Latviešu dzejnieka Jāņa Baltvilka septiņdesmit piektajā dzimšanas dienā, 24. jūlijā, tiks pasniegta viņa vārdā nosauktā balva bērnu literatūrā un mākslā. Tas notiks jau piecpadsmito gadu pēc kārtas. Latvijas Bērnu un jaunatnes literatūras padomes pārstāve, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bērnu literatūras centra vadītāja Silvija Tretjakova, šo laika posmu sauc par izaugsmes gadiem.
"Šie ir žanriski, saturiski, personību ziņā bagāti gadi un starptautiskās aprites iepazīšanas gadi," viņa rezumē.
Bērniem un jauniešiem paredzētas grāmatas Latvijā izdod apmēram sešpadsmit apgādu. Tie ir aptuveni no trīssimt līdz četrsimt nosaukumiem gadā (gan oriģināldarbi, gan tulkojumi).
Šajā rādītājā Latvija atpaliek gan no Lietuvas (500–600), gan no Igaunijas (800), kurā bērnu un jauniešu literatūra pašlaik piedzīvo savus zelta gadus, pateicoties lielākam valsts atbalstam.
Sapņi un balvas
Uz šī gada skulptūriņu ar vilciņu papīra laivā un sārtu zemeni mastā pretendē Inese Paklone par dzejoļu krājumu Es picas brālēnu cepu (izdevniecība Pētergailis), Anna Strautniece par grāmatu Kaķi, kamoli un sapņi (Alis), Aivars Kļavis par triloģijas Ceļš uz nezināmo zemi (Zvaigzne ABC) grāmatām Melnais akmens, Bēgšana no čūsku valstības un Asinis uz dzintara, Lilija Berzinska par grāmatu Skelets skapī (Dienas grāmata) un Juris Zvirgzdiņš par grāmatu Zvaigžņu tramvajs (Pētergailis).
Silvija Tretjakova vērš uzmanību uz dažādu izdevēju pārstāvniecību šajā kategorijā.
Tas liecina, ka arvien vairāk apgādu aktivizējas bērniem un jauniešiem domātu darbu izdošanā, lai gan tas ir ļoti dārgs grāmatniecības virziens.
Iepriekšējo gadu līderis – izdevniecība Liels un mazs – joprojām dominē Jāņa Baltvilka balvas grāmatu mākslas kategorijā.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena pirmdienas, 22. jūlija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!