Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +10 °C
Apmācies
Otrdiena, 5. novembris
Lote, Šarlote

Kā rāma upe plūst māksla. Rituma Ivanova portretu laiks

Gleznotājs Ritums Ivanovs savā jaunākajā personālizstādē Vērotāja laiks, kas apskatāma Mākslas stacijā Dubulti, iekustina portretu

Cilvēkā mēdz būt liesma, un es to vēroju, saka gleznotājs Ritums Ivanovs. Laikmetīgās mākslas izstāžu zālē Mākslas stacija Dubulti ir atklāta viņa jaunākā personālizstāde Vērotāja laiks, kas būs aplūkojama līdz 31. janvārim katru dienu no plkst. 9 līdz 17.30. Līdzās Miervaldim Polim Ritums Ivanovs ir konsekvents portretists un iemantojis popularitāti plašā auditorijā. Mākslinieka darbu vidū ir arī divi valsts pasūtīti prezidentu – Valda Zatlera (2012) un Andra Bērziņa (2018) – portreti. "Tas bija manas profesionālās varēšanas novērtējums, bet šo portretu radīšanā bija jāievēro strikti noteikumi. Savukārt jaunā personālizstāde ir kā brīvās gribas pasūtījums sev, kas ir ļoti personisks," akcentē mākslinieks.

Emociju divdeja

Izstādē Vērotāja laiks ir eksponēti dažādu paaudžu latviešu mākslinieču portreti, kuru radīšanā ir izmantoti divi atšķirīgi attēli ar redzamu savienojuma vietu un asimetriju, kas ir jauns paņēmiens Rituma Ivanova daiļradē. Izstāde sākas ar mākslinieces Mētras Saberovas spēcīgas emocijas paudošu sejas izteiksmju "divdeju". Viņa ir māksliniece, kuras ķermenis un seja ir ne vien mākslas, bet arī politiska vēstījuma materiāls, sintēze starp dzīves un mākslas realitāti, – norāda izstādes kuratore Inga Šteimane. Sintēze starp dzīves un mākslas realitāti veidojas arī šī portreta saspēlē ar Mākslas stacijā Dubulti esošo kasi, pie kuras ik pa laikam pienāk cilvēki iegādāties vilciena biļeti. 

Kur ir Maija Tabaka? – pajautā kungs gados. Jūrmalā dzīvojošās mākslinieces portrets ir nākamais ekspozīcijā. "Jau vairāk nekā divdesmit gadu mana galvenā interese mākslā ir bijusi portrets, kura radīšanā pastāvīgi ir bijuši dažādi pavērsieni un risinājumi. Šajā gadījumā lielu lomu nospēlēja pati vieta," atklāj Ritums Ivanovs. Modernisma stilā celtās stacijas ēkas telpiskie izaicinājumi (ar augstajiem griestiem) ir noteikuši viņa radīto portretu monumentālos izmērus, kas sasnieguši pat trīssimt četrdesmit reiz četrsimt centimetru. "Mani vienmēr ir saistījusi lielformāta darbu radīšana – tāpat kā mūziķim, kuram visu laiku ir jāstrādā triju minūšu formātā, kādreiz gribas uzrakstīt operu," salīdzina mākslinieks. Nevienu reizi vien mūsu sarunā Ritums Ivanovs velk paralēles starp glezniecību un mūziku. 

Kultūras vējš

Portretu veidošanā Ritums Ivanovs izmanto fotoattēlus vai apturētus videokadrus kā dabu – līdzīgi kā slavenie latviešu ainavisti staigāja pa laukiem, viņš klīst pa google.com un citiem publiski pieejamiem attēlu laukiem. "Jau kopš paša sākuma esmu sapratis, ka nedarbošos, piemēram, kā britu mākslinieks Lūsjens Freids (1922–2011), kurš ilgstoši strādāja ar saviem modeļiem un vēroja, kā krīt gaisma, kā mainās cilvēks," stāsta Ritums Ivanovs. 

Iepriekš Rituma Ivanova gleznoto varoņu vidū ir bijušas dziedātāja Eimija Vainhausa, supermodele Keita Mosa, aktrise Brižita Bardo, popmūzikas ikona Madonna un citas, taču pēdējos gados viņš bija attālinājies no pazīstamu cilvēku gleznošanas. Rituma Ivanova izstādes Baltā gaisma (2018) atklāšanā apvaicājos, vai nākotnē viņš varētu atgriezties pie tā. «Kas būs tālāk? Tas ir stāsts par karogu un vēju. Es nezinu, kā es iekustēšos attiecībā pret šo vizuālā arhīva plūsmu, kas ir ļoti būtiska, jo ne vienmēr mākslinieka dziļi individuālā pasaule ir tik konektīva un universāla valoda, lai nodrošinātu dialogu ar skatītāju,» pirms trijiem gadiem atbildēja mākslinieks, kurš savā jaunākajā izstādē Vērotāja laiks ir iekustējies latviešu kultūras pūsto vēju brāzmā.

Līdzās jau pieminētajiem Mētras Saberovas un Maijas Tabakas attēliem šajā izstādē ieskanas arī Intas Rukas, Aijas Zariņas, Ievas Iltneres, Džemmas Skulmes, Vijas Celmiņas, Daces Lielās, Helēnas Heinrihsones un Ievas Epneres portreti. "Tas ir mans skatījums uz cilvēkiem, kuri mani ir ietekmējuši. Tāpat kā attiecības ar vecākiem, arī kultūra ieplūst tavās asinīs un veido tevi – vienalga, vai tu to pārzini vai nepārzini," saka Ritums Ivanovs un piebilst, ka viņu aizrauj citu mākslinieku radītās pasaules, ar kurām var iepazīties, apmeklējot izstādes, lasot grāmatas un darot citas tamlīdzīgas lietas. Izstādē redzamās varones pieder pie meistaru kategorijas kādā no Rituma Ivanova (kā mācekļa) dzīves posmiem vai kontemplācijas seansiem – sākot no Džemmas Skulmes kā viņa bērnības autoritātes līdz Ievai Epnerei kā portretistei, kura izpaužas videomākslā. 

Mākslinieču portretu radīšanā Ritums Ivanovs ir izmantojis apturētus videokadrus no viņu sniegtajām videointervijām, kas galvenokārt ir bijušas saistītas ar mākslinieču izstādēm. Tie ir nepozēti mirkļi, kuros viņas lūkojas sevī pēc atbildēm uz jautājumiem vai arī izsaka tās ar sev raksturīgo mīmiku un žestiem. Katrā atsevišķā gadījumā Ritums Ivanovs ir izvēlējies vairākus kadrus, pietuvinājis varones seju un meklējis piemērotākos sejas izteiksmju salikumus. "Minimālas izmaiņas var radīt būtiskas sekas," atzīst mākslinieks, kurš iepriekš ir daudz strādājis ar viena fotoattēla vai videokadra estētiku, bet tagad ir pievērsies to savstarpējai saspēlei. Es iekustinu portretu! – piemetina Ritums Ivanovs, kura jaunās idejas pirmais priekšvēstnesis ir bijis performances mākslinieces Marinas Abramovičas dubultportrets, ko varēja aplūkot Bāzeles un Viļņas mākslas nedēļā un gleznotāja Instagram kontā (@ritums_ivanovs). 

Filmas kadri

Izstādē Vērotāja laiks mākslinieks nav tikai vērotājs – viņš arī pats ir kļuvis par vērojamo. Viņš ir radījis arī deviņus pašportretus, kas ir skatāmi izstāžu zāles otrajā stāvā (pašportreti ir bijuši Rituma Ivanova daiļrades neatņemama sastāvdaļa, kas ļauj izsekot tās attīstībai – stilistiskajām un idejiskajām interesēm no deviņdesmito gadu sākuma – I. A.). "Mums šķiet, ka mēs sevi pazīstam, bet mēs sevi pazīstam no iekšienes uz āru, jo tieši tādā veidā raugāmies uz pasauli, bet saprast, ko rāda un stāsta mūsu virspuse, ir ļoti izaicinoša tēma," uzskata Ritums Ivanovs. Tīri formāli veidot pašportretus ir līdzīgi kā skatīties uz sevi spogulī, selfijā vai tamlīdzīgā attēlā, bet būtībā tā ir ļoti personiska izpēte, kas ne vienmēr ir vienkārša un ērta. 

Skatītāji šajos zīmējumos var ieraudzīt ne tikai viņu pašu, bet arī portreta kā tāda iespējas. "Portretam ir milzīgas iespējas. To radīšana ir manas subjektīvās pārdomas par to, kā veidot portretu, – tāpat kā filosofi raksta savas teorijas, vai garīgas domas veido savas reliģiskās formas –, un tās visu laiku ir jāapliecina caur jauniem darbiem," stāsta mākslinieks. Visi jaunie ar ogli uz papīra radītie pašportreti ir eksponēti apļveida kompozīcijā un var tikt uztverti kā viens darbs. "Šie pašportreti ir kā filmas kadri, kas stāsta vienu stāstu un ļauj izstādes apmeklētājiem iziet cauri dažādiem emocionālajiem stāvokļiem," saka Ritums Ivanovs. Viņa jaunajā izstādē ir jūtama spēcīga kino ietekme. 

Pirms trīspadsmit gadiem Rīgas galerijā bija skatāma Rituma Ivanova izstāde Sapņotāji, kuras nosaukums tika aizgūts no itāļu kinomeistara Bernardo Bertoluči 2003. gada filmas par diviem kaislīgiem kino mīļotājiem, kuri kopā ar savu jauniegūto draugu izspēlēja dažādas epizodes no savām iecienītākajām filmām. Toreiz Ritums Ivanovs gleznoja apstādinātus kinokadrus un norādīja uz kino kā vienu no būtiskākajiem mūsdienu vizuālās mākslas ietekmētājiem, kas viņa daiļradē ir ienācis ar jaunu spēku caur attēlu savienošanu un tajos redzamā pietuvinājumu. 

Tāpat kā divu atšķirīgu attēlu savienošana ir iekustinājusi Rituma Ivanova gleznotos portretus, tā arī abu Mākslas stacijā Dubulti eksponēto darbu sēriju kontrasti iekustina pašu izstādi. Tie ir kontrasti starp mazformātu un lielformātu, zīmējumu un gleznu, ogli un akrilu. Visus desmit monumentālos mākslinieču portretus Ritums Ivanovs ir gleznojis ar akrilu uz audekla, klājot krāsu tikai ar porolona veltnīti, kas viņa darbarīku klāstā ir nonācis pavisam nesen. 

"Man nepatīk strādāt vienā formā, jo tas nogurdina," atzīst mākslinieks un vērš uzmanību uz to, ka jaunu izteiksmes veidu meklēšana var būt gan pašmērķīgs, gan arī darba radīšanas nosacījumu izraisīts process. Piemēram, pirms pieciem gadiem Ritums Ivanovs piedalījās projektā, kurā septiņi pazīstami Baltijas mākslinieki Vērmanes dārzā veidoja lielformāta darbus. "Toreiz par galveno izaicinājumu kļuva gleznošana uz piecpadsmit kvadrātmetru lielas virsmas cilvēku klātbūtnē ierobežotā laikposmā, bet es tajā laikā strādāju ar smalkām otām. Ko darīt? Es vienkārši saliku piecas smalkas otas kopā," atminas mākslinieks, kurš toreiz radīja lielformāta darbu Gulta

Bieži vien intuīcija pasaka priekšā vispiemērotākos izteiksmes līdzekļus, ja vien tajā spēj ieklausīties, taču visas šīs jaunās formas var salīdzināt ar novitātēm dabā – tāpat kā Lielupe aiz izstāžu zāles milzīgajiem stikla logiem visu laiku mainās atkarībā no diennakts stundas un laikapstākļiem, arī Rituma Ivanova glezniecības principi ir attīstījušies, bet vienmēr palikuši tādi paši. 

Domājoša māksla

"Sekojot līdzības un optiskās ilūzijas principam, mākslinieks ir radījis autortehniku, kura ietver zināšanas par zīmējumu, pretkrāsu iedarbību un krāsas uzklāšanas tehnikām, bez tam tā ietver neskaitāmus vērojumus gleznošanas procesā, kurus mākslinieks savieno subjektīvā paņēmienu klāstā. Profesionālā pieredze glezniecībā, radot individuālu valodu un saprotot glezniecību vēsturiski, ir vienlīdz intuitīva un kognitīva," izstādes ievadtekstā raksta Inga Šteimane. Sarunā klātienē viņa uzsver – reālistiska māksla ir arī domājoša māksla. 

"Ilgu laiku konceptuālisms bija aizēnojis citus mākslas virzienus, jo uz to tika likta visa kognitīvā slodze, bet šobrīd ir pienācis laiks, kad konceptuālisms ir kļuvis ne mazāk salonisks kā citi mākslas virzieni, un šajā kontekstā gribējās uzsvērt, ka reālistiska māksla nav uztverama tikai intuitīvi – tā pieprasa no skatītāja intensīvu domāšanas procesu, gan emocionālu, gan intelektuālu izvēļu izdarīšanu," skaidro kuratore. 

Kā jebkurš mākslas decentralizācijas piemērs, Mākslas stacija Dubulti rada augsni nesteidzīgākai izstādes apmeklējuma gaitai, nekā tas būtu Rīgā, kur viss zib gar acīm. Mūsdienu pasaules problēma ir tā, ka mēs daudz ko uztveram kā ziņas vai to virsrakstus, bet mākslu nevar uztvert kā ziņas vai virsrakstus, pēc kuru izlasīšanas viss kļūst "skaidrs", – ar Ingas Šteimanes teikto sasaucas arī Rituma Ivanova vēstījums. 

12. decembrī plkst. 14 tiks piedāvāta iespēja izstaigāt izstādi kopā ar pašu mākslinieku un kuratori (stingro ierobežojumu apstākļos tiks piedāvāta tiešraide).

Ritums Ivanovs
Izstāde Vērotāja laiks
Mākslas stacijā Dubulti līdz 31. janvārim

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja