Līdz ar to ir apdraudēta vairāku VKKF programmu īstenošana plānotajā apjomā. Īpaši traģiski tas ir tām divām programmām, kuras pilnībā balstīja vienīgi AS Latvijas valsts meži ziedojums, – atbalsts programmām Latvijas reģionos un atbalsts koru un tautas deju tradīcijas attīstībai.
VKKF padomes priekšsēdētāja Dace Bluķe, kura amatā ir kopš aizvadītā gada oktobra, uzsver: "Finansējums, ar kuru tiek atbalstītas vairākas VKKF kultūras programmas, tiek sadalīts konkursu kārtībā. Katru projektu vērtē ekspertu komisijas, vadoties pēc fonda vispārējiem finansējuma sadales principiem. Tāpēc es aicinātu valdību vēlreiz pie šī jautājuma atgriezties, aicinot uz sarunu arī kultūras nozares profesionāļus un nevalstiskās organizācijas, lai risinātu radušos situāciju un fonds arī nākamgad varētu izsludināt konkursus gan reģionu kultūras programmās, gan koru un tautas deju tradīcijas attīstībai. Pretējā gadījumā lielākie zaudētāji šobrīd būs Latvijas iedzīvotāji reģionos."
VKKF kopš 2011. gada sadarbojas ar AS Latvijas valsts meži vairāku kultūras programmu finansēšanā. 2022. gadā LVM ziedojums bija 750 000 eiro. No tā pilnībā vai daļēji tika finansēta programma Valstiski nozīmīgi kultūras pasākumi, programma koru un tautas deju tradīcijas attīstībai, kā arī reģionu – Kurzemes, Zemgales, Latgales un Vidzemes – kultūras programmas. Šajās programmās pavisam 2022. gadā tik atbalstīti 58 projekti visā Latvijā, kā arī diasporā.
Savukārt reģionu programmās tika atbalstīti 239 projekti – tai skaitā Latgalē 71, Vidzemē 69, Kurzemē 49, Zemgalē 50. Ziedojumi, kas novirzīti VKKF programmām, sadalīti, ievērojot vispārējos VKKF projektu finansēšanas nosacījumus.
Kādas ir sagaidāmās sekas? Kā valdībā nolemtais ietekmēs kultūras projektu atbalstīšanas iespējas?
Sitiens VKKF ir sāpīgs. Bet, lai izskaidrotu, ko īsti tas nozīmē, jāsāk ar priekšvēsturi. Valsts kultūrkapitāla fondam jau kopš 2011. gada ir ļoti veiksmīga sadarbība ar AS Latvijas valsts meži, kura ik gadu ziedo fondam nozīmīgi lielas summas, par kurām tiek realizētas dažādas mērķprogrammas. Summas bijušas dažādas, sākot no sešsimt tūkstošiem eiro. Pagājušajā gadā tie bija 835 714 eiro, un šim gadam bija paredzēts ziedojums 1 miljona 180 tūkstošu apmērā, par kuru jau bija parakstīts nodomu protokols starp VKKF, Kultūras ministriju un Zemkopības ministriju. Zinot, ka šāda vienošanās ir, VKKF jau plānoja un tāmēja šos līdzekļus. Tie ir 10 procenti no kopējā VKKF budžeta. Tas nav maz.
Kultūrā ir ļoti viegli ar vienu cirtienu kaut ko izbeigt, bet pēc tam ir ļoti grūti to atjaunot vai iedibināt jaunas tradīcijas. Jau 2009./2010. gadā, kad bija globālā ekonomiskā krīze, kultūra cieta visvairāk. VKKF budžeta finansējumu toreiz samazināja vairāk nekā par 70 procentiem (2009. gadā par 46%, 2010. gadā vēl par 49%). Tas nozīmēja, ka daudzi projekti netika turpināti, darbību izbeidza arī vairāki kultūras mediji. 2010. un 2011. gadā pārstāvot mūzikas nozari, VKKF padomē redzēju, ka jautājums bija "būt vai nebūt". Latvijas valsts mežu ziedojums bija izeja no situācijas, iespēja vismaz kaut kādā veidā drusciņ vairāk atbalstīt kultūras nozari. Šis ziedojums aizlāpīja kritiskos caurumus. Tā turpinājās līdz 2022. gada decembrim, kad jaunā valdība lēma ziedojumus izbeigt.
Iemesls bija valdības neapmierinātība ar LVM ziedojumu politiku, taču uzreiz gribu teikt, ka nevienā brīdī tā neizskanēja attiecībā uz ziedojumiem kultūrai. Asākā kritika bija par ievērojamu naudas summu ziedošanu atsevišķām pašvaldībām. Taču valdība izvēlējās nevis remontēt, bet vienkārši apstādināt, likvidēt ziedojumu politiku. Lēmums tika pieņemts, nerunājot ne ar nozares profesionāļiem, ne nevalstiskajām organizācijām, kādas tam būs sekas. Ja būtu notikusi saruna pie apaļā galda, iespējams, lēmums būtu citāds.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 6. janvāra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!