Igaunijas, Latvijas, Vācijas un Lietuvas kopražojuma filma Aptiekārs Melhiors (2023) ir vēl viens šī gada pieteikums Baltijas mēroga izklaides kino. Filma uzņemta pēc igauņu rakstnieka Indreka Harglas darbu motīviem. Viņš ir pazīstams ar grāmatu triloģiju, kas vēsta par aptiekāru Melhioru un viņa prāta spējām atklāt dažādus noziegumus, kas risinās viduslaiku Tallinas ielās, klosteros un laukumos.
Aukstasinīgas slepkavības ir tikai daļa no kriminālstāsta, sava loma tajā ir atvēlēta arī noslēpumiem, kas iemūrēti seno pilsētas ēku sienās.
Mistikas klātbūtne
Režisors Elmo Nīganens galveno lomu filmā Aptiekārs Melhiors ir uzticējis Igaunijas Drāmas teātra jaunajam aktierim Mertenam Metsavīram. Melhiors viņa izpildījumā ir tēls, kuru raksturo nelokāma taisnīguma izjūta, citkārt arī naivums, ko tūlīt nemanāmi aizēno riskanta un pat bruņinieka cienīga uzdrīkstēšanās. Viņš ir viduslaiku Tallinas jeb Rēveles Robins Huds, un ne velti filmā viņu dēvē par asinssuni. Varoņa prāta spējas, erudīcija un neizskaidrojamā, taču precīzā vilkme, kas palīdz atklāt nozieguma patiesos apstākļus, tuvina Melhioru vēl kādam literatūras un kino pasaulē iecienītam tēlam – Šerlokam Holmsam.
Melhiora loma ir Mertena Metsavīra debija kino, un viņa parādīšanās uz ekrāna ļauj sekot līdzi ne tikai sižeta, bet arī filmas galvenā varoņa attīstībai. Šķiet, viņa gara atraisītību metaforiski iemieso Keterlina – jauna dāma, kura, uzdodoties par zēnu, iemanto Melhiora uzticību un kļūst par viņa mācekli aptiekā. Aktrises Mārjas Johannas Megi atveidotais Gerke jeb raganiskā Keterlina, kurai režisors ir uzticējis arī filmas romantiskās līnijas uzturēšanu, iespējams, Melhioram ir vēl lielāks noslēpums nekā "Tallinas gūsteknis", kuru tik izmisīgi meklējis noslepkavotais ordeņa bruņinieks. Aptiekāru Melhioru raksturo aizraujoši sižeta pavērsieni. Režisors Elmo Nīganens ir meistarīgi ietērpis literāro materiālu izklaides kino, turklāt šajā darbā viņš ir spējis noturēt klasisku izklāstu, vienlaikus veidojot dažas mākslinieciskas atkāpes, respektīvi, iekļaujot filmas naratīvā sapņu ainas un pastiprinot žanram raksturīgās mistikas klātbūtni.
Faktūru saspēle
Filmā ir vēl daži svarīgi aspekti, kas ļauj sakļauties ar tās stāstu. Vides ticamība un kaut kādā mērā viduslaiku ārišķīgais raksturs ļauj kino izvērst savas mākslinieciskās ambīcijas. Par to ir parūpējusies filmas māksliniece Kristīne Jurjāne. Viņa ir veidojusi arī kostīmus, kas aktieriem un to mijiedarbībai ar vidi jo īpaši piedod zināmu dinamiku. Kristīnes Jurjānes uzburtais Tallinas atveids nav tikai sadzīvisks un drūms asiņu un mēslu sajaukums – to raksturo krāšņa faktūru un krāsu saspēle. Aptiekārs Melhiors līdzinās pasakai, kurā pilsētas ainavu aizēno aukstasinīga slepkavība labākajās viduslaiku tradīcijās.
Ir jāuzteic arī filmas veidotāju spēja atrast piemērotus aktieru tipāžus, kas dabiski iekļaujas stāstā. Filmā ir redzami divi latviešu aktieri: Gatim Gāgam ir atvēlēta nelielā, taču visai iespaidīgā milža Ludekes loma, savukārt Juris Strenga spēlē klostera prioru.
Dominikāņu klostera priekšnieka tēls, līdzīgi kā citi filmas varoņi, sevī glabā noslēpumu. Aktiera plastika un izteiksmīgā āriene latviešu skatītājiem varētu darboties kā zīme – tā iemieso viduslaiku Tallinas enigmātisko raksturu, kas caurauž filmu Aptiekārs Melhiors visos līmeņos.