Šajās dienās Latvijas Kultūras akadēmija un tās paspārnē esošais Rīgas Kino muzejs sadarbībā ar Latvijas Nacionālo arhīvu un Latvijas Kinematogrāfistu savienību aicina uz pasākumu ciklu Dzīve Nr. 1. Ansis Epners, kas veltīts kinorežisora un profesora Anša Epnera (1937–2003) 80. jubilejas atcerei. "Tā ir atsauce uz Latvijas Kultūras akadēmijas pirmā kinorežijas un operatormākslas specialitātes studentu diplomdarbu Dzīve Nr. 2 jeb Komēta Latavio (1997)," atklāj viena no organizatorēm, Rīgas Kino muzeja vadītāja Zane Balčus, atgādinot par Anša Epnera personības pedagoģisko šķautni. Viņš bija šī kursa vadītājs – nacionālās kino izglītības pamatlicējs.
Šodien, 25. oktobrī, plkst. 16 Rīgas Kino muzejā tiks atklāta izstāde, kas pēc tam būs pieejama no 1. novembra līdz 16. decembrim. "Tā ir veidota kā kolāža, kas sastāv no daudziem fragmentiem, lai parādītu Anša Epnera plašo interešu loku un viņa talantu, spējot darboties dažādos virzienos," norāda Zane Balčus. Viens no izstādes fragmentiem saucas "izaicina". Tā uzmanības lokā ir kinorežisora dokumentālā filma Namiņš uz riteņiem (1977), kura ir izaicinājusi dokumentālā kino veidošanas principus un diezgan negatīvi tikusi uzņemta tā laika kritiķu vidū. "Ansim Epneram patika eksperimentēt, un bieži vien viņš palika nesaprasts," viņa piebilst.
Rīt, 26. oktobrī, plkst. 8.45 Latvijas Kultūras akadēmijas Nacionālās Filmu skolas telpās norisināsies starptautiskās zinātniskās konferences Kultūras Krustpunkti XI kino sekcija Dzīve Nr. 1. Ansis Epners, kurā varēs noskatīties Agra Redoviča un Agitas Cānes dokumentālo īsfilmu Kinogadsimts Latvijā. Ansis Epners (2003). Ar saviem pētījumiem iepazīstinās Inga Pērkone, Zane Balčus, Pēteris Krilovs, Miks Želvis, Kristians Poikāns, Agris Redovičs, Ieva Augstkalna, Viktors Jansons, Dārta Ceriņa, Dāvis Sīmanis un Kristīne Želve, kura ir viena no pirmā kinorežijas kursa absolventēm līdzās Viesturam Kairišam, Andim Mizišam, Annai Vidulejai u. c.
Savam referātam Kristīne Želve ir izvēlējusies tēmu Vai bija Anša Epnera metode?. "Es gribu uzsvērt viņa ārkārtīgi cieņpilno attieksmi – Ansim Epneram bija svarīga mūsu personība un tās individuālās izpausmes. Viņš uzskatīja, ka katram režisoram ir savs kods, un mūsu uzdevums ir to atklāt un nemitīgi attīstīt," atminas Kristīne Želve. Jau no pašas pirmās studiju dienas Ansis Epners pret saviem studentiem ir izturējies kā pret saviem kolēģiem, kaut vēl eksāmenu laikā esot "baidījies" no viņu jaunajām sejām, jo režisoram ir nepieciešama dzīves pieredze. "Vēl viena lieta, uz ko viņš mudināja mūs, ir radošo dienasgrāmatu rakstīšana, ko es daru joprojām," atzīst kinorežisore.
Ar savu referātu uzstāsies arī jaunā kinokritiķe Dārta Ceriņa. "Starp šovasar noskatītajām filmām man izdevās ieraudzīt tādus tīrradņus kā Asinsaina, Ibsena motīvs un Labās gribas spēles," stāsta kinokritiķe, kura savam pētījumam ir izvēlējusies trešo no viņas pieminētajām filmām. "Savā ziņā atbalss Lenijas Rīfenštāles monumentālajiem dokumentālajiem darbiem, bet tajā ieviešas saistoša detaļa – šaubas, tamdēļ Epnera tēlu psiholoģija balstās uz duālismu. Referāta nosaukumā ietverts antīkais un modernais aspekts, jo viņa darbā aplūkojami abi domāšanas koncepti un to abrazīvā iedarbe, jo tā laika konteksts pieprasa heroizēt, bet Epners izvēlas humanizēt."
Ieeja visos pasākumos bez maksas. Vairāk: lka.edu.lv.