Šis ir patiess un saviļņojošs stāsts, kuru mēs vēlamies pavēstīt pasaulei. Tas ir vēstījums par zobenvaļu māti Talekvu, kura, nesot sev līdzi sava mirušā mazuļa ķermeni un šādi izpaužot savas bēdas, okeānā nopeldējusi tūkstošiem jūdžu, – sastapts Rīgā, stāsta jaunais Holivudas aktieris un režisors Daniels Kreicbergs. Septembra beigās viņš ieradās Latvijā kopā ar balvas Grammy kronēto komandu – komponisti Lolitu Ritmani, diriģenti Eimiju Andersoni un skaņu režisoru Marku Matsonu –, lai sadarbībā ar Latvijas mūziķiem un Latvijas Radio skaņu režisoriem ierakstītu mūziku savai debijas īsfilmai Valis Talekva. Skumju deja/Tahlequah the Whale: A Dance of Grief.
Šajā viesošanās reizē Lolita Ritmane un Eimija Andersone ierakstīja ne tikai skaņu celiņu Daniela Kreicberga animācijas īsfilmai, bet arī divas jaunas partitūras apjomīgajai dokumentālajai filmai Varones. Pārmaiņu balsis/Women Warriors: The Voices of Change. Jāatgādina, ka par šīs filmas skaņu celiņu, kas pirms diviem gadiem tika ierakstīts Rīgā kopā ar Latvijas mūziķiem, komponiste Lolita Ritmane, diriģente Eimija Andersone un skaņu inženieris Marks Matsons šā gada pavasarī saņēma Grammy kategorijā Labākā klasiskās mūzikas izlase.
Sēru meditācija
Par savu topošo animācijas īsfilmu Daniels Kreicbergs stāsta: "Filmas sižets balstās uz reāliem notikumiem: 2018. gada 24. jūlijā pie Sietlas Vašingtonas štatā dažus mirkļus pēc piedzimšanas pēkšņi nomira jaundzimušais zobenvalis. Māte sava bērniņa nedzīvo ķermeni turpināja nest līdzi vairāk nekā 1000 jūdžu garumā, publiski demonstrējot sēras un izpelnoties starptautisku preses un lasītāju uzmanību. 2021. gadā kopā ar Meinart Animation Studio Lietuvā sākām veidot šo ASV un Lietuvas kopproducēto 15 minūšu animācijas filmu, un nu uz klimata krīzes fona, kas apdraud mūs visus – gan zobenvaļus, gan cilvēkus –, filmā atainosim vaļu mātes 17 dienu ilgo sēru meditāciju. Tajā būs redzamas vairāk nekā 10 000 ar roku gleznotu zobenvaļa ilustrāciju, kas tapušas Lietuvas Meinart Animation Studio."
Pirmizrāde paredzēta 2023. gadā, un filmas veidotāji plāno to izrādīt starptautiskos festivālos. "Ceram, ka šī filma, kurā skan Grammy un Emmy laureātes Lolitas Ritmanes mūzika, ļaus skatītājiem nolasīt mūsu katarses pilno un saviļņojošo līdzjūtības un cerības vēstījumu. Covid-19 pandēmija, karš Ukrainā un citas problēmas ir pasliktinājušas situāciju pasaulē, taču mums izdevās filmu pabeigt. Uzskatām, ka tā ir ļoti piemērota šim laikam," atzīst režisors Daniels Kreicbergs un piebilst, ka projekts sācies kā pazemīgs sapnis 2020. gadā un izvērties starptautiskā kopražojumā. Lolita Ritmane ir komponējusi mūziku, Eimija Andersone ne tikai diriģējusi tās ierakstu Rīgā, bet arī iesaistījusies kā producente līdzās filmas autoram un režisoram, kā arī lietuviešu animācijas studijai. Mūzikas ieraksta skaņu režisori ir Marks Matsons un Varis Kurmiņš.
Kā jūs visi satikāties?
Daniels Kreicbergs. Ar diriģenti Eimiju Andersoni iepazinos pirms pieciem gadiem, piedaloties viņas projektā The Jorney to America: From Repression to Freedom Ņujorkas Kārnegija zālē. Tas bija Eimijas izveidotā orķestra Orchestra Moderne NYC inaugurācijas koncerts, un viens no programmā iekļautajiem skaņdarbiem bija Lolitas Ritmanes Uvertīra gaismai. Šī koncertprojekta vēstījums bija par imigrantiem, vienā no skaņdarbiem bija paredzēts teksta lasījums, un es biju aktieris, kurš to lasīja. Kad man radās ideja veidot animācijas īsfilmu, kuras mūziku tikko ierakstījām Rīgā, biju noskatījies filmu Dvēseļu putenis, un mani ļoti iedvesmoja tai radītā Lolitas Ritmanes mūzika. Vaicāju, vai viņai būtu interesanti komponēt mūziku manai topošajai filmai. Lolita piekrita. Savukārt Eimiju aicināju diriģēt skaņu celiņa mūzikas ierakstu un piedalīties filmas producēšanā. Arī viņa piekrita.
Filmas vizuālā puse top Viļņas studijā Meinart Animation Studio. Šis ir amerikāņu, latviešu un lietuviešu mākslinieku sadarbības projekts. Filma ilgst 15 minūšu, taču emocionāli tā ir ļoti saviļņojoša un ar mākslinieciskajiem izteiksmes līdzekļiem izstāsta patiesu, nesenu notikumu.
Dokumentāla animācijas filma ir neierasts žanru savijums?
D. K. Šis ir labs jautājums. Tas ir jauns žanrs – animated documentary. Šis ir patiess, pārsteidzošs stāsts, kas tiek izstāstīts krāsainā animācijas filmu mākslinieciskajā valodā. Mums ir apmēram mēnesis laika ieraksta un attēla miksēšanai un savienošanai. Ceram, ka novembrī darbs būs pabeigts, lai nākamā gada janvārī vai februārī varētu notikt pirmizrāde.
Esmu aktieris, esmu veidojis un montējis īsfilmas, taču šī ir mana debija animācijas īsfilmas režijā. Vēlos izpaust sevi tā, kā līdz šim neesmu to darījis. Tam gatavojoties, esmu noskatījies un analizējis simtiem dokumentālo un animācijas īsfilmu. Ļoti palīdzēja Lietuvas studijas komanda, kurā visi bija tik pacietīgi un sniedza man vērtīgus padomus.
Filmā būs tikai attēls un mūzika, vai ir arī teksta vēstījums?
D. K. Skaņu celiņā pāri mūzikai skanēs arī teksts, ko es pats ierunāšu. Tas sniegs kontekstu un nedaudz informācijas, brīžiem arī jautājot: varbūt viņa – vaļu māte Talekva – šobrīd jūtas tā? Bet varbūt tā? Tomēr galvenais emocionālā vēstījuma nesējs ir mūzika.
Kas tieši jums iepatikās Lolitas Ritmanes mūzikā?
D. K. Tā ir ļoti saviļņojoša. Tai piemīt maigums, skumjas, melanholija, izteiksmes svaigums, tā spēj radīt īpašu noskaņu, un tā ir ļoti melodiska. Noklausoties spēlfilmai Dvēseļu putenis radīto mūziku, sapratu, ka tieši šāda veida mūzika spēs emocionāli piepildīt 17 dienu un tūkstoš jūdžu garo, episko sērošanas ceļojumu. 2018. gadā, kad vaļu mātes sēru ceļojums norisinājās dzīvē, par to vēstīja visas avīzes, portāli, televīzijas kanāli. Par to stāstīja un tam sekoja The New York Times Washington Post, BBC, CNN un National Geographic, jo līdz šim dzīvnieku pasaulē nebija novērots, ka māte, nespēdama šķirties no tikko dzimušā bērna, nēsātu viņu sev tik ilgi visur līdzi, riskējot ar savu veselību. Vaļu māte ar bērnu ir redzēta ūdeņos no Sietlas līdz Vankūverai.
Zobenvaļi ir vistuvākie cilvēkam, jo viņiem ir dzīvnieku pasaulē vislielākais smadzeņu apjoms un visspēcīgākā ģimenes saišu izjūta. Zobenvaļu ģimenes vada sieviešu dzimums, šo vaļu mūžs var ilgt 200 gadu, un viņu ģimenes saites ir uz mūžu, turklāt kopā turas vairākas paaudzes – mātes, vecāsmātes, bērni. Šie jūras dzīvnieki ir inteliģentas, gudras būtnes, kas tiek nopietni pētītas jau ilgus gadus. Mani ļoti saviļņoja sērojošās mātes stāsts un tas, kā viņa nespēja samierināties ar sava mazuļa zaudējumu. Šī stāsta fons ir globālā klimata krīze, kas kļūst arvien jūtamāka un draudīgāka.
Vai ir zināms, kā vaļu mātei klājas tagad?
D. K. Pašlaik Talekva ir 24 gadus veca, un pēc pārdzīvotajām bēdām par sava otrā, 2018. gadā dzimušā mazuļa Tali zaudējumu viņai 2020. gada septembrī piedzima vēl viens bērniņš.
Kā veicās tieši ar mūzikas komponēšanu?
Lolita Ritmane. Mani uzrunāja filmas patiesais stāsts, Danielam bija ļoti spēcīga vīzija. Viņš savukārt bija iedvesmojies no manas Dvēseļu puteņa mūzikas, un mēs uzreiz sapratāmies. Man nebija sevi jākopē, bet jābalstās šajā mūzikā kā iedvesmas avotā un jāturpina šis ceļš tālāk. Tāpēc orķestrī iekļāvu daudz stīgu instrumentu. Ir arī flautas, oboja, klarnete, fagots, mežragi un arfa. Abas ar Eimiju speciāli lūdzām, lai orķestrī spēlētu mūziķi, kurus jau pazīstam un vērtējam ļoti augstu: vijolnieks Sandis Šteinbergs, flautiste Anete Toča, mežradznieks Artūrs Šults un čelliste Dace Zālīte-Zilberte. Solistu melodiskās līnijas manā partitūrā ir visciešāk saistītas ar vaļu mātes sāpēm, kas tik ilgi lika viņai turpināt savu skumjo ceļojumu.
Starp citu, ir ierakstītas arī pašas vaļu mātes radītās skaņas. Daniels šos ierakstus dabūja no vaļu pētniecības centra arhīva un vietumis izmanto savā filmā, taču mūzikā šīs skaņas necenšos atdarināt. Es zinu, kur tās ir, un savu mūziku apviju ap tām. Daniels šo stāstu ir ierunājis ļoti patīkamā, skaistā balsī. Tieši Eimija gribēja šo mūziku ierakstīt Latvijā, ko viņa iemīļoja savā pirmajā ciemošanās reizē. Par Rīgā paveikto mums ir liels gandarījums.
Kas finansē šo projektu?
D. K. Projekts top ciešā vairāku dalībnieku sadarbībā. Eimija meklē un atrod dažādus līdzekļu piesaistes avotus. Lietuviešu animācijas filmu režisora Meinarta Valkeviča izveidotā Meinart Animation Studio bija dāsna, nodrošinot savu lielisko mākslinieku komandas dalību. Bez šiem cilvēkiem nekas nebūtu iespējams. Plānojam šo filmu parādīt kinofestivālos dažādās pilsētās un valstīs un ceram, ka daudzus ieinteresēs šis stāsts. Mēs noteikti gribam, lai šo darbu redzētu cilvēki Baltijas valstīs, it īpaši Latvijā un Lietuvā.
***
Sarunā pievēršamies vēl vienam Eimijas Andersones un Lolitas Ritmanes kopdarbam. Apjomīgais Eimijas Andersones projekts Women Warriors: The Voices of Change, kas tikko Rīgā papildināts ar divu jaunu kompozīciju ierakstiem, sākotnēji tika īstenots kā multimediāls koncertuzvedums sinhronizācijā ar dokumentālo filmu, kas tapa paralēli koncertprogrammai. 2020. gada februārī projekta mākslinieciskā vadītāja Eimija Andersone kopā ar Lolitu Ritmani un viņas vīru, skaņu inženieri un producentu Marku Matsonu, viesojās Rīgā, lai Latvijas Radio 1. studijā kopā ar īpaši pulcinātu Latvijas mūziķu orķestri ierakstītu koncertprogrammas skaņu celiņu. Ieraksta skaņu režisors ir Varis Kurmiņš, un uz tā pamata tapa dokumentālā filma. Mūzikas albums tika novērtēts ar Grammy.
Šis ir arvien jaunam turpinājumam atvērts projekts?
Eimija Andersone. Gribam parādīt Women Warriors: The Voices of Change turpinājumu kā projektu, kas attīstās un rada kultūrvēsturiski nozīmīgu saturu. Tikko Rīgā ierakstījām šī projekta divas jaunākās daļas. Pirmais skaņdarbs saucas Because Here We Stand, tā autore ir Taivānas komponiste Dzjinšaņa Džana. Opuss vēsta par pandēmijas laiku, par sievietēm zinātnē un medicīnā. Pandēmija ir ietekmējusi un joprojām ietekmē visus cilvēkus pasaulē. Izcēlies Ķīnā, koronavīruss vispirms strauji izplatījās un smagi skāra Ķīnai blakus esošās Āzijas valstis. Divus gadus mēs nezinājām, kad pandēmija varētu atkāpties vai beigties, un jau kopš paša sākuma sievietes ir aktīvi iesaistījušās koronavīrusa izpētē un vakcīnu izstrādāšanā.
Otra partitūra ir mana kompozīcija They Are Not Forgotten, kuras orķestrāciju veidojusi Lolita Ritmane. Šis ir pretkara vēstījums, kas runā par kara šausmām un postošajām sekām – gan par Otro pasaules karu, gan Vjetnamas karu, gan Krievijas iebrukumu Ukrainā, kas turpinās nu jau vairāk nekā pusgadu. Šis ir mans veltījums visām sievietēm pretkara aktīvistēm, kuras nostājušās pret karu dažādos laikos. Rakstot savu jauno skaņdarbu, daudz domāju par to, ka karš norisinās netālu no jūsu zemes un daudzi Ukrainas cilvēki, īpaši sievietes un bērni, ir devušies bēgļu gaitās un atraduši patvērumu jūsu valstī.
L. R. Eimija ir sacerējusi ļoti skaistu čella solo melodiju, ko es papildināju ar stīgu orķestra harmonijām. Bet varētu spēlēt arī tikai čells.
Vai pandēmija krasi apturēja jūsu ieceres?
E. A. Īsi pirms pandēmija bija nonākusi līdz Latvijai, mēs ar Lolitu un viņas vīru Marku Matsonu un Latvijas mūziķiem 2020. gada februārī Rīgā ierakstījām Woman Warriors: The Voices of Change albumu. Paspējām aizbraukt atpakaļ uz ASV pēdējā brīdī, pirms tika slēgtas robežas un apturēta aviosatiksme. Sākotnēji, vēl pirms pandēmijas, tas bija multimediāls koncertuzvedums, kuru 2019. gadā Ņujorkā diriģēju sinhronizācijā ar paralēli koncertprogrammai veidotu dokumentālo filmu.
Bija plāns ar šo koncertuzvedumu apceļot daudzas vietas pasaulē: bijām jau ieskrējušies, bet pandēmija visu nogrieza kā ar nazi. Labi, ka bijām ierakstījuši mūzikas albumu. To pabeidzām 2020. gada decembrī, un 2021. gada februārī tas tika publicēts Spotify, iTunes un citās straumēšanas vietnēs. Tagad esam savienojuši mūziku ar dokumentālo filmu, kas jau parādīta kinofestivālos divpadsmit valstīs: Zviedrijā, Lielbritānijā, Vācijā, Francijā, Spānijā, Kanādā, Nepālā, Indijā, Urugvajā, Argentīnā un citur. Par albumu mums piešķīra Grammy. Bija arī citas balvas. Nesen nodrukājām bukletu, ko ņemt līdzi nākamajās turnejās. Ar papildināto kon certuzvedumu, kurš nu jau ilgst 72 minūtes un kura 12 daļas komponējušas desmit komponistes, gatavojamies apceļot pasauli.
L. R. Filma ir lieliska, tomēr muzicēšana klātienē ir īpašs notikums. Koncertuzveduma pirmizrādē Ņujorkas Linkolna centrā es pat biju pārsteigta, cik ļoti saviļņoti ir skatītāji. Redzēju, ka cilvēki aizkustinājumā raudāja. Eimija ir ļoti piestrādājusi, lai šī mūzika tiktu sadzirdēta visos iespējamos veidos. Diemžēl mūzika pati sev ceļu nevar izlauzt, bez publicitātes kampaņas tas nav iespējams.
Jau dīgst arī jaunas idejas, sēkla nākotnei?
L. R. Esam sākušas savas zināšanas un pieredzi nodot tālāk citiem. Eimija sākusi strādāt Kalifornijas Universitātē, kur viņa māca kinomūzikas diriģēšanu, savukārt man ir privātskolnieki. Tikko, 8. oktobrī, Ņujorkā notika animācijas filmas Super Sons pirmizrāde, tās mūzika tapa mūsu pastāvīgajā Holivudas filmu komponistu kolēģu komandā Dynamic Music Partners. Tas ir stāsts par Betmena un Supermena dēliem, kuri ir drosmīgi un cēli varoņi ar lielu sirdi un dvēseli. Top vēl viena filma, kas būs gatava pēc sešiem mēnešiem. Divas filmas "vārās" arī Latvijā.
E. A. Kopā ar divdesmit mūziķiem, Grammy laureātiem, no visas pasaules tikko īstenoju ļoti īpašu projektu, atbalstot irāņu komponistu un producentu Mehdi Radžabjanu, kurš slepeni savas mājas pagrabā 2019. gadā ierakstīja rietumnieciskas laikmetīgās mūzikas albumu, turklāt vēl ar divām irāņu solistēm dziedātājām.
Irānā Rietumu mūzika ir aizliegta un sievietēm ir aizliegts dziedāt gan publiski, gan ierakstos, tāpēc, kad Mehdi Radžabjans izaicinoši izdeva albumu, kurā piedalās sievietes vokālistes, viņš tika arestēts un ieslodzīts cietumā. Patlaban viņš ir mājas arestā un gaida tiesu, taču šajā laikā viņš ir drosmīgi sadarbojies ar divdesmit pasaulslaveniem māksliniekiem, lai producētu albumu It Arrives. Par spīti visām grūtībām, albums šā gada septembrī nāca klajā, un tajā piedalās jau trīs vokālistes. Šo albumu es izdevu savā ierakstu kompānijā Higher Purpose Music.
Šī mīlestības piepildītā starptautiski atzītu mākslinieku sadarbība apliecina mūzikas spēku pievērst uzmanību ciešanām un cilvēktiesībām. Albums It Arrives ir muzikāla cerības bāka. Izstarojot gaismu tumsā, tā vajāšanas apstākļos uztur komponista Mehdi Radžabjana un daudzu ci tu cilvēku, īpaši sieviešu, vēlmi dzīvot. Šis ir man personiski ļoti svarīgs darbs, kura uzmanības centrā ir cilvēktiesību, un jo īpaši sieviešu tiesību, aizstāvēšana.