Vistrakākais ir redzēt dzīvi tādu, kāda tā ir, nevis tādu, kādai tai vajadzētu būt. 10. aprīlī pirmizrādi piedzīvos režisora Andreja Ēķa daudzsēriju filmas Dumpis (studija Cinevilla Films) pirmās sērijas. Tas ir reālos notikumos balstīts un spriedzes piepildīts stāsts par ideālista vadītu sacelšanos pret Kremļa režīmu uz karakuģa Storoževoj 1975. gadā Rīgā. "Izskatās pēc Holivudas grāvēja. Nevaru sagaidīt," zem videoplatformā YouTube publicētā seriāla Dumpis reklāmas rullīša ir lasāms kāda potenciālā skatītāja ieraksts.
Filmas galvenā kauja risināsies septītajā sērijā, kuras vizuālos efektus veido ukraiņu speciālisti un kura uz ekrāniem nonāks 1. maijā. "Ukraiņus bombardē, bet viņi turpina strādāt," saka Andrejs Ēķis. Viņš skaidro, ka Krievijas iebrukums Ukrainā ir bijis Dumpja radīšanas iemesls, lai dotu savu ieguldījumu saprāta uzvarā, jo viens no uzvaras priekšnoteikumiem ir spēja pazīt ienaidnieku. "Krievijas totalitārais režīms šodien ne ar ko neatšķiras no padomju laiku Kremļa, armijā tikumi nav mainījušies, bet traģisko neatbilstību starp ideoloģiskajiem lozungiem un nožēlojamo realitāti joprojām saskata varbūt tikai daži cilvēki," norāda Andrejs Ēķis.
Reālie ūdeņi
Vairāk nekā pirms trīsdesmit gadiem uz ekrāniem iznāca režisora Džona Maktīrnana asa sižeta trilleris Sarkanā oktobra medības/The Hunt for Red October (1990) ar Šonu Koneriju, kuru slavas virsotnē bija uznesusi piedalīšanās Džeimsa Bonda filmās. Filma Sarkanā oktobra medības ir uzņemta pēc rakstnieka Toma Klensija romāna, kam iedvesmu autors bija smēlies no sacelšanās uz padomju karakuģa, bet aizpeldējis pavisam citos ūdeņos. "Mūsu uzdevums bija izstāstīt reālo stāstu," uzsver Andrejs Ēķis. Viņš kopā ar scenāristu Ivo Briedi un viņa ukraiņu kolēģiem Vitāliju Dokalenko un Anastasiju Dudčenko ir pamatīgi iedziļinājies tā laika notikumos.
Par tiem ir sarakstītas divas grāmatas, kas tulkotas latviešu valodā: Gregorija D. Janga un Neita Breidena darbs Storoževoj. Dumpis uz PSRS karakuģa 1975. gadā Rīgā un Deivida Hegberga un Borisa Gindina grāmata Dumpis Rīgas ostā, kas veltīta šim satricinošajam un ilgu laiku rūpīgi glabātajam vēstures faktam. "Es par to neko nezināju. Pat mans tēvs, kurš ir dienējis padomju armijā un interesējas par vēsturi, izbrīnā plikšķināja acis un teica, ka par to neko nav zinājis," atzīst galvenā varoņa – karakuģa politvadītāja Valērija Špagina – atveidotājs Dainis Grūbe. Filmas reklāmas plakātos viņš ir redzams sānskatā, ģērbies šinelī, kurš plīvo jūras vējos un uz kura gluži kā uz kinoekrāna ir redzams vārds "Dumpis" ar sarkaniem burtiem.
Tas ir gandrīz neticams notikumu pavērsiens totalitārisma apstākļos – viens kaismīgi pārliecināts cilvēks spēj iedvesmot milzīga karakuģa apkalpi un aizraut līdzi protestā pret sistēmu, uzsver seriāla veidotāji. "Tas ir dona Kihota stāsts. Galvenā varoņa vēršanās pret varu ir viņa cīņa ar vējdzirnavām," sižetu raksturo Ivo Briedis. Tieši zīmējumus ar kastīliešu rakstnieka Migela de Servantesa slavenākā romāna ekscentrisko idalgo Valērija Špagina prototips bija pievienojis radiniekiem rakstītajās vēstulēs jau pēc aresta. Viņš bija vēlējies doties uz Ļeņingradu, nostāties blakus karakuģim Aurora un izraisīt revolūciju, jo uzskatīja, ka padomju sistēma ir sapuvusi un ir nepieciešamas pārmaiņas.
Pulkveža patronas
Daudzsēriju filmas formāts sniedz iespēju izvērst tā laika ilustrāciju, līdz ar to paralēli notikumiem uz karakuģa tiek rādīta arī Leonīda Brežņeva drūmā laika stagnācija, komunālā dzīvokļa sadzīve Rīgā, padomju nomenklatūras visatļautība gan militārajā sistēmā, gan arī ārpus tās. "Valēriju Špaginu mēs veidojām kā cilvēku, kurš ierodas Rīgā ar sievu un dēlu un ievācas dzīvoklī, kas pirms tam ir pilnībā piederējis Ivaram Veisam ar ģimeni. Pamazām tā tiek izspiesta no savām istabām ar katra jauna iemītnieka ierašanos," stāsta Andrejs Ēķis, kurš Ivara Pugas atveidotā varoņa radīšanas laikā ir turējis prātā savu vecotēvu, kas ir bijis politieslodzītais un sēdējis cietumā.
Filmēšanas vajadzībām mākslinieki ir atraduši bijušo komunālo dzīvokli, kura sienas bija piesūkušās ar šiem dzīvokļiem tik raksturīgo smaržu vai, precīzāk sakot, smaku. "Tajā bija dzīvojis vecs pulkvedis, kurš nomiris un pēc kura vēl bija palikušas visas viņa mantas – patronas, caurlaides un formastērpi," stāsta režisors. Seriāla uzņemšanā ir tikuši iesaistīti īsti Latvijas armijas karakuģi, ledlauzis Foros, kā arī radītas iespaidīgas dekorācijas kuģa un citu telpu iekšskatiem.
Dumpja ainas ir tapušas kinopilsētā Cinevilla, Viskaļu radošajā namā, Andreja Upīša memoriālajā muzejā un citur. "Esam izmantojuši arī 70. gadu vidū uzņemtās melnbaltās kinohronikas, viegli iekrāsojuši un iekļāvuši seriālā, lai precīzāk nodotu tā laika atmosfēru," piebilst Andrejs Ēķis.
Bagātība mutē
Par filmas sadzīves līnijas galvenajām varonēm kļūs trīs kolorīti sieviešu tēli: kautrīgā Ņina Špagina (Elīna Hanzena), ugunīgā kaimiņiene Rita (Inga Tropa) un nepakļāvīgā latviešu meitene Katrīna (Agnese Budovska). "Ņina Špagina mīl savu vīru un bērnu. Viņa ir patiesi laimīga, bet dažādu apstākļu sakritības dēļ tiek ierauta varas intrigu virpulī," savu varoni raksturo Elīna Hanzena. Savukārt par Valērija Špagina galvenajiem militārajiem pretiniekiem kļūst vēl viena spilgta trijotne. Viens no šiem personāžiem ir Andra Keiša atveidotais Nikolajs Bubļikovs, par kura paraugu izvēlēts latviešu izcelsmes padomju politiķis Boriss Pugo. "Ar zelta zobu. Viss, kā pienākas, jo padomju laikā visa tava bagātība ir tavā mutē," smej Andrejs Ēķis. Pārējie divi ir Egona Dombrovska karakuģa kapteinis Anatolijs Tilovs un Igora Čerņavska admirālis Nosovs.
"Man bija vajadzīgs aktieris, pēc kura sejas nevar pateikt, kāds būs viņa atveidotā varoņa nākamais gājiens – pasmiesies par tavu joku vai reaģēs pilnīgi pretēji –, un tā gaidas liek uz sekundi sastingt," Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra aktiera Igora Čerņavska izvēli pamato režisors. Andrejs Ēķis kopā ar scenāristiem ir restaurējis padomju militārajā dienestā valdošās attiecības "es esmu priekšnieks, tu esi muļķis, tu esi priekšnieks, es esmu muļķis" stilā un zemāka ranga militārpersonu bieži vien pat absurdo izdabāšanu augstākstāvošajiem, piemēram, medību epizodē ar mājas cūkas pārkrāsošanu par meža cūku, kuru admirālis Nosovs varētu nošaut sev par prieku. "Es pats esmu krāsojis zāli, gaidot ģenerāļa ierašanos," atklāj Andrejs Ēķis, kurš ir dienējis padomju armijā un zina par to ne tikai pēc citu nostāstiem.
Daudzsēriju filma Dumpis ir viens no četriem seriāliem, kas tapis Nacionālā kino centra programmā ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) finansējumu. Janvārī uz ekrāniem iznāca režisoru Anda Miziša, Martas Elīnas Martinsones, Dāvja Sīmaņa un Ginta Grūbes veidotā daudzsēriju filma Pansija pilī pēc rakstnieka Anšlava Eglīša romāna motīviem. Februārī pirmizrādi piedzīvoja režisoru Staņislava Tokalova un Jura Kursieša seriāls Padomju džinsi. Savukārt rudenī ir gaidāma režisoru Lienes Lindes un Alises Zariņas daudzsēriju filma Asistente.
Seriāla Dumpis pirmās sērijas no 11. aprīļa būs pieejamas platformā Tet TV+ un no 12. aprīļa Latvijas kinoteātros: vispirms Dumpis. Pirmā daļa, no 1. maija – Dumpis. Otrā daļa.