No svētdiena s, 19. novembra, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja ceturtā stāva izstāžu zālēs tiks atvērta grafiķa Gunāra Kroļļa (1932) izstāde Kontrastviela. Tajā būs eksponēti 39 mākslinieka darbi, kas sniedz nelielu ieskatu vecmeistara radošajā darbībā no XX gs. 60. gadiem līdz pat mūsdienām.
Šajā izstādē būs apskatāmi Gunāra Kroļļa pēdējos gados tapušie lielformāta zīmējumi Ķīnas tušas, sēpijas un grafīta zīmuļa tehnikā; tajos aplūkotās tēmas ir kļuvušas par vienu no kritērijiem mākslinieka senākās daiļrades izvēlē, lai veidotos sazobe ar Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājumā esošajiem darbiem. To vidū ir arī ilustrācijas dzejoļu krājumam Mēs (1967), kas radītas guašas tehnikā; tās ienes izstādē krāsainumu un atgādina par Gunāra Kroļļa kā ilustratora talantu. Viņš savā mūžā ir strādājis vairāk nekā pie divsimt grāmatām. Izstādīti arī divi slavenie cikli – Pļaviņu HES šoferi (1962) un Mana Rīga (1967).
"Tie, kuri novērtē grafiku, var izpriecāties par līnijām un laukumu attiecībām, izsmeķējot to gabaliņu pa gabaliņam," stāsta izstādes kuratore Irēna Bužinska, norādot uz darbu Tilti no cikla Mana Rīga, kurā ietvertā tēma Vecpilsētas sāpēs (2009) jau ir zaudējusi savu naivo sentimentālo romantismu.
"Gunārs Krollis ļoti nopietni izvēlas nosaukumus, kas lielā mērā kalpo par viņa darbu atslēgu," piebilst Irēna Bužinska, kuras veidotās izstādes nosaukumā Kontrastviela spoguļojas ne vien Gunāra Kroļļa meistarība parādīt melnbaltās krāsas kontrastainumu un diapazonu, bet arī atsauce uz dažādu laiku kolīzijām.
Šajā izstādē ir eksponēti darbi, kas ir tapuši pagājušā gadsimta 70. un 80. gados, kad Gunāram Krollim bijusi iespēja doties radošajos braucienos uz dažādām zemēm – Japānu, Jordāniju, Sīriju, Libānu –, kurās pieredzētais ir atstājis spēcīgu iespaidu uz viņu un radījis noturīgu un ilgstošu interesi par senajām kultūrām: no poētiskas un niansētas vēsturisko tēmu un tēlu atklāsmes mākslinieka radītajos triptihos Dziļās saknes (1979) un Japānas atspulgi (1982) līdz filozofiskiem un dziļi ētiskiem jautājumiem pēdējo gadu darbos, kuru uzmanības centrā ir cilvēka atbildība sabiedrības un vēstures priekšā.
"Paiet gadu simti, tūkstoši, bet cilvēks vēl joprojām ļoti vieglprātīgi izturas pret savu līdzcilvēku un rada nevajadzīgus konfliktus savas mantkārības un alkatības dēļ, gan nogalinot cits citu, gan iznīcinot valstis un nenovērtējamus kultūras dārgumus," paskaidro Irēna Bužinska.
Vairāk par izstādi var uzzināt www.lnmm.lv.