Jānis Aivars Karlovs vērtējams kā pārliecinošākais un radošajā izteiksmē vērienīgākais vecākās paaudzes mākslinieks, sava ceļa gājējs, kura darbībā atspoguļojas tēlniecības virzības kopējie būtiskākie procesi.
Kā galvenos darba materiālus Jānis Karlovs izvēlējies granītu, marmoru un tufu. Viņa aktīvo meklējumu posmi saistās ar telpiskiem trīsdimensiju objektiem, kuru ritmos un faktūrās ne mirkli nezūd romantiskā iedvesmas nots. Pētot un eksperimentējot, Jānis Karlovs mākslā nonācis pie visnotaļ minimālistiska risinājuma.
Izstādei “Nepakļaušanās” izvēlēti jaunākie darbi, kuros iezīmējas nianses akmens iespēju izmantojumā māksliniecisko tēlu atklāsmē. Savos darbos tēlnieks, šķiet, cenšas likt skatītājam apstāties ceļā uz kādas parādības izpratni, lai izzinātu pasauli un tās izpausmes.
Jānis Aivars Karlovs dzimis 1939. gadā Suntažu pagasta “Kaltiņos”, zemnieku ģimenē. 1941. gadā ģimeni ar trīs bērniem izsūtīja. 1946. gadā ar Starptautiskā Sarkanā Krusta palīdzību Jānis atgriezās dzimtenē.
1958. gadā beidzis Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Metālapstrādes nodaļu, pēc tam turpināja studijas Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļā, kuru absolvēja 1964. gadā. No 1968. līdz 2000. gadam vadīja VEF Kultūras pils Tautas tēlniecības studiju “Doma”. Karlovs ir Latvijas Mākslinieku savienības (LMS) biedrs kopš 1973. gada.
Regulāri piedalījies starptautiskos tēlniecības simpozijos daudzviet pasaulē un Latvijā, Rīgas tēlniecības kvadrinnālēs un citās tēlniecības izstādēs Latvijā un ārvalstīs. Par radošo devumu Latvijas tēlniecībā saņēmis LMS atzinības, 2008. gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.