Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +18 °C
Apmācies
Svētdiena, 14. jūlijs
Ritvars, Oskars, Anvars

Sērijā Muzeja raksti klajā nācis izdevums Simbolisms Eiropā un Baltijas nāciju identitāte

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs piedāvā iepazīties ar krājumu Simbolisms Eiropā un Baltijas nāciju identitāte, kas nācis klajā kā devītais izdevums sērijā Muzeja raksti.

Krājums Muzeja raksti 9 ir veltīts starptautiskajai zinātniskajai konferencei Simbolisms Eiropā un Baltijas nāciju identitāte, kas norisinājās 2021. gada 29. aprīlī Latvijas valsts simtgades izstādes Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstu mākslā ietvaros Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā (LNMM). Projekta centrālais notikums bija izstāde Orsē muzejā Parīzē (2018), atzīmējot Baltijas valstu simtgadi ar plašu rezonansi un izcilu apmeklējumu. Tomēr nozīmīgs bija arī viss izstādes maršruts: Tallina (2018–2019), Viļņa (2020) un Rīga (2020-2021). Katrs no kaimiņvalstu muzejiem piedāvāja autonomu skatījumu un zinātniskās kapacitātes pienesumu.

Konferences, publikācijas un visa projekta kopumā mērķis bija atklāt igauņu, latviešu un lietuviešu simbolisma perioda mākslu, savstarpēji mijiedarbojoties un “iegremdējoties tajā dziļāk”, veidot izpratni par katras nācijas atšķirīgo identitāti, kā arī runāt par kopīgo Baltijas kultūras identitāti un atpazīstamību Eiropas un pasaules kontekstā, kas šajā dramatiskajā un trauksmainajā laikā ir eksistenciāli svarīgs virsuzdevums.

LNMM rakstu krājumā, kas galvenokārt aplūko izstādi Rīgā, publicēti konferences dalībnieku (Latvija, Lietuva, Francija, Zviedrija) referāti, to kopsavilkumi latviešu, angļu un franču valodā, darbu un ekspozīciju attēli.

Grāmatu iesāk Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktores Māras Lāces, Francijas vēstnieces Latvijā Aurēlijas Ruajē-Gunēnas (Aurélie Royet-Gounin) un Francijas nacionālā mantojuma galvenā glabātāja, Kompjeņas un Blerankūras piļu un nacionālo muzeju direktora, izstādes virskuratora Rodolfa Rapeti (Rodolphe Rapetti) ievadraksti.

Referātu sadaļa ietver krājuma sastādītājas un projekta vadītājas Dr. art. Gintas Gerhardes-Upenieces atskatu un projekta novērtējumu esejā Baltijas simbolisms. Nepieradināto dvēseļu Rīgas versija. Dr. habil. art. Eduards Kļaviņš referātā Latvijas simbolisma specifikas un robežu jautājumi iezīmē tēmas izpētes un interpretācijas telpu. Dr. art. Kristiāna Ābele apcerējumā Rīgas mākslas dzīves panorāma atskatā un perspektīvā no 1910. gada sastatnēm raksturo laikmetu tā detalizētākajās niansēs. Dr. art. Silvija Grosa pievēršas jūgendstila arhitektūras specifikas analīzei pētījumā Sociālo reformu un modernā laikmeta simboli Rīgas vēlā jūgendstila perioda arhitektūras dekorā.

Simbolu un mitoloģisko tēlu izpētes un skaidrojumu pasaulē ieved Dr. art. Aija Brasliņa rakstā Melna čūska miltus mala: Janis Rozentāls starp nacionālo un eiropeisko Latvijas simbolismā 19. un 20. gadsimta mijā, kā arī Mg. art., Dr. h. c. Edvarda Šmite esejā Janis Rozentāls. Pēc pirmajiem gaiļiem. Latviešu simbolisma tālākās attīstības ceļu iezīmē Dr. art. Dace Lamberga referātā Latviešu postsimbolisms. Jaunās paaudzes mākslinieku radošie meklējumi.

Baltijas kaimiņvalstīm aktuālais tēmu loks atklājas lietuviešu pētnieces Vaivas Laukaitienes (Vaiva Laukaitienė) publikācijā Reliģiskie motīvi Mikalojus Konstantīna Čurļoņa mākslā, tikmēr dzejnieka un atdzejotāja Guntara Godiņa Piezīmes pie eposa Kalevdēls tulkojuma atgādina par igauņu varoņeposa savdabīgo un mītisko izcelsmi.

Ārzemju referātu klāstā būtiska ir simbolisma tēmas aktualizācija Ziemeļvalstu virzienā, uzsverot šī perioda Zviedrijas mākslas specifiku. Nacionālā muzeja Stokholmā 18. gadsimta glezniecības, zīmējumu un grafikas kolekciju glabātājs Daniels Prics (Daniel Prytz) rakstā akcentē tēmu Zviedru simbolisma mākslas ietvaru paplašināšana: reprezentācija 19.–20. gadsimta mijas kopizstādēs un mūsdienu izstādēs. Franču pētniekus raksturo ilglaicīga interese par Latvijas vēsturi, kultūru un politiku. Latvijas ārējās kultūrpolitikas un starptautisko projektu nozīmi publikācijā Latvijas izstādes Francijā kā diplomātisks instruments. 1920–2020 komentē Suzanne Puršjē-Plasro (Suzanne Pourchier-Plasseraud), savukārt Īvs Plasro (Yves Plasseraud) ar erudīta profesionāļa pieredzi piedāvā no Parīzes skatpunkta vērtēt mūsu valsts vēsturi un politisko situāciju rakstā Latvija un latvieši skatā no Francijas.

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs 2009. gadā uzsāka Muzeja rakstu izdošanu, kuru mērķis ir publicēt muzeja speciālistu pētnieciskā darba rezultātus – referātus, rakstus, tiem atsevišķos gadījumos piepulcinot arī citu pētnieku veikumu, kas publiskots muzeja rīkotajās konferencēs. Līdz šim iznākušas jau astoņas grāmatas, un šobrīd lasītājiem tiek piedāvāta devītā.

 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja