Labi zināms gan Kalifornijas (ASV), gan Latvijas mākslas vidē, Staprāns ar savu nemainīgi atpazīstamo rokrakstu devis būtisku ieguldījumu ne tikai šajās kultūrtelpās, bet arī plašāk pasaulē. Visu mūžu domājot un risinot ar mākslu saistītus jautājumus, viņa unikālais redzējums glezniecībā ticis konsekventi attīstīts vairāku desmitgažu ietvaros, piedāvājot skatītājam vienlaikus gan baudīt, gan sekot līdzi glezniecības medija daudzpusīgajām, neizsmeļamajām iespējām.
Staprāna un viņa dzīvesbiedres Ilonas dzīves vieta vairāk kā 70 dekāžu garumā ir bijusi Sanfrancisko, Kalifornija. Kopš 1947. gada, kad Staprāna ģimene emigrēja uz ASV emigrēja, San Francisko kā “patvēruma pilsēta” kalpojusi par svarīgu atskaites punktu mākslinieka karjerā, no kurienes, lai arī ģeogrāfiski lielā attālumā, nemitīgi uzturēts kontakts ar Latviju (tai skaitā arī visus Padomju gadus), sekojot līdzi tās kultūrprocesiem. Dzīvojot un risinot intelektuālus jautājumus starp divām kultūrvidēm (vienā esot fiziski, otrā vairāk mentāli), mākslinieka intereses apzināti vai neapzināti aptvērušas jautājumus par starptelpu, distanci, tālumu un tuvumu, - šīm tēmām kļūstot arī par galvenajiem “aktieriem” izstādē “Pārāk tuvu, pārāk tālu”. Distancētais, nedaudz vēsais, šķietami attālinātais skatījums uz lietām – tiešā un pārnestā nozīmē – ieved skatītāju telpiskā pieredzē, kas risinās uz audekla virsmas. Amerikāņu mākslas kritiķis Deivids Peigels par to rakstījis: “...attēlojot parastus, uzreiz atpazīstamus objektus (..), viņš (Staprāns – M.R.) ataino pārdzīvojumu sarežģītību, kas norisinās ārpus mūsu kontroles, un tā ir aizraujoša, jo to no mums šķir attālums”.
Staprāna glezniecības rokraksts ir plaši atpazīstams ar spilgto, krāsām bagāto paleti, spēju uzburt gaismas klātesamību un atturīgajiem, minimālistiskajiem sižetiem. Viņa darbos reti parādās cilvēks, taču izņēmums ir atsevišķi portreti, kas būs redzami arī izstādē Cēsu Izstāžu namā. Izstāde “Pārāk tuvu, pārāk tālu” piedāvās iepazīties ar plašu spektru Staprāna darbu, sākot ar viņa karjeras agrīnā posma veikumu (1960. gadiem) līdz pat mūsdienām, apkopojot darbus no Latvijas Nacionālā Mākslas muzeja kolekcijas, “Zuzānu kolekcijas” un privātkolekcijām.
Staprāns ieguvis mākslas izglītību Vašingtonas universitātē (tur studējot pie Aleksandra Arhipenko un Marka Tobeja), kā arī Kalifornijas universitātē Berklejā (tur esot kopā ar Hansu Hofmanu un Karlu Kastenu). Viņu šobrīd pārstāv tādas galerijas kā Hackett I Mill Gallery Sanfrancisko un Peter Mendenhall Gallery Losandželosā.
Izstādes kuratore: Maija Rudovska
Izstādes scenogrāfija: Līga Spunde
Izstādi papildinās radošās darbnīcas kopā ar gleznotāju Sabīni Verneri (datumi tiks izziņoti vēlāk).
Izstādē būs skatāmi darbi no Latvijas Nacionālā Mākslas muzeja kolekcijas, “Zuzānu kolekcijas”, Aldas Staprāns-Mednis un Māra Medņa privātkolekcijas, kā arī Gunta Belēviča privātkolekcijas.
Atbalsta: Valsts kultūrkapitāla fonds, Mākslai Vajag Telpu
Izstādes tapšanā īpaša pateicība izsakāma Katrīnai Jaunupei, Staprāna ģimenei, Pīteram Mendenhalam, VFS Filmu studijai (īpaši Uldim Cekulim).