Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +9 °C
Apmācies
Otrdiena, 5. novembris
Lote, Šarlote

Tavs stāsts kustībā

Sestdien, 27. oktobrī, tiek atzīmēta UNESCO Audiovizuālā mantojuma diena, kurā Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs un Latvijas Kultūras akadēmijas Rīgas Kino muzejs aicina visus interesentus uz bezmaksas kinohroniku un dokumentālo filmu seansiem Rīgas Kino muzejā (Peitavas ielā 10, ieeja no Alksnāja ielas).

"Audiovizuālā mantojuma dienā UNESCO piemin 1980. gadā pieņemto rekomendāciju par Kustīgo attēlu aizsardzību un saglabāšanu, aicinot apzināties audiovizuālo dokumentu nozīmīgumu. Kustīgos attēlos ietvertais ir daļa no mūsu individuālās atmiņas, daļa no mūsu kultūras atmiņas, no mūsu vēstures, kā arī pasaules izpratnes. Latvijā tikai pēdējos gados arvien intensīvāk notiek audiovizuālā mantojuma digitalizācija un restaurācija, kas ir absolūti nepieciešama, lai mēs varētu apzināties savas valsts vēsturi kustīgo attēlu formā," sarunā ar Dienu stāsta Rīgas Kino muzeja vadītāja Zane Balčus.

Par šī gada Audiovizuālā mantojuma dienas moto ir kļuvusi frāze Tavs stāsts kustībā (Your Story is Moving). "Mēs to esam interpretējuši kā ieskatu Latvijas pagātnē – tālākā un nesenākā, ar īsmetrāžas dokumentālu filmu un kinožurnālu starpniecību iepazīstot Rīgu pagājušā gadsimta divdesmitajos gados, uzzinot par rūpniecības un lauksaimniecības sasniegumiem dažādās dekādēs, ielūkojoties atmodas laikā, dažādos kultūras notikumos un citās norisēs,» piebilst Rīgas Kino muzeja vadītāja.

Pirmais seanss (plkst. 11) būs veltīts divdesmito trīsdesmito gadu tematikai. Tajā būs iespējams redzēt Pirmā pasaules kara radītos postījumus, kas fiksēti 1919. gada kinohronikā, Vilhelma Ķuzes konditorejas fabriku, Brīvības pieminekļa pamatakmens ielikšanu, Kārļa Ulmaņa apvērsumu 1934. gadā, jaunās kuģu līnijas Rīga–Ņujorka atklāšanu un citas ainas. Šo kinohroniku autoru vidū ir Arnolds Cālītis un Eduards Kraucs, skaņu hroniku veidošanā piedalījušies brāļi Blumbergi.

Nākamajā seansā (plkst. 12.30) būs vērojamas kinohronikas no četrdesmitajiem piecdesmitajiem gadiem. Starp programmā iekļautajiem kadriem būs rodamas tādas ainas kā Otrā pasaules kara ikdiena, kinoteātra Gaisma atklāšana un leģendārā latviešu teātra režisora un aktiera Eduarda Smiļģa 70 gadu jubilejas svinības. Autori – Aleksandrs Jevsikovs, Irina Mass, Eduards Kraucs un citi.

Trešajā seansā (plkst. 14) būs iespēja iepazīties ar kinohronikām no sešdesmitajiem septiņdesmitajiem gadiem, tajā skaitā padomju ikdienu kolhozos un rūpnīcās. Šajā programmā varēs ielūkoties tā laika kultūras dzīves notikumos, piemēram, būs skatāmi kadri no filmas Pie bagātās kundzes (1969) uzņemšanas laukuma un no Latvijas Kinematogrāfistu savienības 4. kongresa. Šīs kinohronikas režisējuši Laima Žurgina, Biruta Veldre, Ivars Kraulītis un citi.

UNESCO Audiovizuālā mantojuma dienas noslēdzošais seanss (plkst. 15.30) pievērsīsies astoņdesmitajiem deviņdesmitajiem gadiem. Šajā programmā lielāks uzsvars tiks likts uz pilsētu dzīvi, piemēram, Rīgas izmaiņām astoņdesmitajos gados, apzaļumošanas problēmām un pilsētu attīstību. Īpaši jāpiemin kinohronikas, kas veidotas 1990. un 1991. gadā, iemūžinot valsts iekārtas maiņu. Noslēgumā – ieskats festivāla Baltica-94 norisē. Kinohronikas veidojuši režisori Imants Brils, Rūta Celma, Aivars Freimanis, Brigita Eglīte un citi.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja