Sarīkojumu cikla Sarunas Smiļģa kabinetā turpinājums

dzimšanas dienas gadā, iezīmējot viņu neatkārtojamo personību spožumu un talanta raksturīgākās iezīmes. Par viņām runās muzeja speciāliste Rita Rotkale, Silvija Geikina un muzeja vadītājs Jānis Siliņš.Dailes teātra kustību konsultante un režisore Felicita Ertnere (25.07.1891 – 03.09.1975) Smiļģa vadītajā teātrī sāka strādāt 1920. gada decembrī, pirms tam Pēterburgā beidzot P. Leshafta Fiziskās audzināšanas institūtu un S. Aueres ritmiskās vingrošanas un plastikas studiju. Skatuves kustībai, aktieru ritma un plastikas sajūtas attīstībai viņa profesionāli veltīja visu savu radošo mūžu, izcili iekļaujoties un papildinot E. Smiļģa inscenējumu „lielo vienību” uz skatuves.Emīlija Viesture (21.05.1891-06.09.1947) Dailes teātrī ienāca 1921. gada rudenī. Viņa 1913. gadā bija beigusi J. Dubura un Zeltmata vadītos Latvju dramatiskos kursus, īslaicīgi strādājusi dažādos teātros, pārdzīvojusi sarežģītās bēgļu gaitas I pasaules kara laikā un pirms Dailes teātra neilgu laiku strādājusi Nacionālajā teātrī. E. Viesturi aizrāva Dailes teātra un E. Smiļģa radošais, mākslinieciskais lidojums. Līdz 1933. gadam viņa bija Dailes teātra pirmā aktrise, kurai bija lomas vai katrā nozīmīgākā E. Smiļģa iestudējumā. Un Eduards Smiļģis bieži bija viņas lomu partneris, īpaši klasikas uzvedumos.Lilija Štengele (13.10.1891 – 15.06.1958) – visneparastākā, arī noslēpumainākā latviešu aktrise, kuru divdesmitā gadsimta trīsdesmitajos gados ar Dailes teātri un Eduardu Smiļģi saistīja gan spilgts radošs darbs, gan draudzība un mīlestība. Lilija Štengele, kopš 1923. gada kā spoža zvaigzne mirdzēja gan Rīgas Krievu teātra, gan Nacionālā teātra, gan Dailes un arī Valmieras un Liepājas teātru uzvedumos.