Dažādos Uzbekistānas apgabalos ir vairāki izšūšanas stili ar atšķirīgiem ornamentiem un darināšanas tehnikām. Īpaši izceļas Taškentas skola, ko pārstāv divi galvenie centri – Taškenta un Pskenta. Līdz 20. gadsimta 80. gadiem Taškentas izšūto sienas tekstiliju jeb paljaku tradīcija bija nogrimusi aizmirstībā. 2000. gadu sākumā vadošie meistari pievērsās galvenokārt Nuratas, Buhāras un Šahrisabzas izšūšanas skolu tehniku un ornamentu atjaunošanai. Daudzējādā ziņā Taškentas skolas tradīcijas izzušanu veicinājis paljaku sarežģītais tapšanas process: tekstiliju pamatne, tāpat kā ornamentālie motīvi, tiek veidoti vienlaidus sedzošajā izšūšanas tehnikā, kas ir grūta, dārga un laikietilpīga.
Neskatoties uz izaicinājumiem, amatniece Madina Kasimbajeva (Madina Kasimbaeva) apņēmusies paveikt šo uzdevumu. Viņa ir vienīgā izšuvēja Uzbekistānā, kura jau daudzus gadus veiksmīgi atjauno Taškentas izšūšanas skolas tradīcijas. Savos darbos Madina izmanto apvienotas tamborēšanas-izšūšanas ar adatu tehnikas – jurma un bosma.
Izstāde Suzani. Vienas izšuvējas stāsts ir Dr. Binafšas Nodiras (Binafsha Nodir) un Madinas Kasimbajevas kopprojekts, kas veltīts Taškentas izšūšanas skolas tradīciju atdzimšanai un nepārtrauktības nodrošināšanai. Projekta ietvaros autores detalizēti iepazīstina ar suzani tapšanas gaitu – no kompozīcijas skices līdz pilnībā izšūtam darbam.