Astoņas īpaši atlasītas dokumentālās filmas, kas tapušas Francijā un pēta individualitāti un cilvēcību mūsdienu globalizētajā, racionalizētajā un industrializētajā pasaulē – tāds ir piedāvājums Franču dokumentālā kino dienās, kas no 21. līdz 27. maijam (ik vakaru plkst. 19) norisinās Kaņepes kultūras centrā Rīgā.
Visas filmas ir atlasījis Miks Valers. Pērnā gada decembrī tieši viņš veidoja Zviedru kino dienu programmu, kas tapa sadarbībā ar Zviedrijas vēstniecību un guva lielu skatītāju atsaucību. Franču dokumentālā kino dienas nu ir veidotas sadarbībā ar Francijas institūtu Latvijā. Pateicoties šim atbalstam, seansi skatītājiem ir bez maksas.
"Visas astoņas filmas sniedz iespēju ieraudzīt un saklausīt mūsdienās aktuālās tēmas un uzdod jautājumus par mūsu priekšstatiem par pasauli," uzsver Anna Sofija Lelonga, Francijas institūta Latvijā pārstāve. Arī Miks Valers piebilst: "Lai gan varētu šķist, ka šo filmu tēmas ir ļoti dažādas, tās visas caur dažādām prizmām analizē mūsdienu sabiedrību un cilvēcības vietu tajā."
Pirmdienas vakarā skatītāji jau varēja noskatīties filmu Atmiņas nākotne (2013, režisore Diāna Baratjē), kas ielūkojas kinolenšu restaurācijas procesā un analizē analogā kino norietu digitālajā laikmetā. Savukārt šovakar, 22. maijā, dubultseansā būs skatāma filma Mīlestība pastāv (1960, režisors Moriss Pialā), kas ieved XX gs. 60. gadu nepievilcīgajās Parīzes priekšpilsētās, kā arī kinolente Pasaules malā (2013, režisors Klauss Dreksels) – stāsts par bezpajumtniekiem, kas dzīvo uz ielām, zem tiltiem un metro tuneļos.
Trešdien programmā iekļauta filma Bābeles skola (2013, režisore Džūlija Bertučelli), kas seko līdzi vienam gadam imigrantu bērnu dzīvē un viņu jaunajā mītnes valstī, – jaunieši no Īrijas, Senegālas, Brazīlijas, Marokas, Ķīnas u. c. satikušies Parīzes vidusskolas adaptācijas klasē un šajā multikulturālajā vidē ļauj gan ieraudzīt savu nevainīgumu, entuziasmu un pārdzīvojumus, gan apšaubīt pastāvošos aizspriedumus.
Tikmēr ceturtdienas vakarā būs skatāma filma Permakultūras rītausma (2017, režisors Adriens Belejs) – par alternatīvu rūpnieciskajai lauksaimniecībai, ar ko mūsdienās eksperimentē aizvien vairāk cilvēku. Bet filmā Mana vectēva dārzs (2016, režisors Martēns Esposito), kuras seanss gaidāms piektdien, vectēvs nodod savas dārzniecības zināšanas mazdēlam, kurš pieder ātrās ēdināšanas paaudzei.
Sestdien filma Pasaki maniem draugiem, ka esmu miris (2003, režisors Nino Kirtadze) atklās Gruzijas bēru rituālus un gruzīnu attiecības ar nāvi un mirušajiem. Savukārt svētdien, 27. maijā, franču dokumentālā kino programmu noslēgs filma Vārdi vai nāve (2006, režisors Abrahams Segals), kura pēta dažādas Svēto rakstu interpretācijas, reliģiskā fundamentālisma draudus un veidus, kā ar to cīnīties.
reptilis