Latvijas kārta uzņemt Baltijas lielāko folkloras svētku Baltica dalībniekus

gadskārta, kuru kārtējā sanākšanas reizē šoreiz svinēsim Latvijā no 5. līdz 9. jūlijam. Festivāls tiks atklāts 6. jūlijā ar gājienu no Vērmanes dārza līdz AB dambim, kur notiks ugunszīmju rituāls.Baltica trāpīja tieši centrāPirmā Baltica notika 1987. gadā Lietuvā, kopš tā laika festivāla misija ir ļoti mainījusies - uzskata kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma tradicionālās kultūras eksperte, festivāla Baltica programmas direktore Gita Lancere. XX gadsimta 80. gadu nogalē līdz ar nacionālās neatkarības atmodu - brīdi, kad viss «vārījies», noticis un mainījies, - Baltica trāpījusi būt tieši centrā. Kā jau tautas kustībā, klātesoši bija nacionālie simboli un kopīgi dziedātās dziesmas. Vēlāk ansambļu skaits palielinājās, jo šādas tautas tradīciju izpausmes kļuva atļautas un ļoti populāras. Pēc tam, 90. gadu vidū, loģiski sekoja kritums, jo valsts iekārta bija mainījusies un mainījušās arī cilvēku vajadzības. «Vismaz šobrīd man ir sajūta, ka 2012. gadā festivālam atkal ir jaunas kvalitātes,» saka G. Lancere. «Cilvēku vajadzības ik pa laikam mainās, un, manuprāt, pašlaik esam individualizējušies - katrs ar savu vajadzību, un tieši tāpēc festivāla Baltica programma šogad ir tik apjomīga.»Festivāla pasākumu norises vietas būs Rīgas centrs un priekšpilsētas, kā arī Madona, Turaida, Siguldas novads, Ikšķile, Ķekava, Barkava, Cesvaine, Ērgļi, Koknese un Ļaudona. Ceļš, kas pastāvējis paaudžu paaudzēs, vienojis mājas, pagastus, novadus un valstis, tautas un nācijas, ir izraudzīts par šā gada vadmotīvu, un savos priekšnesumos dažnedažādos veidos to interpretēs gan 173 Latvijas etnogrāfiskie ansambļi un folkloras kopas, gan tautas muzikanti, lietišķās mākslas meistari, amatnieki, gan arī viesi no ASV, Francijas, Itālijas, Ukrainas, Bulgārijas, Izraēlas, Lietuvas, Zviedrijas, Igaunijas un Lielbritānijas. «Manuprāt, visbūtiskākais ir ceļš pie sevis un līdz ar to - ceļš pie tradīcijas,» teic G. Lancere.«Tu vari aiziet tālu, izstaigāt visādus ceļus, visu ko izbaudīt - un dzīvē tas ir jāizdara, jābagātinās -, taču ārkārtīgi svarīgs ir ceļš atpakaļ.»Teicēju koncertsTīkamākos pasākumus un to norises vietas katram pašam jāmeklē festivāla oficiālajā mājaslapā www.festivalbaltica.com. Būs gan tradicionālie koncerti, kādus varēs baudīt, piemēram, Vērmanes dārzā - vietā, kas pārtaps par savdabīgu, arī citām aktivitātēm bagātu festivāla sētu, gan rituālos balstīti pasākumi, kā Vīru koncerts 7. jūlijā Rīgas Latviešu biedrības nama Lielajā zālē un Sievu koncerts mēnesnīcā tajā pašā vakarā Brīvdabas muzeja Juglas krastā. Tiem, kuri vēlas izzināt tradīcijas pamatīgāk, atbilstošs būs, piemēram, autentiskās mūzikas koncerts Jāzepa Mediņa Rīgas 1. mūzikas skolā, kur uzstāsies folkloras kopas un individuālie muzicētāji. Viņu repertuāra pamatā ir tradīciju izpēte un to iespējami precīza atveide.Šī festivāla jaunums būs teicēju koncerts, kurā tīru mantu varēs klausīties izcilu Kurzemes un Latgales dziedātāju izpildījumā. Nebijis koncerts būs arī Latgales psalmu dziedājumi Sv. Marijas Magdalēnas baznīcā, kas iepazīstinās ar Latgalē un Augšzemes katoliskajos novados XVIII gadsimtā aizsākto mirušo dvēseles apdziedāšanas tradīciju. Trešais jaunums - stāstnieki, vietējie un ārzemju viesi. Neaizmirstams stāstīšanas un klausīšanās piedzīvojums solās notikt Berga bazāra pagalmā 6. un 7. jūlija pievakarē.Kinoteātrī Splendid Palace tradicionāli risināsies kinofestivāls Etno Baltica, 6. jūlijā turpat izskanēs Dižkoncerts, kurā būs ietverti visu Latvijas novadu raksturīgākie un krāšņākie dziedājumi un dejas. Koncertu televīzijas variantā pēc tam varēs skatīties visa Latvija.Daudzo viesu pulkā programmu direktore Gita Lancere īpaši izceļ tautas mūzikas ansambļa Bistritsa vecmāmiņas no Bulgārijas, kuras festivālā demonstrēs unikālu dziedāšanas manieri, kas ietver spilgtu, ļoti senu muzikālu slāni vēl pirms grieķu laikiem. Ansamblis ir iekļauts UNESCO Cilvēces mutvārdu un nemateriālās kultūras mantojuma meistardarbu sarakstā.Uzmanības vērta ir arī ģimenes folkloras kopa no Itālijas Terra del Sole, ko izveidojuši vīrs un sieva - sicīlieši Torre Feliče (bungas) un Mirjama Kantese. Izmantojot skaņas un žestus, grupa atdzīvina gan Itālijas ziemeļu, gan dienvidu daļas tradīcijas un atmosfēru. «Viņi nav ne aranžēti, ne uzpucēti skatuvei - tādi dzīvelīgi un silti,» teic G. Lancere.Festivālu Baltica rīko Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centrs, Rīgas dome un Latvijas Folkloras biedrība.Festivāla programma: www.festivalbaltica.com