Izdevuma redakcijai ir pievienojies Latvijas Kultūras akadēmijas profesors, kino un teātra režisors Pēteris Krilovs, kurš piedāvā numura tēmu – klišejas jeb labi pārbaudīti paņēmieni, ar kuriem mēdz izlīdzēties ne tikai aktieri, bet arī komponisti, režisori, žurnālisti un arī politiķi. Kāda ir recepte, lai no klišejām izvairītos, par to savā rakstā runā Pauls Raudseps, bet par to, kā mums attiekties pret politiķu štampiem – Eduards Liniņš. Savukārt par teātra mākslas klišejām pieredzē dalās Uldis Dumpis, Baiba Broka, Vilis Daudziņš.
Īpaša uzmanība numurā pievērsta Raiņa gada pārliecinošajam sākumam izrādē Raiņa sapņi, par to ne tikai Maijas Svarinskas un literatūrzinātnieka Paula Daijas recenzijās, bet arī divu teātra komponistu sarunā – Jēkabu Nīmani, Raiņa sapņu mūzikas autoru, iztaujā Edgars Mākens. Pārējās divas numura intervijas – ar Dailes teātra aktrisi Indru Briķi, kura dalās pārdomās ne vien par aktrises, bet arī pedagoģisko darbu, un Valmieras drāmas teātra aktieri Mārtiņu Meieru. Rubrikā Vārds teātra cilvēkiem uzstājas Daiga Kažociņa, Anta un Mairita Krūmiņas un Žanna Lubgāne, bet rubrikā Jaunie teātrī – Ineses Pudžas portrets, jo Inese visās izrādēs "bliež" jeb strādā ar simtprocentīgu atdevi.
Izsekojot aktuālajam procesam Latvijas teātros, vērtējums tapis par A. Maskata Valentīnu (apaļā galda formātā), JRT un Alvja Hermaņa 12 krēsliem, Dailes teātra Saules bērniem un Ugunsgrēkiem, Liepājas teātra 1984, Latvijas Nacionālā teātra Jaunā ārsta piezīmēm un Vaņu Ģertrūdes ielas teātrī, Valmieras teātra Nāves deju un Balle būs, Leļļu teātra Emīlu un Berlīnes zēniem.
Izdevuma autoru lokā – Valda Čakare, Silvija Radzobe, Maija Uzula-Petrovska, Edīte Tišheizere, pēc ilgāka laika Teātra vēstnesī atgriezušās arī Undīne Adamaite un Andra Rutkēviča. Žurnāls piedāvā ieskatu arī Baltijas un Rietumeiropas teātrī.
Teātra vēstnesis nopērkams Latvijas teātros, Jāņa Rozes grāmatnīcās un Narvesen kioskos, abonējams Latvijas pastā ar numuru 2312.