Tā būs līdz šim plašākā Gustava Kluča retrospekcija viņa dzimtenē - izstādē būs eksponēti apmēram 250 darbi no LNMM, Valsts Tretjakova galerijas, Vladimira Majakovska muzeja Maskavā, Grieķijas Laikmetīgās mākslas muzeja Salonikos un citurienes. Tā būs iespēja ieraudzīt, uz kurieni Gustavu Kluci mākslā un dzīvē aizveda interese par kustību.
Sadarbībā ar mākslinieku Miku Mitrēvicu izstāde ir sadalīta astoņās daļās, kas ļaus izsekot tam, kā evolucionē Gustava Kluča domāšana, kā viņš meklē jaunas izteiksmes formas un jaunas tehnoloģijas dažādās mākslas jomās. "Laboratorisku pētījumu ceļā, izejot cauri visiem laikmetīgās mākslas virzieniem, viņš nonāk līdz fotomontāžai, kas pēc tam tiek plaši izmantota žurnālu un grāmatu noformējumā un plakātos," par mākslinieka radīto vizuālā tēla konstruēšanas metodi saka Iveta Derkusova.
Izstāde pavērs priekškaru šo eksperimentu aizkulisēm un palīdzēs saskatīt darbu mākslinieciskās kvalitātes, ko bieži vien aizēno to ideoloģiskais konteksts.
Neredzētais Klucis
Par vienu no lielākajiem pārsteigumiem izstādes Kāda eksperimenta anatomija apmeklētājiem varētu kļūt "reālisma kaktiņš". 30. gadu vidū Gustavs Klucis kā avangardists bija spiests pārkārtoties un atgriezties pie tradicionālajiem izteiksmes līdzekļiem un klasiskajiem žanriem - pie glezniecības un grafikas. Šajā laikā viņš ļoti cieši sadarbojās ar Maskavas Latviešu kultūras un izglītības biedrību Prometejs un tika aizsūtīts komandējumā uz Harkovu, Dņepropetrovsku un citām vietām, kur dzīvoja latvieši un kur tapa mākslinieka portretu sērija, kas ļoti maz ir bijusi eksponēta izstādēs un līdz šim palikusi ārpus labi zināmā Gustava Kluča stāsta.
Līdzās šai sērijai izstādē Arsenālā būs eksponēti darbi ar Parīzes epizodēm, kuru centrā ir Eifeļa tornis un vēl vienas ar Latviju saistītas mākslinieces - tēlnieces Veras Muhinas - iespaidīgā skulptūra Strādnieks un kolhozniece, kas rotāja Padomju Savienības paviljonu 1937. gada Pasaules izstādē. "Šī ir vienīgā reize, kad Gustavs Klucis tiek uz ārzemēm," atklāj Iveta Derkusova. Mākslinieks piedalījās šī paviljona iekārtošanā un Parīzē pavadīja vairāk nekā mēnesi.
"Parīze ir Parīze - tā nošarmē jebkuru mākslinieku, un Gustavs Klucis nav izņēmums," piebilst kuratore. Drīz pēc atgriešanās no turienes viņš tika arestēts un 1938. gada 26. februārī nošauts Butovas poligonā.
Atdzimšana no drumslām
Mākslinieks kļuva par vienu no Padomju Savienības lielā terora upuriem. Vairāk nekā divdesmit gadu Gustava Kluča vārds it kā pazuda no zemes virsmas, it kā tāda mākslinieka nekad nebūtu bijis. Tikai 1959. gadā Valsts latviešu un krievu mākslas muzeja kuratoram Arturam Eglītim radās doma uztaisīt izstādi tiem māksliniekiem, kuri starpkaru periodā dzīvojuši un strādājuši Maskavā. "Pēc tāda klusuma perioda viņi iznira kā no nekurienes," stāsta Iveta Derkusova. Šo mākslinieku vidū bija Gustavs Klucis, Aleksandrs Rūdolfs Drēviņš, Voldemārs Andersons un citi. Kurators tikās ar viņu ģimeņu pārstāvjiem, no viņu saglabātajiem materiāliem tika mēģināts šos māksliniekus atgriezt apritē.
Pēc šīs izstādes toreizējais Rīgas pilsētas Mākslas muzejs saņēma absolūti unikālu dāvinājumu vairāku simtu darbu izteiksmē no Gustava Kluča atraitnes mākslinieces Valentīnas Kulaginas. Ar šo brīdi Latvija kļūst par vietu, kur glabājas pasaulē lielākā un daudzveidīgākā viņa darbu kolekcija. "Tajā laikā sākās pirmie mēģinājumi restaurēt mākslinieka biogrāfiju un no drumslām salikt kopā cilvēku, par kuru latviski iepriekš nebija uzrakstīts ne burta," akcentē Iveta Derkusova.
1970. gadā notika pirmā lielā Gustava Kluča personālizstāde Rīgā, uz kuru tika atvesti vairāki darbi no unikālās Georga Kostaki krievu avangarda mākslas kolekcijas. Nesenākā mākslinieka darbu ekspozīcija notika 1998. gadā.