Pirms četriem gadiem man radās doma par pasākumu, kas būtu veltīts fotogrāfijai kā mākslas praksei, stāsta Rīgas Fotogrāfijas biennāles vadītāja un kuratore Inga Brūvere. Toreiz viņa kopā ar sabiedrotajiem nodibināja Rīgas fotomēnesi un sadarbībā ar nodibinājuma Rīga 2014 atbalstu sarīkoja festivālu, kura centrālais notikums bija izstāde Viewfinders. Laikmetīgā Baltijas un Ziemeļvalstu fotogrāfija.
Eiropas kultūras galvaspilsētas gadā realizētā iecere šī gada pavasarī ir sazarojusies divos forumos – Rīgas fotomēnesī un Rīgas Fotogrāfijas biennālē –, katrs no tiem turpina koncentrēties uz atšķirīgām lietām un savstarpēji nekonkurē. "Ir nepieciešama daudzveidība," akcentē Inga Brūvere. Daudzveidībā viņa saskata priekšnoteikumu Latvijas fotogrāfijas attīstībai un kļūšanai par citiem mākslas žanriem līdzvērtīgu mediju.
Pistoles un atmiņas
Biennāles centrālais notikums ir starptautiskā izstāde Restart, kura būs skatāma Rīgas mākslas telpas Lielajā zālē. Idejas pamatā ir nepieciešamība dziļāk saprast šodienas pasauli, izceļot tās dialektisko saistību ar pagātni un nākotni. "Es gribētu, lai Rīgas Fotogrāfijas biennāle kļūtu par pasākumu, kurš kalpotu par radošo darbnīcu domāšanas attīstībai," saka Inga Brūvere.
Izstādē būs pārstāvēti 18 starptautiski atzīti mākslinieki, kuri strādā dažādos medijos – sociālie tīkli, video, instalācija, grāmata un citi –, kuru pamatā ir fotogrāfija. "Šodien tā ir visur. Klasiskajam fotogrāfijas kā estētiska un dokumentējoša attēla uzstādījumam ir pievienojusies virkne citu priekšstatu, kas rada jauna satura apzināšanās nepieciešamību," par biennālē pētīto tēmu loku stāsta kuratore.
Viņa vērš uzmanību uz poļu mākslinieci Agņešku Polsku, kuras galvenais medijs ir video – tajā viņa savieno arhīvu fotogrāfijas un citus materiālus ar animāciju. Izstādē tiks demonstrēts Agņeškas Polskas darbs Pistoles, kuru viņa ir radījusi kopā ar Viteku Orski. Abi mākslinieki tajā pievēršas 1968. gada studentu protestiem Varšavā un kādam neparastam faktam par Poļu armijas muzeja ieroču kolekciju.
Pirms- un postidigitālajā laikmetā
Viena no biennāles spilgtākajām zvaigznēm būs Amālija Ulmane, argentīniešu izcelsmes spāņu māksliniece, kura dzīvo Losandželosā. 2014. gadā viņa veica vairākus mēnešus ilgu performanci Ekselences & perfekcijas, kas notika sociālajā tīklā Instagram. Savā Instagram profilā Amālija Ulmane "izdzīvoja" trīsdaļīgu stāstu, no provinciālas meitenes kļūstot par Kimas Kardašjanas un tamlīdzīgu slavenību līdzinieci ar palielinātām krūtīm un atkarības problēmām un galu galā atgriežoties pie sevis. Rīgā viņa piedāvās prezentāciju par savas performances tapšanas aizkulisēm.
Ar Skype palīdzību Amālija Ulmane piedalīsies biennāles starpdisciplinārajā simpozijā Attēls un fotogrāfija postdigitālajā laikmetā. Tas notiks 22. un 23. aprīlī koprades telpā The Mill un pievērsīsies tēmai par attēla un fotogrāfijas lomu un varu informācijas nebeidzamajā plūsmā.
Ekspozīcijā Restart pirmo reizi publiski tiks izstādīta Ulda Brieža fotogrāfiju sērija, kurā iemūžināts 1975. gadā notikušais vairāk nekā sešus mēnešus ilgais velobrauciens no Rīgas uz Vladivostoku. "Ar viņu ir ļoti patīkami sadarboties," sajūsmu par Uldi Briedi neslēpj Inga Brūvere.
Biennālē fotomāksla būs aplūkojama ne tikai galerijās un izstāžu zālēs, bet arī pilsētvidē. Divdesmit Rīgas sabiedriskā transporta pieturvietās virzienā no centra līdz Juglai līdz 1. maijam varēs iepazīties ar Ivara Grāvleja fotokolāžām, kas veidotas labākajās konceptuālisma un satīras tradīcijās un atspoguļo mediju tieksmi manipulēt ar patērētājiem. "Redzēsim, kāda būs reakcija, un reakcija būs, jo tas ir Ivars Grāvlejs," par divkārtējā Purvīša balvas nominanta urbāno intervenci Mūžu dzīvo, mūžu mācies teic Inga Brūvere.
Dievs, daba, darbs
Lai iepazīstinātu skatītājus ar jauno mākslinieku centieniem, pagājušā gada augustā Rīgas Fotogrāfijas biennāle izsludināja Baltijas valstu konkursu Meklējam jauno fotogrāfijā!, kurā tika saņemti ap 50 pieteikumiem. Starptautiskā žūrija izvēlējās trīs finālistus, kuru darbi būs skatāmi Rīgas mākslas telpas Intro zālē.
Pirmo vietu ieguva Viktorija Eksta par darbu sēriju Dievs Daba Darbs, kuras nosaukumā ir atsauce uz Annas Brigaderes autobiogrāfiskās triloģijas pirmo daļu. "Kad izaugšu, es kļūšu par superslavenu mākslinieci," vietnē vikaeksta.com raksta jaunā fotogrāfe, kura divus gadus ir pavadījusi pamestā lauku mājā un pētījusi šo vidi kā dabisku arhīvu par cilvēka dzīvi.
Otrajā vietā ierindojās Andrejs Strokins ar savām Kosmiskajām skumjām, kas uzņemtas ar mobilo telefonu. "Katrs attēls ir pilnīgs un drusku traks," mākslinieka vizuālās dienasgrāmatas lapaspuses raksturo Inga Brūvere. Tāpat kā Viktorija Eksta, viņš ir Andreja Granta bijušais audzēknis, studējis Latvijas Mākslas akadēmijā un pēc tam zināšanas papildinājis ārpus Latvijas.
Trešajā vietā palika igauniete Alisa Nirgi ar sēriju Jauna zeme aiz mana loga. "Optiski un psiholoģiski labi temperēta fotogrāfija, kas uztur precīzu noskaņu stāstam par atsvešinātību," par viņu izsakās žūrijas locekle mākslas zinātniece Inga Šteimane, kura rīko noslēdzošo Rīgas Fotogrāfijas biennāles izstādi Dubultu stacijas mākslas telpā – tur vasarā tiks izstādīti Anša Starka radītie portreti žurnālam Rīgas Laiks.
Rīgas Fotogrāfijas biennāle
Dažādās norises vietās
Izstādes un notikumi līdz augusta beigām
www.rpbiennial.com