Imants Lancmanis iedzīvina Bauskas pils garu

Imants Lancmanis šo portretu radījis, apzinādamies hercoga personības īpašo nozīmi Kurzemes hercogistes valstiskuma saglabāšanā un attīstībā, lai pēc Bauskas pils interjeru atjaunošanas tas ieņemtu vietu hercoga apartamentos un atgādinātu par viņa devumu Bauskas pils kā Kurzemes hercoga rezidences izveidē. Hercogs Frīdrihs valdīja 55 gadus.«Pils, kuru mēģina atdzīvināt, ir visgrūtākā muzeja forma,» uzsvēra I. Lancmanis. «Tas attiecas ne tikai uz Latviju. Arī Eiropā ir ļoti daudz ēku, kuras pēdējo gadsimtu laikā ir zaudējuša sākotnējo cildeno funkciju un bijušas cietumi, fabrikas vai vienkārši pamestas mājas. Šis ir ļoti sarežģīts gadījums. Rundālē vismaz bija sienas.» Mākslas zinātnieks kā ideālu piesauca angļu pilis ar to īpašo auru. «No sienām uz jums skatās gadsimti. Tas ir ne ar ko nesalīdzināms starojums,» - tā I. Lancmanis.Līdz mūsdienām nav saglabājies neviens hercoga Frīdriha portrets, kas gleznots viņa dzīves laikā. Polijā Toruņas novada muzejā glabājas pagaidām vienīgā zināmā hercoga Frīdriha portreta kopija, kuru pēc XVII oriģināla XVIII gadsimtā gleznojis Johans Kristiāns Hols, I. Lancmaņa raksturojumā «daiļkrāsotājs» un «bezcerīgs zīmētājs», kurš lietas redzēja kā bērns. Tādēļ hercogam tāda «kroplīga rociņa».Liekot lietā unikālās zināšanas, I. Lancmanis kā detektīvs atšķetinājis uzslāņojumus Hola versijā un radījis savu, iespējami reālu hercoga Frīdriha portretu. «Visgrūtākais bija noskaidrot, cik viņam šajā portretā patiesībā ir gadu,» atklāja I. Lancmanis. Izpētot hercoga tērpa apkakles malas evolūciju, viņš secinājis, ka tik sprauns sārtvaidzis kā Hola portretā sešdesmitgadīgais vīrs nevarēja būt. Lancmaņa gleznojums nav tik komplimentārs.Mākslas zinātnieks aicināja par muzejiem atcerēties ne tikai Muzeju dienā, vēršot uzmanību, ka šis ir izdevīgs brīdis mecenātismam, jo antikvāru priekšmetu cenas Eiropā šobrīd ir ļoti kritušās: «Kaut kas ir patoloģiski dārgs, un kaut kas - neiedomājami, apkaunojoši lēts. Izmantosim šo brīdi, kad mēs varam Latvijai gādāt, kā mums nav un visā visumā nav arī bijis.»