Mūsu pasaulslavenais soprāns Kristīne Opolais viesosies uz Latvijas Nacionālās operas skatuves – 13. oktobrī viņa uzstāsies kopā ar Leipcigas Gewandhaus orķestri tā jaunā mākslinieciskā vadītāja Andra Nelsona vadībā. 16. oktobrī viņa dziedās tādā pašā koncertā Liepājas Lielajā dzintarā. Šī atgriešanās māksliniecei ir emocionāli nozīmīga, jo saistās gan ar pagātni, gan karjeras pirmsākumiem. Patlaban Kristīne Opolais ir atradusi līdzsvaru starp operas skatuvi, koncertiestudējumiem un ģimenes dzīvi. Būtiskākais ir iekšējais miers, pārliecība, ka dzīvo saskaņā ar savām vērtībām un prioritātēm, uzskata dziedātāja.
Kristīnes Opolais, Andra Nelsona un Leipcigas Gewandhaus orķestra uzstāšanās notiek Latvijas valsts simtgadei veltītajā koncertu ciklā Dzimuši Latvijā. Koncertu Rīgā rīko Andreja Žagara Kultūras atbalsta un attīstības fonds, savukārt Liepājā – Inta Dāldera izveidotā koncertorganizācija Laba mūzika.
The Telegraph tevi ir nosaucis par šo laiku ievērojamāko Pučīni soprānu, taču turnejai ar Gewandhaus orķestri esi izvēlējusies ārijas no Pētera Čaikovska operām. Vai tavas repertuāra prioritātes mainās?
Manas prioritātes nav mainījušās, joprojām mana sirds pieder Pučīni mūzikai. Man ir svarīga daudzpusība, tāpēc vēl pavisam nesen manā dzīvē bija posms, kad vēlējos pievērsties Vāgnera repertuāram, tomēr emocionāli vēl nejutu, ka esmu tam gatava. Skatoties nākotnē, esmu pārliecināta, ka vēlēšos dziedāt Verdi mūziku.
Čaikovska daiļrade man ir īpaši tuva, jo tā saistās ar pagātni – karjeras sākumu un privātās dzīves posmu, kurš tagad jau ir noslēdzies. Muzicējot kopā ar Andri Nelsonu, šis repertuārs un abas lomas – Tatjana un Liza – man ir emocionāli nozīmīgas. Tatjana Andra Nelsona diriģētajā Jevgeņijā Oņeginā bija mana pirmā lielā loma uz operas skatuves, tai sekoja Liza Pīķa dāmā, kas bija pirmais jauniestudējums.
Par vienu no savām soloprogrammām Latvijā (2016) teici, ka tā "uzbūvēta no sapņiem". Tobrīd tie saistījās ar Meiteni no Rietumiem, Tristanu un Izoldi, Dezdemonu operā Otello, Madlēnu Andrē Šenjē, Taīdu un atgriešanos pie sen nedziedātās Aīdas, Katerinas Izmailovas, Lizas. Vai sapņu piepildījums tuvojas? Bet varbūt ir jau citi sapņi?
Visi mani sapņi vēl aizvien ir aktuāli, daži no tiem jau pašā sākumā bija domāti kā ilgtermiņa sapņi. Manos plānos vēl ir pāris itāļu operlomu, kuras man obligāti ir jānodzied, pirms došos smagākā ceļā. Šajā dzīves posmā es nespēju nepārtraukti strādāt, arī uzstāšanās grafiks mainās, jo manā ģimenē aug meitiņa, kura pavisam drīz sāks skolas gaitas. Ar Vāgnera lomām vēl nedaudz jānogaida, vēlos sagatavoties gan emocionāli, gan vokāli, jo tās vokālā ziņā ir gana bīstamas. Ar gadiem balss ir jālolo daudz rūpīgāk. Mani tuvākie plāni saistīti ar itāļu operlomām – ar Umberto Džordāno Andrē Šenjē, mani saista arī Frančesko Čileas Adriāna Lekuvrēra un Dezdemonas loma Verdi operā Otello.
Esmu saņēmusi lomas piedāvājumu Pučīni operā Meitene no Rietumiem. Šobrīd mans apstiprinājums ir atkarīgs no tā, ko nolemšu darīt tuvākajos gados, jo šī loma ir apjomīga un dramatiska. Jāpiebilst, ka es neesmu dramatiskais soprāns, tāpēc savā izvēlē man ir jābūt it īpaši uzmanīgai.
Operas izrādēs neatsverams ir tavs aktrises talants un temperaments. Tu esi īsts "skatuves dzīvnieks". Tomēr pēdējās sezonās, arī 2018./2019. gada sezonā ir daudz koncertuzstāšanos, ieskaitot operu koncertizpildījumus. Kur pati jūties vislabāk – operas izrādē vai koncertā?
Es lieliski jūtos operas iestudējumos, kuros man ir iespēja tēlot, savukārt koncertprogrammas sniedz iespēju vairāk pavadīt laiku mājās ar meitiņu. Piedaloties operas izrādē, atrodos ārpus mājām teju divus mēnešus. Tomēr savā darbībā vienmēr ieplānoju laiku operas uzvedumiem. Savienojot operas uzvedumus ar koncertu grafiku, man ir iespēja iegūt vairāk laika. Koncerti aizņem daudz īsāku laika posmu, tāpēc esmu priecīga, ka pēc desmit gadu ilga nepārtraukta darba man ir iespēja atrast laiku sev un ģimenei.
Vai pieredze un tas, ka ļoti dziļi pazīsti savu balsi un mākslas specifiku, sniedz drošību?
Pieredze noteikti sniedz zināmu drošību uz skatuves un ir ļoti svarīga karjerā. Es labi apzinos, ko vēlos un nevēlos darīt, un to, ko vēl pagaidām nevaru paveikt.
Kas palīdz, kas ir nepieciešams, lai dziedātājs ne tikai uzlidotu panākumu augstumos, bet arī tur noturētos? Ko personiski tam upurē?
Katram ir savs ceļš, mērķi un dzīves apstākļi – dzimst bērni, līdz ar to prioritātes mainās. Uzskatu, ka ir svarīgi laikus saprast un atteikties no dramatiskā repertuāra. Katram māksliniekam ir savs dzīvesstāsts. Lai noturētos panākumu augstumos, svarīgi ir vairāki aspekti. Manuprāt, vislabākais veids ir neņemt pauzes, tomēr dzīve reizēm piespiež apstāties. Protams, man ir būtiski noturēt savus panākumus.
Arī man reiz bija laiks, kad biju pievērsusies vienīgi karjerai. Šobrīd mēģinu balansēt starp dinamisku karjeru un ģimenes dzīvi, ļauju arī citiem pastrādāt. Katram ir sava panākumu atslēga un savs ceļš ejams. Pēdējā gadā esmu sapratusi, ka labi nenozīmē daudz un bieži. Jebkurš iestudējums paņem daudz enerģijas, jo es darbam atdodos pilnībā. Iemiesojoties tēlā, piedzīvoju īstas emocijas, tāpēc tagad sezonas laikā uz operas skatuves parādos maksimums trīs reizes.
Šķiet, tev nav bijis sezonas bez debijas jaunās lomās vai koncertvietās. Lūdzu, pastāsti, ko visvairāk gaidi šajā sezonā?
Šogad ļoti gaidīju uzstāšanos Japānā, tā bija mana debija – Tokijā un Jokohamā. Man bija gods un prieks kā latvietei tur reprezentēt itāļu operu, iejūtoties Manonas Lesko lomā Pučīni operā. Gaidu atgriešanos Londonas Karaliskajā operā un Ņujorkas Metropolitēna operā, tur atveidošu titulpartijas Pučīni operās: Londonā – Tosku, Ņujorkā – māsu Andželiku. Esmu īpaši gandarīta par šīm izrādēm, jo mīlu Pučīni operas.
Šajā sezonā man ieplānoti vairāki koncerti un soloprogrammas. 31. decembrī uzstāšos galā koncertā Bādenbādenē, nākamajā vasarā piedalīšos Tenglvudas festivālā kopā ar Bostonas simfonisko orķestri, kur izpildīšu Verdi Rekviēmu.
Tavs kredo – jo lielākas grūtības, jo lielāki panākumi. Vai vari padalīties, kas tavā ceļā līdz šim bijis visgrūtākais?
Man padodas vissarežģītākie uzvedumi, manā dzīvē nekas nav bijis viegli. Es apzinos, ka varu paveikt to, ko citi nepaveiks. Priecājos, ka vienmēr esmu spējusi ar cieņu izturēties pret apkārtējiem. Lai gūtu sasniegumus, ir jāiziet cauri grūtībām un jāupurē dažas citas lietas savā dzīvē. Daudzi baidās no grūtībām un izvēlas pārbaudītus ceļus. Man patīk riskēt, esmu pārliecināta, ka panākumi ir tad, ja esi bijis drosmīgs un riskējis.
Kurš dziedātājs vai mākslinieks tev ir īpaša autoritāte, paraugs?
Vienmēr esmu apbrīnojusi cilvēkus, kuri spēj emocionāli spilgti paveikt savu darbu un nebaidās kļūdīties savā dzīves ceļā, man patīk trakums un kaisle cilvēkos. Cienu tādus māksliniekus, kuri nav perfekti, ir ar grūtu raksturu, un tādus, kuri savā ceļā ir pieļāvuši daudz kļūdu.
Apbrīnoju Mariju Kallasu ne tikai kā mākslinieci, bet arī kā personību. Viena no manām autoritātēm ir aktrise Tilda Svintone, cienu viņu par to, ka viņa nedzenas pēc visiem Holivudas piedāvājumiem, vienmēr saglabā savu individualitāti un stilu. No mūsdienu operdziedātājiem cienu un apbrīnoju Jonasu Kaufmani.
Vai, tik daudz būdama dažādās pasaules malās, izjūti nostalģiju pēc dzimtajām mājām? Un kur īsti tagad tās ir?
Manas mājas ir tur, kur ir mana meita. Pašlaik viņa dzīvo Latvijā, kur arī pavadīs turpmākos pāris gadus. Kopumā esmu pasaules cilvēks, bet man vienmēr ir vēlme atgriezties dzimtenē.
Ko tev nozīmē uzstāšanās dzimtenē?
Man tas ir ļoti svarīgi, jo jau vairākus gadus man šeit ir sava publika. Paldies publikai, kas mani gaida! Man ir svarīgi dalīties ar savām emocijām, balsi un pārdzīvojumiem ar klausītājiem, kura mani mīl un gaida.
Vai izdodas sekot līdzi aktualitātēm dzimtenē? Kādas sajūtas un domas nāk prātā Latvijas simtgades kontekstā?
Es vienmēr saku, ka latviešu tauta ir pelnījusi visu to labāko. Mēs varam lepoties ne tikai ar māksliniekiem, bet arī ar sportistiem, mūziķiem, režisoriem, aktieriem. Latviešu tauta ir ļoti talantīga, jauka un kautrīga, es novēlētu tai nedaudz vairāk drosmes.
Kristīne Opolais
Koncerts kopā ar Leipcigas Gewandhaus orķestri diriģenta Andra Nelsona vadībā LNO 13.X plkst. 19
Liepājas koncertzālē Lielais dzintars 16.X plkst. 20
Biļetes Biļešu paradīzes tīklā EUR 60–200
Man ir žēl
Skaista , talantīga un gudra
Tas patiesham ir