Dažreiz vasaras naktīs spēlējam līdz saules lēktam. Es vēlos būt jaunais čigānu krūners – stāsta dziedātājs un ģitārists Džonijs Rozenbergs, ļoti muzikālās, talantīgās čigānu Rozenbergu dinastijas pārstāvis, kurš viesosies festivālā Summertime – aicina Inese Galante. Programmā Ģitāras nakts Dzintaru koncertzālē 12. augustā plkst. 19 viņš muzicēs ar ģimenes ansambli The Rosenberg trio, kas jau vairāk nekā 25 gadus ir līderi savā – čigānu svinga un džeza žanrā. Džonijs Rozenbergs (1977) saviļņojoši dzied Frenka Sinatras repertuāru un arī žilbinoši spēlē virtuozu džezu.
Kopā ar brālēniem viņš jau bērnībā izveidoja ansambli Gipsy Kids, vēlāk – Sinti grupu (Sinti Group), kas deviņdesmito gadu sākumā apceļoja Eiropu un ASV. Tagad viņš bieži uzstājas ar Rozenbergu trio. Kā dziedātājs Džonijs īpašu popularitāti ieguva, pateicoties sensacionālajai dalībai televīzijas šovā Voice of Holland 2010. gadā, kur acumirklī kļuva par publikas mīluli. Dalība šovā viņam ļāva arī uzstāties kopā ar pasaules zvaigznēm Džeimsu Blāntu un Maiklu Bublē.
Melodiju smeldzes, īpašā ģitāru skanējuma un gadiem slīpētās ansambļa saspēles dēļ Rozenbergu trio savos koncertos aicinājuši piebiedroties Rendija Krauforde, Lučāno Pavaroti, Šērlija Beisija un citas pasaules slavenības. Trio ir gaidīts metropoļu lielajās koncertzālēs un džeza festivālos. Vairāki no trio 20 albumiem izpelnījušies Platīna un Zelta diska statusu. Rozenbergu trio pārstāv mūzikas stilu, ko pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados aizsāka leģendārais ģitārists Džango Reinhards (Žans "Džango" Reinhards, 1910–1953) – mūziķis, kurš jaunībā ugunsgrēkā zaudēja divus pirkstus un, tikai ar diviem kreisās rokas pirkstiem spēlēdams visus ģitāras solo, kļuva par pirmo plaši atzīto Eiropas džeza mūziķi. Viņš bija viens no džeza ģitārspēles pamatlicējiem, radīja jaunu spēles stilu, kopā ar slaveno vijolnieku Stefanu Grapelli nodibināja ansambli Quintette du Hot Club de France. Populārākās Džango kompozīcijas – Minor Swing, Tears, Belleville, Djangology, Nuages u. c. kļuvušas par džeza standartiem.
Vai un kāpēc sevi uzskatāt par Džango Reinharda stila mantiniekiem?
Džonijs Rozenbergs. Es šajā stilā iejutos jau no bērna kājas, turklāt viņš arī ir mūsu ģimenes pārstāvis no manas vecmāmiņas puses. Džango mani ļoti iedvesmo. Viņš bija īsts sinto (par sintiem dēvē klejojošos Viduseiropas čigānus – I. L.) un padarīja pasaulslavenu čigānu džeza mūziku. To tagad atskaņo visā pasaulē. Tie ir pārsteidzoši panākumi. Džango mūzika turpina dzīvot mūsos visos.
Būtiskais atslēgas notikums, vide vai cilvēks, kas jūs iedvesmoja un iedrošināja kļūt par mūziķi?
Es sāku muzicēt astoņu gadu vecumā. Katru dienu klausījos Rozenbergu trio (The Rosenberg Trio), kurā muzicēja brālēni. Tolaik arī ļoti daudz klausījos krūnerus (crooners – amerikāņu dziedātāji, vīrieši, kuri XX gadsimta pirmajā pusē sentimentālā manierē dziedāja džeza standartus – I. L.), kā arī Frenku Sinatru, Natu Kingu Kolu, Melu Tormē un daudzus citus. Jau ļoti agrā vecumā zināju, ka vēlos muzicēt. Taču biju arī labs vārtsargs un sapņoju par futbolista karjeru. Tajā laikā Džimijs Rozenbergs uzaicināja mani spēlēt kopā ar viņiem. Pēc trim mēnešiem jau uzstājāmies, un es metu futbolista karjeru pie malas.
Ko jums visvairāk patīk dziedāt?
Man patīk džezs, R&B, soul un popmūzika. Gandrīz jebkurš stils. Mana sirds pieder džezam, jo tā ir mūzika, ar kuru es izaugu. Man patīk dziedāt Maikla Bublē, Harija Kounika, Frenka Sinatras dziesmas, taču ar lielu prieku izpildu arī Džona Ledženda dziesmas. Es vienmēr dziedu pats savā stilā un muzicējot vēlos apvienot čigānu mūziku ar džezu.
Kā ir, kad tik cieši kopā savijas mūzika un ģimene? Kurš diktē toni, kad muzicējat? Mana ģimene man nozīmē visu. Neviens nav boss, noteikumu diktētājs. Viss notiek spontāni. Tā tas ir vienmēr. Dažreiz vasaras naktīs spēlējam līdz saules lēktam. Sintu (Viduseiropas čigānu) starpā valda ļoti cieša saikne.
Čigānu kultūras popularizēšanu uzskatāt par savu īpašo misiju?
Mūsu kultūra ir nozīmīga, un tā ir jāsaglabā. Mēs mācām, ieaudzinām mūsu kultūru savos bērnos. Ceram, ka arī viņi būs tādi paši kā mēs. Tas ir vienīgais veids, kā saglabāt savu kultūru dzīvu. Mani bērni – četrus gadus vecais Dīns, sešgadīgais Džeimss un Naidžels, kuram ir piecpadsmit gadu, vēlas darboties mūzikā. Es vienmēr atbalstīšu viņu izvēli. Mūsu kultūra ir jāsaglabā, un mūzika ir ļoti liela tās daļa.
Sevi uzskatāt vispirms par dziedātāju vai par ģitāristu?
Man patīk gan dziedāt, gan spēlēt. Mūzika man ir viss kopā. Mūzika dzīvo manā sirdī.
Kā jūs pats raksturotu mūziku, ko dziedat un spēlējat? Popmūzika, etnodžezs? Kurā virzienā vēlaties attīstīties tuvākajā nākotnē?
Manuprāt, tas ir čigānu džezs (Gypsy Jazz) ar modernu piesitienu. Dziedu daudzas melodijas no Lielās amerikāņu dziesmu grāmatas. Es vēlos būt jaunais čigānu krūners.
Kas ir jūsu mūzikas adresāts, ideālais klausītājs?
Džezs ir mūžīgs. Neatkarīgi no vecuma, kultūras vai pasaules uzskata džezu var baudīt ikviens. Tas ir brīnišķīgs mūzikas žanrs. Es redzu, ka publikā mazi bērni sēž blakus saviem vecvecākiem, klausoties to pašu mūziku un izbaudot to tādā pašā veidā.
Ja jūs lūgtu nosaukt trīs savas dzīves vislielākos izaicinājumus, piedzīvojumus vai atklāsmes, kas tie būtu?
Tas, ka, sacenšoties televīzijas šovā Holandes balss, man bija iespēja aci pret aci satikties ar savu elku Maiklu Bublē. Es pat dziedāju kopā ar viņu, un man tas nozīmē ārkārtīgi daudz. Tas, ka kopā ar Džimiju Rozenbergu uzstājāmies Džeimsam Braunam veltītā koncertā. Esmu arī ļoti laimīgs, ka ierakstījām kompaktdisku La Familia. Tas deva iespēju doties koncertturnejā kopā ar ģimeni. Man tas bija liels, ļoti nozīmīgs notikums.