Viņa ir visur – Orlānas hologramma kā profesora Dovela galva skatās uz mums no plakātiem, kas redzami daudzviet Rīgā. Par mākslinieci raksta Lilit un Rīgas Laiks. KDi lappusēs lielā intervija ar provokatīvo francūzieti tika publicēta 2013. gada sākumā (17. janvārī; tā lasāma www. diena.lv/kd), neilgi pēc tam, kad viņa ieradās šeit izlūkbraucienā. Izstāde ORLAN – Francijas laikmetīgās mākslas ikona. Le plan du film un citi scenāriji ir viens no Rīgas 2014 – Eiropas kultūras galvaspilsētas gada – vizuālās mākslas programmas fināla akordiem. Ekspozīcija Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā būs skatāma no 8. novembra līdz 25. janvārim.
Māksliniece strādā kopš 60. gadu vidus. Orlāna pārvērtusi savu ķermeni par "mākslas objektu un publiskās diskusijas vietu". Viņa ir pirmā māksliniece, kura sāka izmantot ķirurģiju kā māksliniecisko mediju.
Cīņa pret jebkādu aizspriedumu
"Būsim reālisti – plašam publikas lokam Orlānas vārds Latvijā nav pazīstams. Viņa pieder pie tās mākslinieku kategorijas, kas ir ļoti ekstrēmi un pārkāpj visas robežas. Kā viņa pati saka, uzlauž būri," uzsver izstādes kuratore, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja vadītāja Inese Baranovska. "Orlāna vienmēr iet pret straumi, viņu nevar ielikt nevienā "-isma" skapītī, viņa ir pati par sevi. Cilvēks, kurš cīnās pret jebkādu aizspriedumu. Kad es pirmo reizi tikos ar Orlānu Parīzē, viņa ļoti konkrēti un racionāli man pajautāja – kāpēc jūs gribat manu izstādi Rīgā? Es teicu – tāpēc, ka mums tādu mākslinieku kā jūs nav un mēs gribam parādīt kaut ko patiešām šokējošu un provocējošu. Es paredzu, ka par šo izstādi būs dažādi viedokļi – gan par, gan pret. Mūsu vietējā, lokālā mākslas dzīve ir diezgan rāma – it kā mēs gribam radīt kaut ko citādu, bet mums viss sanāk tāds latviski gaumīgs. Savukārt Orlāna ir māksliniece, kura vienmēr izaicina publiku, un viņas darbs ir kā laba elektrošoka deva."
Orlāna ir unikāla ar to, ka savā mākslā savieno neiespējamo. "Viņa izmanto jaunākās tehnoloģijas, kā, piemēram, biotehnoloģijas. Vienā no nesen uzņemtajām fotogrāfijām Orlāna ir redzama ar savu galvaskausu rokās – viņa pēta visas iespējamās mutācijas. Tikpat labi Orlāna pārzina arī pagātni. Viņa noliedz kristietību, taču viņas daiļrade balstās baroka kultūrā, viduslaiku teātrī, karnevālu rituālos – var teikt, ka Orlāna savieno pagātni, tagadni un nākotni. Viņa savieno dažādus medijus, laikmetus un kultūras – Eiropas kultūru ar Āfrikas un Āzijas kultūru," uzskata Inese Baranovska.
Fikcija par neeksistējošām filmām
Orlāna vēlējās izstādi rīkot muzejā, nevis kādas fabrikas vai galerijas telpās. "Laikmetīgās mākslas muzeja mums nav. Tas, ko mēs varējām viņai piedāvāt, ir Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs. Mūsu muzeja telpa ir ļoti specifiska, tas nav baltais kubs, un platība ir ierobežota – nedaudz vairāk kā 400 kvadrātmetru. Starptautiskiem standartiem tas ir par maz, tādējādi šī nav Orlānas retrospekcija, bet speciāls projekts. Man ir milzīgs prieks un lepnums, ka tas nav copy – paste, tā nav jau gatavas izstādes pārcelšana uz Rīgu," saka Inese Baranovska.
Šajā ekspozīcijā māksliniece attīsta savu projektu Le plan du film – fikciju par neeksistējošām filmām. "Tas ir projekts, kuram Orlāna redz perspektīvu kā tādam nebeidzamam stāstam. Rīgā tajā iesaistās pašmāju mākslinieki – tekstgrupa Orbīta, grafikas dizainers Valters Verners. Izstādē būs daudz pārsteigumu, un caur viena projekta dimensiju mēs izstāstām Orlānas biogrāfiju," skaidro izstādes kuratore.
"Apmeklētāji varēs izsekot līdzi Orlānas meklējumiem vizuālās mākslas un kino transformācijās, kuru pamatā ir statiskais un kustīgais attēls, realitāte un fikcija, mākslinieka personības autonomijas glorifikācija un ironija par reklāmas pasaules mašinērijas standartiem. Orlāna – visu darbu centrālais un galvenais personāžs – it kā levitē starp realitāti un izdomu, pagātni un tagadni, cēli pasludinot, ka visa dzīve ir filmas scenārijs vai arī filmas scenārijs – kā dzīve," akcentēts izstādes pieteikumā.
Atkal lēciens uz augšu
Vienlaikus ar izstādes atklāšanu tiek izdota grāmata par Orlānas daiļradi un projektu Le plan du film. To laiž klajā apgāds Neputns sadarbībā ar Latvijas Nacionālo mākslas muzeju. "Izdevumā ir apkopoti nopietnu starptautisku mākslas ekspertu raksti, kas tapuši speciāli šai grāmatai. Šādu profesionālo tekstu Latvijā mums ir maz. Grāmata ir trijās valodās – latviešu, franču un angļu; Orbītas teksti – arī krievu valodā. Tā ir domāta lasītājiem gan Latvijā, gan visā pasaulē," stāsta Inese Baranovska.
Gaismas festivālā Staro Rīga no 14. līdz 18. novembrim pie Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja būs skatāma skaņas un gaismas instalācija Orlan City/Orlāna pilsētā, kas tiek gatavota sadarbībā ar Mārtiņu Ķiberu un Odriju Fišeri.
"Ar savu fantastisko enerģiju un spēku Orlāna pārņems visu Rīgu," piebilst kuratore. "Manuprāt, mēs esam trāpījuši desmitniekā, jo mākslinieces karjerā atkal vērojama augšupeja. Orlāna ir slavena no 70. gadiem, viņa ir laikmetīgās mākslas klasiķe. Viņa ir minēta Parīzes Žorža Pompidū centra izdotajā 100 mūsdienu mākslas šedevru katalogā. Pašlaik Orlāna īsteno vērienīgus izstāžu projektus, viņai atkal ir lēciens uz augšu. Mākslinieces mājaslapā var redzēt pilnu izstāžu sarakstu, un mēs tajā arī esam. Patīkami, ka Latvijā ir šāds starptautisks projekts, ka mēs ne tikai priecājamies paši par sevi," apgalvo Inese Baranovska.
Gatavība uzņemties risku
Atbildot uz KDi jautājumu, kurus mūsdienu māksliniekus viņa uzskata par saviem domubiedriem, Orlāna teica: "Tādu ir daudz. Es jūtos tuva tiem cilvēkiem, kuri man nelīdzinās, bet varbūt viņu piegājiens ir līdzīgs. Mani interesē mākslinieka spēcīgā pozīcija, nostāja, gatavība uzņemties risku. Mani interesē mākslinieki, kuri uzdod būtiskus, precīzus jautājumus. Viena no tām ir amerikāniete Karolē Šnēmane, kura ilgstoši pēta ķermeņa, seksualitātes un dzimuma tēmu. Marina Abramoviča, kaut gan viņa savā darbā vairāk orientējas uz sāpi un ciešanām. Viņa pakļauj savu ķermeni ekstremāliem pārbaudījumiem. Tas, ko viņa izdarīja 2010. gadā savā retrospekcijā Ņujorkā, visu izstādes laiku pavadot muzejā aci pret aci ar apmeklētājiem, ir apbrīnojami. Man patīk franču mākslinieks Emeriks Lisē. Viņš riskē ar savu dzīvību, dodas uz konfliktu zonām Sīrijā, Afganistānā, Pakistānā, lai savām acīm redzētu, kas tur notiek. Pēc tam viņš veido mākslas darbus, balstoties šajā pieredzē."
Izstāde ORLAN – Francijas laikmetīgās mākslas ikona. Le plan du film un citi scenāriji
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā no 8. novembra līdz 2015. gada 25. janvārim
www.orlan.eu
Īpašie notikumi
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā sestdien, 8. novembrī, plkst. 15 – diskusija Māksla & kino. Piedalās Orlāna un eksperti no Latvijas – Inese Baranovska, Kristaps Ģelzis, Jānis Putniņš. Moderators Arnis Rītups (Rīgas Laiks). Dalības maksa: ieejas biļete izstādē Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā
17. decembrī plkst. 17 – tikšanās ar izstādes kuratori Inesi Baranovsku.