Goda seansa vakarā piedalīsies arī fimas radošā grupa un plkst. 18:30 notiks jaunās grāmatas _Rolanda Kalniņa telpa_ atvēršana.
Latvijas kino klasiķis Rolands Kalniņš, kurš maija sākumā nosvinēja 96. jubileju, beidzot piedzīvo arī pasaules mēroga atzinību – viņa spēlfilma Četri balti krekli (1967) iekļauta Kannu kinofestivāla leģendu sadaļā Cannes Classics kopā ar Ingmara Bergmana, Alfreda Hičkoka, Vitorio de Sikas un citu kinovēstures milžu darbiem! Tā ir pirmā Baltijas valstu filma, kas izraudzīta programmā Cannes Classics, Latvijas kinoklasikas pērles autori ir režisors Rolands Kalniņš, operators Miks Zvirbulis, mākslinieks Uldis Pauzers, kostīmu māksliniece Ieva Kundziņa, montāžas režisore Zigrīda Geistarte, otrais režisors Varis Brasla, komponists Imants Kalniņš, dziesmu tekstu autors Māris Čaklais. Lomās – Līga Liepiņa, Uldis Pūcītis, Dina Kuple, Pauls Butkēvičs, Arnolds Liniņš un citi.
Latvijas kino vēsturē filmas Četri balti krekli liktenis ir dramatisks. Par filmas ironisko uzdrošināšanos kritizēt pastāvošās varas birokrātiju un cenzūru, kas aizliedz jaunā komponista Cēzara Kalniņa dziesmas, filma uz 20 gadiem tika “nolikta plauktā” un noklusēta, izslēgta no Latvijas kino procesiem. Uz ekrāniem tā tika formāli izrādīta tikai dažos seansos, faktiski sešdesmito gadu skatītājiem to nebija iespējas redzēt. Filma neeksistēja kino vēsturē līdz 80. gadu politiskajam atkusnim, kad tā tika izrādīta tolaik tikko dzimušajā kinofestivālā Arsenāls, tādējādi atgriežoties Latvijas filmu apritē.
“Filma ir kinovalodā novatoriska, īpaši 60. gadu Eiropas kino kontekstā – gan dokumentalitātes un aktierspēles savienojumā, gan tajā, kā mūzika tiek savienota ar filmas kopējo vēstījumu par jaunu mūziķi, kurš ir iemīlējies savā meitenē un savā mūzikā,” saka kinokritiķe Daira Āboliņa. “Aktrise Līga Liepiņa ar Bellas tēlu latviešu kinomākslā ienesa pilnīgi citu spēles stilu. Arī vizuāli aktrises skaistums ir ārpus tā laika klasisko kinodīvu standartiem – viņa šķiet piezemētāka, reālistiska, mazliet atskabargaina un vienlaikus maiga. Savukārt Uldis Pūcītis bija kā radīts mūziķa, jaunā komponista lomai. Viņam ļoti piestāvēja bravūra, spīts, šķietama paviršība kustībās un attiecībās ar mīļoto meiteni.
Pūcītis izdzīvo iekšēju dramatismu un konfliktu arī sevī. Tieši tāpēc šo mīlētāju pāri pilnīgi droši varētu pārcelt uz kādu no 60. gadu Fransuā Trifo filmām – tas pats jūtu trauslums un tiešums, saglabājot nepateikto un nepasakāmo,” apgalvo Daira Āboliņa.
Četri balti krekli ir pirmā filma latviešu kino vēsturē, kurai dziesmas rakstījis tolaik pavisam jaunais komponists Imants Kalniņš. Mūsdienās jau leģendārās dziesmas Viņi dejoja vienu vasaru, Cik mēs viens par otru zinām…, Es esmu bagāts, man pieder viss…, Dzeguzes balss izlauzās pie publikas un skanēja koncertos, kamēr aizliegtā filma stāvēja plauktā. Tās kļuva mīlētas tautā, neskatoties uz filmas aizliegumu.
Filma Četri balti krekli restaurēta 2017. gadā Latvijas filmu studijā Lokomotīve ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu. 23. maija seanss kinoteātrī Splendid Palace ir reta iespēja šo Latvijas Kultūras kanonā iekļauto darbu noskatīties uz lielā ekrāna atjaunotā kvalitātē.
Pirms Goda seansa notiks jaunās grāmatas atvēršanas svētki – biedrības Ekrāns un apgāda Neputns sadarbības rezultātā tapis apjomīgs (400 lpp.) un bagātīgi ilustrēts pētījums Rolanda Kalniņa telpa, kas aptver dažādas režisora radošā mūža šķautnes. Grāmatu radījis autoru kolektīvs – Dita Rietuma, Daira Āboliņa, Aija Rozenšteine, Toms Zariņš, Zane Balčus, Jūlija Dibovska un Ieva Pitruka, grāmatas sastādītāja un tekstu redaktore Kristīne Matīsa, māksliniece Inta Sarkane, projekta vadītāja un bagātīgā ilustratīvā materiāla redaktore – Agnese Zeltiņa.