Lietu pirmatnējais mirdzums

"Mākslā svarīga ir patiesā lietu būtība, to pirmatnējais mirdzums, kas vēl nav apaudzēts ar stereotipiem. Kad vientulība, klusums vai koks nozīmē tikai un vienīgi pats sevi. Tāpat cilvēks, atrodot sevi, izstaro patieso mirdzumu. Bez intelektuālām definīcijām. Cilvēks vienmēr ir klātesošs manos darbos, jo viņš ir vienīgā būtne, spējīga iluminēt savu iekšējo gaismu," savas mākslas būtību raksturo starptautiski pazīstamais latviešu tekstilmākslinieks Rolands Krutovs, kura jaunākā personālizstāde Pietauvot bezgalību skatāma Latgales vēstniecībā Gors. Šajā ekspozīcijā aplūkojami gan jaunradīti darbi, gan arī agrāka daiļrades posma darbi, kas piedalījušies nozīmīgās starptautiskās izstādēs Ķīnā, Francijā, Polijā un citur un kurus tagad ir izdevība redzēt vienkopus. 

Karaliskais ūdens

Viens no jaundarbiem ir lielformāta veikums Echo camera. "Šis jēdziens tiek pielietots plašsaziņas līdzekļu teorijā, kad informācijas apmaiņa notiek kādas konkrētas domubiedru grupas vai subkultūras iekšienē. Šajā gadījumā šīs ziņas izstumj citas līdzīgas informācijas plūsmas. Citiem vārdiem sakot, jebkuri paziņojumi vedina nevis uz diskusijām, bet gan uz sava iekšējā loka atbalstīšanu. Šādas slēgtās sistēmas adresāti paši veido ziņas, klausās paši sevi un piekrīt paši sev," raksta mākslinieks.

Līdzās dažādām jaunām tehnikām Rolands Krutovs strādā arī klasiskajā gobelēnā, kas prasa daudz laika un pacietības. "Man kā māksliniekam ir svarīga šī tehnika, jo tā dod iespēju pabūt kopā ar sevi un savām domām un transformēt tās tēlos un simbolos," atklāj Rolands Krutovs. Šajā izstādē eksponēts viņa jaunākais klasiskajā gobelēna tehnikā austais darbs Aqua regia (Karaliskais ūdens), kas tapis aptuveni gada laikā, paralēli strādājot arī citās tehnikās.

Par karalisko ūdeni tiek saukts unikāls skābju savienojums, kas šķīdina zeltu. Otrā pasaules kara laikā zviedru zinātnieki esot atdevuši izkausēšanai Nobela miera prēmijas medaļas, lai paglābtu tās no nacistiem. Pēc tam zelts ticis atgūts un nodots Zviedrijas Karaliskajai zinātņu akadēmijai jaunu medaļu izliešanai. "Manā stāstā cilvēks ir gatavs izkausēt sevi, saglabājot vērtīgāko un cilvēcīgāko, neatdodot to, lai kādā citā laikā un vietā atkal atgūtu sevi," paskaidro mākslinieks, kurš savos darbos līdzās iecienītajām krāsām (pelēks, zils, melns) mēdz izmantot arī zelta toni, kas palīdz izcelt detaļas un simboliski nozīmē arī dievišķuma un garīguma klātbūtni. 

Lidojuma galamērķi

Latgales vēstniecībā Gors skatāmās izstādes ideja radusies no vienas mazas miniatūras – no tauvas savīta astoņnieka, uz kuras stāv cilvēks. "Šajā bezgalības simbolā pagātne savijas ar nākotni, un cilvēks stāv kā liecinieks un līdzpārdzīvotājs šim notiekošajam procesam," norāda Rolands Krutovs. Ja jaunībā pasaule šķiet neaptverama un plaša, tad vēlāk tā it kā saraujas, kļūst jutīga, apaudzēta ar dziļi personīgiem pārdzīvojumiem. Iegūstot pieredzi, arī lietas iegūst īsto nozīmi – "es zinu, kas es esmu" sajūtu.