Mūsu grāmatas var būt pieprasītas ārvalstu tirgos

Mūsu grāmatas ārvalstu tirgos pieprasītas (teorētiski) VAR būt. Bet, vai IR?

Lūk apollo.lv izlasīju šādu info. "Jelgavas tiesa šodien atzinusi apsūdzētā vīrieša vainu krimināllietā par bezpajumtnieka piekaušanu līdz nāvei kādas mājas kāpņutelpā Jelgavā un piespriedusi vīrietim nosacītu brīvības atņemšanu." Un prātā nāk tikko lasītā Jāņa Einfelda - izcilā grāmata Rīga. Nu tā, par kuru valsts nauda netiek tērēta un par , kuru kultūras bļodlaižas klusē. Lūk, grāmatā ir tāda epizode - par nākotnes Rīgu. Bezpajumtnieks - latvietis , protams, guļ daudzzīvokļu mājas patrepē. Iedzīvotāji viņu dzen prom, jo tāds te traucē. Viņš neiet. Tad tiek izsaukta "sanitāru " brigāde , kura šādus "atkritumus" savāc un iemet krāsnī un kā saka - gailis pakaļ nedzied. Kad izlasīju , ka Latvijas valstī par cilvēka nosišanu ir nosacīts sods - tad domāju - cik ilgi vēl,ka Einfelda aprakstītā epizode kļūs par īstenību? Klausos bītlu all my lovings - cita gaišuma šodien pie datora nav. Bļodlaižas jau siekalojas kā atkal tērēs valsts naudu, kamēr patiesi izcila literatūra tiek noklusēta. Starp citu, ievērojāt - kādas šūmes un putas Rīgā bija par Pelnu sanatoriju un kāda pieticība par Es esmu šeit ? Man tas bija uzkrītoši un domāju,ka zinu kāpēc - jo Sīmanis ir savējais, Vimba - izdzīvotājs - cīnītājs. Ko gan naciķu vadītai kultūras dzīvei Latvijā vajag - paši spriediet

Kamēr Čiekurkalnā nebeigsies MIS vēlēšanas, nekas nemainīsies.

Kritikas klātbūtnei jābūt daudz, daudz, daudz ievērojamākai, ja vēlamies, lai mūsu grāmatas būtu pieprasītas ārzemēs. Izlasīju saīsināto portāla materiālu ar I.Zanderes pārdomām, jautājums, vai dzejnieci neuztrauc literatūrkritikas situācija Latvijā? Marketings un autoru PR ieņēmuši galveno vietu grāmatniecībā. “Oficiālo vēsturi raksta uzvarētāji. Patieso — Latvijas dzimtu atmiņā glabātie notikumi, izjustais un pārdzīvotais. Nora Ikstena to apliecina skaudri, tieši un līdz sirds dziļumiem uzrunājoši.” Valērijs Belokoņs, grāmatu sērijas “Mēs. Latvija, XX gadsimts” mecenāts Romāns tapis, pateicoties Valsts kultūrkapitāla fonda un, jo īpaši, mecenāta Valērija Belokoņa un Baltic International Bank atbalstam.

Var būt (ja nebūtu valsts atbalsta), bet nav.

Piekrīčām grūti.

Kā tad - ļooti pieprasītas. Vai Zanderes un c. latviešu "izcilākie" dzejnieki? Tos tikai prātiņā pavājš cilvēks var lasīt. Grāmatnīcas piebāztas ar to "eksportspējīgo"literatūru- tik noiets nekāds.Un KM un VKKF tik finansē. Pārlieku gudrie autori tā uzraksta, ka jābūt vai nu galīgam muļķim vai pārgudram lai izlasīto saprastu.Un tādi nesīs Latvijas vārdu pasaulē!

Sokolova fotoalbumi- jā.