Mūsdienu filmu festivāls Lācis, lauva un zars Latvijā notiks pirmoreiz, bet Lietuvā tas notiek jau piecus gadus, un tam jau izveidojies pastāvīgu skatītāju loks. Kā vēsta nosaukums, tajā izrāda filmas no nozīmīgākajiem Eiropas kino festivāliem Berlīnes, Kannām, Venēcijas un Sansebastjanas, un šobrīd visvairāk balvu guvusī kinolente, nenoliedzami, ir franču klasiķa Žaka Odijāra trakulīgais mūzikls un Francijas pieteikums Amerikas Kinoakadēmijas Oskaram kategorijā Labākā ārzemju filma. Emilija Peresa prestižo Zelta globusu pasniegšanas ceremonijā nupat triumfēja četrās kategorijās, tādējādi papildinot balvu klāstu, kura pamatus lika Kannu kinofestivālā, kur notika šīs filmas pirmizrāde.
Festivāla Lācis, lauva un zars uzmanības centrā ir filmas, kuru darbība norisinās tagadnē. Tā kā cilvēki ir dažādi, laime ir laime un drāma ir drāma, vienalga, vai tas būtu Eiropā vai Āzijā, vai Dienvidamerikā vai Ziemeļamerikā. Arī žanriem nav robežu, un festivāla Lācis, lauva un zars programmā ir gan drāmas, gan komēdijas, gan mūzikli., gan dokumentālais kino.
Festivālu Lācis, lauva un zars atklās piektdien, 17. janvārī, ar Paolo Sorrentīno jaunāko filmu Partenope, ko viņš veidojis sadarbībā ar modes namu Yves Saint Laurent, kas piedalījies arī Emilijas Peresas tapšanā. Vizuāli izsmalcinātajā lentē Sorentīno turpina pētīt jaunības un skaistuma fenomenu, un kopā ar to tiek atklāts kādas sievietes stāsts, kas met atsauces gan uz Itālijas vēsturi, gan kultūru.
18. janvāris veltīts mūzikliem, un visi trīs ir radikāli. Jau pieminētajai Emilijai Peresai blakus stāv ne mazāk revolucionārs pilnmetrāžas kino debitanta, diviem Oskariem nominētu dokumentālo filmu Nogalināšanas anatomija un Klusuma skaņas autors Džošua Openheimers, kura apokaliptiskā mūzikla Gals darbība risinās netālā nākotnē. Kāda ģimene (lomās Tilda Svintone, Maikls Šenons un Džordžs Makejs) dzīvi pazemē, un, no malas skatoties, iemieso īstu idilli, taču, kad viņu ceļi krustojas ar Svešinieci, attiecības sadragā pagātnes aizvainojums.
Festivāla Lācis, lauva un zars trešā muzikālā filma ir sociālais projekts, kas izaudzis no dzīves ieslodzījumā. Buenosairesas meitenes ir ieskats kādā no Argentīnas cietumiem, un tā iemītnieces - viņas arī filmas varones - savus sapņus un skumjas izdzied un izdejo mūziklu tradīcijās.
Godalgotie un labi pazīstamie aktieri Džesika Česteina un Pīters Sarsgārds, kurš par šo lomu Venēcijas kinofestivālā saņēma Volpi kausu kā labākais aktieris, atveido galvenās lomas meksikāņu režisora Mišela Franko drāmā Atmiņa, kura galvenie varoņi ir sociālā darbiniece Silvija ar smagu dažādu traumu nastu un ar demenci sirgstošais Sols.
Ne mazāk zināms ir franču negantnieks Fransuā Ozons, kurš uzņēmis filmu Kad pienāk rudens. Pensionāres Mišelas dzīve mainās brīdī, kad pēc viņas pagatavotā ēdiena slimnīcā nonāk meita, un tas ir kārtējais pārbaudījums abu attiecībām, kas vienmēr bijušas saspīlētas. Rimta Burgundijas ciemata ikdienā ienākušās kaislības apspēlē dažādas tēmas, un režisors apzināti izvēlējies jautājumu uzdevēja, ne atbilžu sniedzēja pozīciju.
Līdzīgi darījis arī dienvidkorejiešu režisors Hongs Sangsu, kura daiļrade ir ikdienas un pat banalitāšu slavinājums - viņa jaunākā filma Ceļotājas vajadzības ar Izabellu Ipēru galvenajā lomā Berlīnes kinofestivālā saņēma Lielo žūrijas balvu. No Berlīnes kinofestivāla programmā iekļautajām lentēm Lācis, lauva un zars izrādīs arī Mihaēla Fetera Natanska otro pilnmetrāžas filmu Viss, kas tu esi, bet Venēcijas elpa būs jūtama Jana Sjiuhuas trillerī Svešās acis.
Festivāla “Lācis, lauva un zars” programmā iekļauta starptautiski zināmākā grieķu režisora Jorga Lantima sievas, režijas debitantes Arianas Labedas Kannu kinofestivālā izrādītā lente Mana Māsa Septembra..., un no šī festivāla būs iespējams noskatīties arī francūža Džonatana Milē trilleri Ēnām pa pēdām un pēc patiesiem notikumiem - īpaši skandalozas slepkavības - veidoto melno kriminālkomēdiju Plastikāta pistoles, ko režisējis Žans Kristofs Meriss.
Plastikāta pistoles ir viena no trīs filmām, kuras skatītāju loku ierobežo ieteicamais vecums 16+.
Kulta filmas Lēdijas portrets ugunī režisore Selīna Siama apvienojusies ar vienu no šobrīd vispieprasītākajām franču aktrisēm Noemī Merlānu - abu sniegumu apliecina absurda komēdija Balkonetes.
Savukārt saule, sviedri un sekss caurvij brazīlieša Karīma Ainouza (melodrāma Neredzamā dzīve) jaunāko filmu Motelis Destino, kas, filmēta uz 16 mm lentas, paver noziedzīgās pasaules durvis. Tās galvenais varonis Eraldu no garantētas nāves nagiem patveras noslēpumainā motelī, kura klienti ļaujas seksuāliem priekiem, un attiecības, kurās viņš iesaistās ar viesnīcas īpašniekiem, jau no paša sākuma neko labu nesola.
Cita mēroga spriedzi radījis ķīniešu disidents Lou Je, kura hibrīddarbs Nepabeigtā filma, ko arī izrādīja Kannās, dokumentējis pandēmijas sākumu Ķīnā, kad laika ritējums tiešām bija apstājies.
Festivāla Lācis, lauva un zars programmā iekļautas 18 filmas, no kurām viena ir dokumentālā un divas - īsmetrāžas darbi. Krieviju sen pametušā Viktora Kosakovska lente Arhitektons reflektē ar pārlaicīgiem jautājumiem, un tās galvenie “varoņi” ir akmens un betons. Vima Vendersa īsfilmas Kāds ieiet gaismā centrā ir japāņu horeogrāfs Mins Tanaka, kurš bija redzams arī vācu kino granda iepriekšējā spēlfilmā Jaukās dienas, bet Aliče Rorvahere un JR izveidojuši filmu Pilsētas alegorija, kas aicina uz vizuālu un filozofisku odiseju un kurā piedalās arī franču kino leģenda Leo Karakss.
Festivāls Lācis, lauva un zars notiks no 17. līdz 26. janvārim kinoteātros Splendid Palace un Kino Bize Rīgā, kā arī Cēsīs un Liepājā. Biļetes uz festivāla seansiem iespējams iegādāties kinoteātros.