Vīruss dara savus tumšos darbiņus, bet mūzas neklusē. "Neskatoties uz izolāciju vai tieši pateicoties tai, pēdējās divās nedēļās manā dzīvē ir notikušas neaptveramas pārmaiņas. Pēc diviem izspūrušiem Live video, ko raidīju no savām lauku mājām (jo vairs nevarēju izturēt!), mani ir pārpludinājušas simtiem pateicību no malu malām – mīļās Latvijas, arī Pēterburgas, Sibīrijas, Ēģiptes, Lietuvas, Norvēģijas, Somijas, Islandes, Zviedrijas, Vācijas, Anglijas, Bulgārijas, Ukrainas, Izraēlas, Turcijas, Tibetas, Amerikas... Es esmu reizē samulsusi un ļoti pateicīga," dziedātāja ierakstījusi savā Feisbuka kontā. Uztverot to kā "zīmi un apstiprinājumu jaunam satikšanās veidam tuvplānā", Anta Eņģele 1. un 4. maijā plkst. 19 FB tiešraidēs par simbolisku samaksu (septiņi eiro) aicina uz koncertiem. Sīkāk par biļešu iegādi – Antas Eņģeles FB kontā.
Dziesminiece, kura gan pati strīdas ar šo apzīmējumu, pirmo reizi uz skatuves uzstājās studentu folkmūzikas festivālā Jelgavā 1987. gadā. Kopš tā laika Anta dzied tur, kur cilvēki vēlas viņā ieklausīties un sadzirdēt. Viņas zemā, samtainā, emociju piesātinātā balss, artistiskums un pašironija spēj atklāt jebkura autora dziesmu līdz vissmalkākajām niansēm. Cilvēki viņai raksta pateicības – tāda dziedāšana palīdzot dzīvot.
Aicinot uz saviem online koncertiem, atzīstaties, ka vienkārši nespējat nociesties tik ilgi nedziedāt. Varat teikt – dziedu, tātad elpoju un dzīvoju?
Jā, šobrīd ļoti pietrūkst enerģētiskās apmaiņas ar publiku, kas elpo pretī. Mākslinieki ir devēji. Tāpēc ir pareizi pēc priekšnesuma saņemt aplausus. Arī tad, ja būtu miljonāre, man būtu nepieciešamība dalīties. Tas ir brīnumaini, bet onlainā tā apmaiņa strādā ļoti labi. It īpaši, ja skaties tuvplānā, tas uzrunā ļoti spēcīgi un personīgi. Šobrīd man ir svarīgi apzināties, kādu informāciju dodu no sevis ārā publiski.
Kā jums klājas? Emocionāli, finansiāli? Vai apsverat iespēju pieteikties dīkstāves pabalstiem? Kāda ir jūsu situācija?
Dīkstāves pabalsts man pēc likuma nepienākas. Manā dzīvē šī nav ārkārtas situācija. Tādas krīzes esmu piedzīvojusi daudzreiz. Tāpēc esmu strādājusi paralēli arī citus darbus. Katra tāda reize norūda. Konkrētā krīze izrādījusies veiksmīga, jo nebūs atkal jāmaina profesija. Varu turpināt dziedāt. Cik ilgi, to rādīs laiks. Šobrīd jūtos mierīga un stabila. Ir pienācis laiks, kad varu uzrunāt lielu auditoriju. Tieši tāpēc, ka tā jūtos. Pirms daudziem gadiem kādās mājas viesībās, kur regulāri dziedāju, Edmunds Freibergs teica: "Šis nav tavs laiks." Tas visdrīzāk bija intuitīvi sacīts, bet manā apziņā šis teikums ierakstījās. Nav taču noslēpums, ka tagad ir arī lielu globālu pārmaiņu laiks, un krīze nepienāk, lai mūs iznīcinātu. Tā atnāk, kad kaut kas ir ļoti iestrēdzis.
Esat uzsvērusi, ka esat nevis dziesminiece, bet trubadūre? Lūdzu, pastāstiet, kā izjūtat atšķirību?
Nezinu, kurš un kāpēc sāka visus, kas uzkar ģitāru kaklā, saukt par dziesminiekiem. Mana sajūta ir, ka dziesminieks ir cilvēks, kas ir pilns ar dziesmām. Ar savām dziesmām. Nu tādi kā Valdis Atāls, Kārlis Kazāks. Es vienkārši interpretēju. Sauciet mani vienkārši vārdā! Tikpat labi mani varētu saukt par dziedošo masieri (ar smaidu).
Pastāstiet, lūdzu, sīkāk par konkrētajām 1. un 4. maija programmām.
Abos koncertos dziedāšu man vismīļākās un tuvākās dziesmas. 1. maijā dziesmas krievu valodā (senās romances, dziesmas, noklausītas no Vertinska, Bičevskas, Okudžavas, Grebenščikova u. c.). 4. maijā līdzīgi, tikai latviski, latviešu autoru dziesmas. Repertuāru izvēlējos tādu, lai kaut kas tiek arī līdzi dziedātgribētājiem. Jo ir taču jāsvin arī svētki! Esmu iecerējusi klasisko koncerta ilgumu – apmēram pusotru stundu.
Vai un kā atšķiras dziedāt Grebenščikovu, Okudžavu, Kalniņu, Atālu jaunībā un tagad? Kādu patinu piešķir laiks?
Man nav tādas atšķirības. Es piedzimu un jau zināju, kā viss jādzied.
Vai uzskatāt sevi par Austras bērnu?
Jā, esmu Austras bērns, un esmu laimīga, ka varēju piedzīvot Austras laiku.
Jums vairākas programmas ir sagatavotas kopā ar akordeonistu Marko Ojalu. Vai tā ir radošā partnerība no atšķirīgā vai līdzīgā?
Marko ir mans kosmiskais skatuves partneris. Protams, ka esam ļoti atšķirīgi. Bet kā divi balti zvirbuļi ļoti saderīgi.
Esmu dzirdējusi jūs dziedam arī kopā ar dēlu, muzikologu Dāvi Eņģeli. Vai jūs viņam dziedājāt romances šūpuļdziesmu vietā? Vai mēdzat spriest kopīgi par mākslas jautājumiem?
Ar tām šūpuļdziesmām bija tā, kā bija, jo nebija man laika tādām lietām. Visvairāk Dāvis dzirdēja, kā mēģinu kora partijas, kad dziedāju Valsts korī. Vai arī manus ierakstus, kas tapa ārpus mājas. Diezko runīgi neesam savā starpā. Es kaut ko pastāstu, viņš paklana ar galvu, un otrādi.
Vai jūs nebaida fakts, ka online koncertā nejutīsit publikas dzīvo reakciju? Vai iztēlosities pretī kādas konkrētas, nevis kameras acis?
Jau teicu, cik ļoti online strādā enerģijas apmaiņa. Ir atšķirība – nodziedāt vienu dziesmu un atslēgties vai turpināt veselu koncertu. Tas prasa drosmi, koncentrēšanos un ticību neredzamajai pasaulei. Tā man ir pilnīgi jauna pieredze, un esmu pateicīga katram, kurš atsaucās tajā piedalīties.
Kur jūs atradīsities koncerta brīdī?
Uz dīvāna.