Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +5 °C
Apmācies
Ceturtdiena, 28. novembris
Rita, Olita, Vita

Pa īstam varēs novērtēt pēc pusgada

Pagājušās nedēļas izskaņā noslēdzās 67. Berlīnes starptautiskais kinofestivāls, kas ir viens no nozīmīgākajiem notikumiem pasaules kinoindustrijā. Šīgada forumā un tā pavadošajā kinotirgū bija pārstāvēti vairāki Latvijas filmu veidotāji un viņu topošie vai gatavie kinodarbi. Aicinājām vairākus no viņiem dalīties iespaidos un pastāstīt par galvenajiem ieguvumiem no piedalīšanās Berlinālē.

Hugo gatavs turpināt

"Viss bija lieliski! Visas biļetes pārdotas!" sajūsmu neslēpj Reinis Kalnaellis, kura animācijas īsfilma Dziedošais Hugo un viņa neticamie piedzīvojumi pasaules pirmizrādi piedzīvoja Berlīnes kinofestivāla konkursa programmā Generation Kplus. Režisors atklāj, ka bērni filmiņu ļoti labi uzņēmuši un iesaistījušies aizraujošā dialogā ar animācijas īsfilmas veidotājiem, kuri saņēmuši uzaicinājumu arī uz citiem kinofestivāliem.

Reinis Kalnaellis stāsta, ka studijai Rija ir izdevies piesaistīt starptautisko filmu izplatītāju uzmanību ar šo kinodarbu un potenciālo kopproducentu interesi par Dziedošā Hugo turpinājuma veidošanu, kā arī veiksmīgi aizvadīt sarunas ar starptautisko raidsabiedrību programmu veidotājiem saistībā ar animācijas pilnmetrāžas filmām Ābolrauša šūpuļdziesma un Lote un pazudušie pūķi, kas patlaban ir tapšanā.

 

Es esmu Berlīnē

Jau divdesmito reizi Berlīnes kinofestivālā norisinājās pasākumu komplekss Eiropas uzlecošās zvaigznes/European Shooting Stars, kura laikā pasaules kinoindustrijas uzmanība tiek pievērsta desmit jauniem un daudzsološiem aktierim. Šogad izvēlēto talantu vidū bija arī latviete Elīna Vaska, kurai starptautisko atzinību ir atnesusi Rajas loma Renāra Vimbas filmā Es esmu šeit (2016).

"Es skrienu uz provēm," telefonintervijā ar Dienu atzīstas aktrise, kuras četras dienas ilgā viesošanās Berlīnē jau ir nesusi taustāmus rezultātus. Par savu lielāko ieguvumu Elīna Vaska min noorganizētās tikšanās ar aktieru atlases režisoriem un aģentiem, kas prasījušas daudz spēka un koncentrēšanās, taču jau tagad viņa ir saņēmusi vairākus piedāvājumus, scenārijus un aicinājumus uz provēm.     

 

Atbrīvošanas diena

Berlīnes kinotirgū tika izrādītas divas Latvijas filmas. Viena no tām bija Viestura Kairiša drāma Melānijas hronika, kas šeit demonstrēta ar starptautiskās filmu izplatīšanas kompānijas East-West-Distribution no Austrijas starpniecību. "Seanss bija plaši apmeklēts, un izplatītāji vēl apkopo rezultātus," saka filmas producents Gints Grūbe un piebilst, ka Melānijas hroniku plānots izrādīt arī kinofestivālos Islandē (pavasarī) un Vācijā (rudenī).

Otra bija Uģa Oltes un Mortena Travika dokumentālā filma Atbrīvošanas diena par pirmo rokkoncertu Ziemeļkorejas vēsturē, kuras demonstrēšanu Berlīnē noorganizēja starptautiskais filmu izplatītājs Dogwoof no Lielbritānijas. Galvenais uzdevums bija piesaistīt kinoteātru pārstāvju uzmanību, uzsver filmas producents Uldis Cekulis un atklāj, ka par šo kopražojumu ieinteresējušies izplatītāji no Vācijas, Francijas, Japānas un Amerikas.

 

Simtgades skaņās

Savukārt Nacionālā kino centra pārstāvji sadarbībā ar Latvijas kinoproducentu asociāciju un Rīgas domi Berlīnes kinotirgū popularizēja gan topošās filmas, galveno akcentu liekot uz sešpadsmit kinoprojektiem, kuri tiek īstenoti programmā Latvijas filmas Latvijas simtgadei un kuru pirmizrādes sāksies jau 2017. gada augustā un turpināsies 2018. gadā, gan arī Latviju kā pievilcīgu filmu uzņemšanas vietu ārzemju kinogrupām. 

To vidū bija arī Ināras Kolmanes topošais kinodarbs Bille pēc Vizmas Belševicas stāsta motīviem. "Daudzi ir izteikuši apbrīnu par mazās Billes emocionālo un dabisko izturēšanos kadrā un novērtē māksliniecisko laikmeta noformējumu, taču tikai aptuveni pēc pusgada varēs novērtēt, cik patiešām veiksmīgs ir bijis šis Berlīnes kinotirgus apmeklējums," uzskata viena no filmas producentēm Marta Romanova-Jēkabsone.

 

Tālāk uz Lokarno

Nacionālā kino centra direktore Dita Rietuma atzīmē, ka ļoti būtisks ir viņu parakstītais līgums ar nozīmīgo Lokarno starptautisko kinofestivālu Šveicē, kura šīgada programmā īpaša uzmanība tiks veltīta Baltijas valstu kinematogrāfam. "Šī iniciatīva ir arī nozīmīgs solis Baltijas valstu kino centru sadarbībā un stratēģijā starptautiski pozicionēties, uzsverot reģiona kino kultūru un kino industriju vienotību," piebilst Dita Rietuma. 

Jāatgādina, ka šīgada Berlīnes starptautiskajā kinofestivālā galveno balvu – Zelta lāci – Pola Verhovena vadītā žūrija piešķīra ungārietes Ildiko Eņedi savādi skaistajam mīlas stāstam Par ķermeni un dvēseli/On Body and Soul. Savukārt Sudraba lāci par labāko režiju saņēma somu kinoklasiķis Aki Kaurismeki par darbu Cerības otra puse/The Other Side of Houpe. Vairāk: www.berlinale.de.

 

 

 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja