Ekspozīciju veido 120 gleznu un 55 zīmējumi no Krievijas un ārzemju muzeju krājumiem un privātkolekcijām. Aivazovskis bijis ļoti ražīgs, uzņēmīgs autors, kurš radījis 6000 gleznu. Viņš strādājis ātri, netērējot laiku etīdēm: divas trīs stundas – un glezna gatava!
Dzīves laikā Aivazovskis, kurš dzimis 1817. gadā Krimas pilsētā Feodosijā armēņu tirgotāja ģimenē, bijis populārs ne tikai Krievijā: viņš pats sarīkojis vairāk nekā 100 personālizstāžu Eiropā un Amerikā, viņam aplaudējis Gogolis, Čaikovskis un Rosīni.
Viņš bija mākslinieks ierēdnis – dienēja Galvenajā jūras štābā, bija štāba slepenais padomnieks, piedalījās ekspedīcijās, mācībās un jūras batālijās. Aivazovskis daudz kritizēts gan dzīves laikā, gan pēc nāves 1900. gadā. Pret viņu izturējās snobiski: salonisma pārstāvis, akadēmiskajā romantismā iestrēdzis konservators, kurš dārgi pārdod savus darbus un tajos bezkaunīgi tiražē savus veiksmīgākos paņēmienus, – tas Aivazovskim pārmests visos laikos.
XX gadsimtā viņu neuzskatīja par pietiekami laikmetīgu, tāpēc muzejos netika rīkotas vērienīgas izstādes un netika padziļināti pētīta meistara daiļrade. Taču Aivazovskim tomēr izdevies uzvarēt visus savus kritiķus – skatītāji viņu mīl. Tretjakova galerijā notiekošās retrospekcijas mērķis ir ne tikai parādīt Aivazovska nozīmīgākos un kvalitatīvākos darbus, bet arī atgādināt par viņa vietu mākslas vēstures kontekstā un piederību Eiropas mākslas skolai.
Izstāde piedāvā jaunu skatījumu uz klasiķa mantojumu un viņa idejām. Interesanti, ka impulsu retrospekcijai ir devis pasaulslavenais indiešu izcelsmes britu mākslinieks Anišs Kapūrs. Pērn rudenī viņš apmeklēja Tretjakova galeriju un pamanīja Aivazovska darbus – tie viņu saviļņoja. Jūras ainavās Kapūrs saskatīja metafizisko, filosofisko spēku un teica, ka Aivazovskis glezniecībā risina tās pašas telpiskās problēmas, kuras ir tuvas arī Kapūra mākslai.