No piektdienas, 2. decembra, Latvijas kinoteātros būs skatāma igauņu režisora Jāka Kilmi piedzīvojumu filma visai ģimenei Ziemassvētki džungļos (Studija Lokomotīve). Tas ir stāsts par desmitgadīgo Paulu, kuras ģimene pārceļas uz eksotisku valsti, kur viņas tētis strādā par ģeologu vietējās zelta raktuvēs. Meitene ilgojas pēc Ziemassvētkiem, taču ko darīt, ja tur nav ziemas? Paulas jauniegūtais draugs Ahims ir dzirdējis, ka arī džungļu biezoknī esot sastopams Ziemassvētku šamanis, kura meklējumi izvēršas bīstamā un aizraujošā ceļojumā.
Citas tradīcijas
"Es vēlējos radīt tādu piedzīvojumu filmu visai ģimenei, kādas es pats skatījos savā bērnībā, – lai tā nebūtu balstīta komiksos un specefektos," sarunā ar KDi atklāj filmas Ziemassvētki džungļos producents un idejas autors Roberts Vinovskis. Iedvesmas avotu vidū viņš min filmas par Indianu Džonsu, kura riebumu pret čūskām ir mantojis arī Ziemassvētku džungļos varonis Ahims, un daudzsēriju filmu Meklējot Kapteini Grantu (1986) pēc franču rakstnieka Žila Verna romāna Kapteiņa Granta bērni motīviem. Šīs filmas varoņi dodas ceļojumā pa dienvidu puslodes trīsdesmit septīto paralēli un apceļo pa to apkārt visai pasaulei, jo jūras ūdens izdzēsis ziņas par garuma grādiem un viszinošais Žaks Paganels ļāvies izklaidībai.
"Esmu atradis mums vienu ļoti kolorītu vietu," videozvanā ar ģimeni saka Māra Oltes atveidotais tētis, aicinot ģimeni un skatītājus pie sevis ciemos. Filmas Ziemassvētki džungļos uzņemšanas grupa gandrīz divus mēnešus pavadīja Indonēzijā, kur ciešā sadarbībā ar vietējiem tika veidots šis darbs. "Tas bija viens no izaicinājumiem, ko es kā producents biju sev izvēlējies, – neiet rutinēto ceļu, bet izdarīt kaut ko iepriekš nebijušu Latvijas kino un uzņemt pilnmetrāžas spēlfilmu otrā pasaules malā," stāsta Roberts Vinovskis. Viņš pats kā režisors un operators pirms divdesmit sešiem gadiem ir uzņēmis dokumentālo īsfilmu Citi Ziemassvētki – par to, kā Indijā tiek svinēta Krišnas atnākšanas diena. Cita zeme, cita tauta, citas tradīcijas, citi Ziemassvētki. Gluži kā šoreiz. Uz Indonēziju Studija Lokomotīve ir atvedusi vairāk nekā trīsdesmit cilvēku grupu no Latvijas un Igaunijas. No ziemeļu kaimiņzemes nāk arī filmas Ziemassvētki džungļos režisors Jāks Kilmi, ar kuru kopā Studija Lokomotīve jau ir paspējusi realizēt vēl vienu projektu Snaudošais zvērs.
Šis pieaugšanas stāsts oktobrī tika izrādīts Rīgas Starptautiskajā kinofestivālā Riga IFF un vēlāk būs skatāms Latvijas kinoteātros. "Gribam pagaidīt, kamēr beidzas vietējo filmu trakums, jo šobrīd pirmizrāžu intensitāte ir milzīga – gandrīz katru nedēļu uz lielajiem ekrāniem iznāk pa vienai filmai," saka Roberts Vinovskis.
Viss, ko es vēlos
Jāpiebilst, ka Māra Oltes piesauktais Intars Busulis kopā ar Aiju Andrejevu ir iedziedājis filmas Ziemassvētki džungļos tituldziesmu Viss, ko es šodien vēlos, kuras autori ir Renārs Kaupers un Jānis Aišpurs: "Uz kartītes ar zīmuli es uzrakstu, ko vēlos, un pastkastītē lieku." Braucienu uz Džakartu – varētu skanēt viena no tēta lomas atveidotāja vēlmēm. "Jau kopš seniem laikiem es biju ielicis sevi pasaules apceļotāja statusā un cerēju, ka iespēja nokļūt dažādās pasaules valstīs saglabāsies, bet tā apsīka un es noenkurojos Latvijas laukos," saka Māris Olte. Viņš pēc divdesmit Rīgā nodzīvotiem gadiem ir atgriezies dzimtajos Ērgļos un iegādājies Ērgļu staciju, ko izveidojis par tūrisma vietu.
Piedalīšanās filmas Ziemassvētki džungļos uzņemšanā ir bijusi izdevība ne tikai gandrīz divus mēnešus pavadīt tālā eksotiskā zemē, bet arī, kā teicis viņa brālis režisors Uģis Olte, iekļūt starptautiskajos filmu reģistros un vēlreiz nonākt filmēšanas laukumā. Tas varētu nozīmēt interesantākas vecumdienas, nekā plānots. "Man jaunībā teica, ka esmu līdzīgs Melam Gibsonam. Es neizjūtu kautrību šajā sakarā, vienīgi esmu sliktāks aktieris," smejas Māris Olte, kura uzdevums filmā ir bijis ieskicēt aizņemtu vecāku, kas atstājis novārtā sievu un bērnus.
Uz jautājumu par galveno atšķirību starp atrašanos televīzijas un kino kameras priekšā Māris Olte atbild, ka savus televīzijas raidījumus ir veidojis un joprojām veido divu triju cilvēku sastāvā, tāpēc kino uzņemšanas plašā komanda ir raisījusi viņā milzīgu atbildības sajūtu, turklāt – ja tev vienreiz sanāk, ar to nekas nebeidzas.
Dubultais kultūršoks
Līdzās pieredzējušiem kino un televīzijas cilvēkiem filmā Ziemassvētki džungļos var iepazīties arī ar vairākiem debitantiem. Viena no tām ir Elizabete Liepa, kura iejutusies vecākās māsas Kates lomā. "Mums ir daudz kas līdzīgs. Katei piemīt milzīga drosme un neatlaidība īstenot to, ko viņa vēlas. Es arī cenšos audzēt sevī uzdrīkstēšanos darīt lietas, par kurām šaubos, ka spēšu izdarīt, vai no kurām man ir mazliet bail. Skatos uz Kati un domāju: ja viņa var, es arī varu!" savu varoni raksturo jaunā aktrise, kura četrpadsmit gadu vecumā viena pati bez vecākiem ir devusies uz otru pasaules malu, lai piedalītos filmas uzņemšanā.
Iepriekš Elizabete Liepa ir darbojusies teātra studijā Vinnijs, kurā aktieru atlases režisore Gunita Groša viņu ir ievērojusi un mudinājusi piereģistrēties aktieru atlases aģentūrā. Drīz vien pēc tam meitene ir uzaicināta piedalīties aktieru atlasē uz Kates lomu un dažus mēnešus pēc galavārda saņemšanas nokļuvusi Indonēzijā. "Tas bija dubults kultūršoks – dažreiz stress, bet dažreiz vienkārši pārsteigums par katru sīkāko detaļu gan filmēšanas procesā, gan arī Indonēzijas kultūrā, dzīvesveidā un laikapstākļos," pieredzē dalās Elizabete.
Pārvarēt karstumu ir palīdzējuši saulessargi un ūdens, ko padzerties, lai nepārvērstos par "izžmiegtu švammi", savukārt pārdzīvot garās darba stundas palīdzējusi visa filmēšanas komanda. "It īpaši mana filmas ģimene – Rebeka Šuksta, Māris Olte un Inga Alsiņa-Lasmane –, jo mēs visu laiku jokojāmies un uzturējām pozitīvu garu," piebilst Elizabete, atceroties pirms trim gadiem piedzīvotos notikumus, kas ļāvuši aktieriem satuvināties un uz ekrāna atveidot cilvēkus, kuri visu dzīvi ir pavadījuši kopā.
Pašlaik Elizabete mācās Rīgas Doma kora skolas mūziklu nodaļas trešajā kursā, kurā līdzās citiem priekšmetiem apgūst aktiermeistarību, dziedāšanu un dejošanu. "Man šķita, ka šī skola ir pareizā izvēle, jo tajā apgūstamās prasmes man var palīdzēt, ja gribu atrasties uz skatuves, izpausties kādā citā radošā nozarē vai vienkārši pilnveidoties kā daudzpusīgs cilvēks," norāda māksliniece.