Divas nedēļas nogales no 15. līdz 22. aprīlim Kalifornijā notiek ASV lielākais mūzikas festivāls Coachella. Šogad kopā ar atdzimušajiem rokmūzikas grandiem LCD Soundsystem un Guns N' Roses un citām ikonām uz festivāla plakāta lasāmi arī Latvijas mākslinieku Katrīnas Neiburgas un Andra Eglīša vārdi. Apmeklētājus sagaidīs abu 56. Venēcijas mākslas biennālei radītais darbs Armpit, kurš stāsta par Bolderājas garāžu kooperatīva savrupā mikrokosmosa iemītniekiem. "Darbs ir par tiem večiem, kuriem bieži vien garāžās ir plakāti ar plikpupainām superbeibēm bikini. Tagad sanāk, ka mēs aizvedam tos večus tur, kur staigās tās beibes ar kokteiļiem, un viņas skatīsies, kā viņi strādā," norāda Katrīna Neiburga. "Es ar nepacietību gaidu, kā apmeklētāji reaģēs uz darbu un ko teiks. Tas būs antropoloģisks pētījums manā stilā." Māksliniece šo "dīvaino dialogu" apņēmusies iemūžināt ar videokameru.
Kaut kāda popsa
Coachella, tāpat kā visi lielie brīvdabas festivāli, apmeklētājiem piedāvā ne tikai izmeklētu muzikālo programmu, bet arī citas izklaides iespējas. Kalifornijas tuksnesī skatāmā mākslas programma gan pagaidām nav izteikta konkurente tam, kas notiek uz festivāla skatuvēm. Pirmsākumos Coachella redzamie mākslas darbi bija aizgūti no mākslas festivāla Burning Man, kas ik gadu notiek kaimiņu štata – Nevadas – tuksnesī. Tomēr pēdējos gados festivāla mākslinieciskais direktors Pols Klements potenciālo darbu meklējumos dodas arī uz Eiropu. Šogad Coachellas teritoriju greznos 11 autoru veikums. "Viņi meklē tādus darbus, kas vizuāli ir iespaidīgi, – rozā, koši zaļi, milzīgi taureņi, kosmonauti… kaut kāda popsa," pētot Coachellas iepriekšējo gadu piedāvājumu, secinājusi Katrīna Neiburga. Bolderājas garāžu un "malkas šķūnīšu vernakulāro kompozīciju gadījuma rakstura" iedvesmotais Armpit Polam Klementam iekritis acīs ar savu "cilvēcisko pieredzi" – iespēju iesaistīt apmeklētāju.
"Jums nav kauns, ka braucat uz Coachella?" Katrīnai Neiburgai un Andrim Eglītim pēc festivāla rīkotāju uzaicinājuma doties uz Kaliforniju jautājis Armpit kurators Kaspars Vanags. "Piedzīvojums būs to vērts!" uzskata Katrīna Neiburga un piebilst, ka tas, protams, nav nekāds nākamais pakāpiens karjerā, bet gan kaut kas no pilnīgi citas pasaules. Māksliniece atklāj – mūzikas festivālu vide viņai esot sveša: "Pat Positivus nevienu reizi neesmu bijusi." Toties Coachella programmā šogad Katrīna Neiburga atradusi favorītu – amerikāņu eksperimentālā hiphopa grupu Death Grips.
99,9 procentu sausums
Kalifornijas tuksnesī Armpit piedzīvojis pārmaiņas – ieguvis vērienīgāku apjomu un pacēlies divus metrus virs zemes. "Mēs prasījām, ar ko ir jārēķinās, kas ir tas, kas darbam varētu nodarīt ko ļaunu. Mums teica, ka ir 99,9 procentu garantija, ka lietus nebūs, taču tur ir diezgan spēcīgs vējš un sareibuši cilvēki. Venēcijā apkārt mētājās daudz lietu, kuras var paņemt, turpretim Kalifornijā nekas tāds nedrīkstēs būt, jo festivāla rīkotājiem ir bail, ka nesākas jautrības," par to, kas sagaida Coachella apmeklētājus, stāsta Katrīna Neiburga.
"Instalācijas otrajā stāvā būs ēnaina vieta, kurā varēs relaksēties. Varbūt cilvēki tur gulēs un atpūtīsies." Lai no jauna uzbūvētu ekspozīciju, Katrīna Neiburga un Andris Eglītis uz Kaliforniju devās jau Lieldienās. Savukārt darba novākšanai atvēlētas tikai divas dienas. "Burning Man stilā būtu pielaist uguni un visu nodedzināt, bet mēs to nevaram atļauties," joko māksliniece.
Gleznas vēl nav pieliktas
"Ir forši strādāt ar vīru," par tandēmu ar Andri Eglīti saka Katrīna Neiburga. Abi nesen Jaunajā Rīgas teātrī radījuši izrādes Pilna Māras istabiņa scenogrāfiju. "Ideju un sajūtu ziņā mums ir perfektas attiecības. Neviens cits nesaprot, ko mēs darām, taču mums pašiem viss ir pilnīgi skaidrs. Šķiet, ka mēs tā arī turpināsim."
Decembrī abi mākslinieki piedalīsies Koči-Muzirisas biennālē Indijā. Septembrī, iesildoties gaidāmajam notikumam, duets radīs darbu pašmāju laikmetīgās mākslas festivālam Survival Kit. Uz Indiju mākslinieki došoties pusotru mēnesi pirms biennāles atklāšanas un līdzi domājot ņemt savu komandu, jo vietējo izpratne par darbu esot pilnīgi citāda nekā mums. "Ja atklāšana ir 18. decembrī, skatītājiem labāk nākt decembra beigās, jo tad varbūt būs pabeigti darbi. Neviens arī negaida, ka viss būs gatavs laikus. Sanāk sapucējušās dāmas un kungi, bet vīriņi pie sienām uz kāpnēm vēl kaut ko dauza un sit, gleznas vēl nav pieliktas," par nesen Indijā pieredzēto stāsta Katrīna Neiburga.
Māksliniece neesot atmetusi arī domu no Armpit videomateriāliem veidot filmu. Pirms kāda laika iemūžinātas sarunas ar garāžas vīru sievām. "Nu beidzot! Kāpēc agrāk neprasījāt?" – atzinīgi atsaukušās sievietes, kuras ir blakus "pašdarbniekiem ar zelta rokām" un notur pragmatisko, reālo dzīvi. "Maskulīnais šovinisms beidzot tiek nolikts savā vietā!"