Belvederes jauno operdziedātāju konkursā, kas pagājušajā nedēļā pirmoreiz noritēja Dzintaru koncertzālē, triumfēja tenors Sunho Kims no Dienvidkorejas. Protams, žēl, ka finālā netika izvirzīts neviens no sešiem Latvijas dziedātājiem, taču vienlaikus tas apliecina vērtējuma objektivitāti, iztiekot bez pārprastas pieklājības bonusiem. Rezultāta raisītās pārdomas dreifē vērtību telpā starp perfekciju un harismu, starp kvalitātes standartu un mākslinieciskās individualitātes spilgtumu.
Konkurence bija iespaidīga. Sacensībai klātienē pēc 1125 pretendentu atlases (no 78 valstīm) tika kvalificēti 147 dziedātāji. Daudzi bija no Dienvidkorejas, Krievijas, Dienvidāfrikas, ASV, Ķīnas un Vācijas. Finālā tika sešpadsmit.
Žūrija dziedātājus vērtēja, nešķirojot balsu grupās, un, kā jau ierasts, uzmanības fokusā bija tenori. Trešajā vietā – tenors Pāvels Petrovs no Baltkrievijas. Par mediju favorītu kļuva Krievijas tenors Boriss Stepanovs, kurš izjusti nodziedāja Ļenska pirmsnāves āriju. Sunho Kims pārliecināja ar lielisku balsi, vokālo tehniku un stabilu sniegumu. Galvenajam laureātam patiešām ir viss… izņemot to iedvesmojošo, dziļi saviļņojošo, neatkārtojamo interpretācijas mākslinieka harismu, kas vienīgā pa īstam atslēdz publikas sirdi. Manuprāt, tā ir vissvarīgākā, izšķirošā kvalitāte. Vari būt simtprocentīgi perfekts, fenomenāli virtuozs, nu un?
Tikai atgādināšu, ka nedalītas sacensības konteksts visneizdevīgākais ir zemajām balsīm, īpaši mecosoprāniem. Stereotipus gan kliedē varenā, artistiski atraktīvā grieķu basa Georga Aleksandra Stavrakaka izcīnītā 2. vieta un skatītāju simpātiju balva, bet nepārsteidz, ka bez lauriem palika fināla vienīgais mecosoprāns – alts ar ļoti iezīmīgu, retu balss tembru, sulīgu zemo reģistru un veiklām "augšām". Diemžēl nevienu no daudzajām speciālbalvām neieguva soprāns, kas dziļi saviļņoja jau ar pirmo nodziedāto frāzi. Austrālietes Emmas Mūras dziedājumā acumirklī uzrunāja gan glāsmaini siltā, brīvi un līdzeni plūstošā balss, gan pilnīgā iejušanās franču verisma pārstāvja Gistava Šarpantjē pazīstamākās operas Luīze titulvarones maigi apgarotajā tēlā. Neatkarīgi no rezultātu aritmētikas Emma Mūra ir mans lielais šīgada Belvederes konkursa pārsteigums un atklājums. Ceru, ka viņas skaistā balss un talants nepalika nepamanīti jauno vokālistu biržā.
Veiksminieku prieks un zaudētāju rūgtums laika gaitā izbalēs, un dzīve rādīs, kuriem no tikko Jūrmalā dzirdētajiem jaunajiem dziedātājiem būs spožākā karjera. Galu galā Elīna Garanča savulaik neiekļuva Belvederes konkursa laureātu vidū, taču tieši tur ieguva savu pirmo darba līgumu un šodien ir viena no spilgtākajām operzvaigznēm pasaulē. Ieraugot afišu, kas vēsta par viņas un Vīnes filharmoniķu koncertu drīzumā Dzintaru koncertzālē, starptautiskā opermākslas elite neslēpa sajūsmu. Mums savukārt nevar atņemt gandarījumu par to, ka Dzintaru koncertzāle nonākusi slavenā Belvederes konkursa apritē. Tas nozīmē daudz. Nākamajos gados konkurss notiks Karintijas Mūzikas festivālā Austrijā (2019), Madrides Karaliskajā operteātrī (2020) un Veksfordas Operas festivālā Īrijā (2021).