis Hermanis. "Iedegos! Man tas likās ārkārtīgi atbilstošs šībrīža pasaulei. Cik patiesībā tuvu mēs stāvam "karaļu spēlēs" un indivīda esībā. Tāda sajūta, ka laiks ir apstājies, lai gan notikumi izrādē un stāstā norisinās aptuveni pirms 80 gadiem. Laiks neeksistē, jo es esmu šeit un šobrīd, spēlēju vairākus varoņus, bet tajā pašā laikā esmu Gerds. Un tas viss izvēršas par spēcīgu metaforu," skaidro aktieris. "Šahs ir kā glābiņš. Bet glābiņš katram var būt kaut kas cits. Otra lieta – cerība. Cerība noturēties, jo tas pāries... Grūti sevi pārliecināt, bet es sev atgādinu, ka pāries un viss būs labi."
Jautāts, ar kādu šaha figūru asociētu sevi, Gerds sirsnīgi pasmejas. "Zinām, ka karali galvenais ir nosargāt. Bet tas zirdziņš! Ar to var paveikt brīnumu lietas." Gerds atklāj, ka viņa vectēvs bijis kaislīgs šaha spēlētājs un mantojumā aktierim palicis vectēva pašrocīgi darināts šaha galdiņš un izgrebtas figūriņas. "Esmu paņēmis zirdziņu. Tas man stāv teātra grimētavā uz galda."
Pirmizrāde JRT Mazajā zālē – šovakar, 28. martā.