Laika ziņas
Šodien
Apmācies

Par mēnessērdzību

Starp grāmatām, kas veltītas Pirmā pasaules kara simtgadei, īpašu starptautisko ievērību guvusi Kristofera Klārka Mēnessērdzīgie: kā Eiropa nonāca līdz karam 1914. gadā (Christopher Clark The Sleepwalkers, Penguin, 2013. Starp citu, arī viņa darbs par Prūsijas vēsturi – Iron Kingdom – lasāms teju kā romāns – iesaku).

Mēnessērdzīgajos netiek piedāvāta kāda konkrēta hipotēze, kāpēc sākās karš. Klārks apraksta notikumu secību un saistību. Lasītājs var izsekot, kā atsevišķu lēmumu, pārpratumu, darbību un nejaušību kopums noved pie pasaules kara. Par mēnessērdzīgiem šo politisko procesu aktorus var nosaukt tikai nosacīti. Viņi nerīkojas automātiski un nav vēsturisku spēku marionetes, vienīgi nenojauš savu lēmumu konsekvences.

Klārks parāda, ka būtībā neviena no konfliktā iesaistītajām pusēm nevēlas karu, katrā ziņā – ne lielvaru karu un līdz pat pēdējam mirklim netic, ka tāds patiešām būs, bet notikumu ķēde beidzas tieši ar to. Viņi visi vēlas sadarboties, bet vienlaikus arī izmantot situāciju savu šaurāku mērķu sasniegšanai, neapzinoties, ka neviens no guvumiem, uz kuriem viņi cer, nav gaidāmās katastrofas vērts.

Analoģijas ar mūsdienām, protams, nāk prātā gluži dabīgi. Dzīvojot Ukrainas kara ēnā, ir vienlaikus baismīgi un interesanti noskatīties, kā šādas notikumu ķēdes veidojas. Klārku vairāk interesē atsevišķu indivīdu lēmumi un rīcība, mazāk – sabiedrības kopīgais noskaņojums. Taču Latvijas gadījumā vislielāko iespaidu atstāj tieši grūti identificējamie, tomēr visnotaļ uzskatāmie procesi sabiedrības apziņā. Tas ir citādi nekā pašā Austrumukrainā. Pēc visa spriežot, tur ir vienkārši šoks. Žurnālistu intervētie cilvēki atkal un atkal atkārto, ka viņi nespēj noticēt, kā kaut kas tāds var notikt. Savukārt Latvijā var vērot, kā soli pa solim, lēnām rodas apziņa, ka karš nav kaut kas neiedomājams. Pienāk ziņa par Lietuvā atjaunoto obligāto kara dienestu, izlasi instrukciju, kā rīkoties kara gadījumā, pie vīna glāzes draugu vidū apspried Krievijas agresijas iespējas, pār jumtu pārlido armijas helikopters, portālā kāds ielicis bildi ar vilcienu, kas pārved tankus. Cilvēki pamazām, var teikt, pierod pie domas par karu. Šajā procesā ir pat kaut kas no laika mašīnas – kļūst vieglāk iztēloties laiku pirms abiem pasaules kariem, un saproti, ka arī toreiz nekas īpašs it kā nenotika, lai gan visur gaisā bija mēnessērdzības baciļi.

Klārka grāmatā Mēnessērdzīgie var atrast arī pozitīvu vēstījumu. Viņš parāda, ka karš nebija nenovēršams. Patiesībā bija ļoti daudz brīžu, kad notikumu ķēde varēja aiziet citā virzienā. Tāpat viņš parāda, cik liela loma ir ietvaram, kādā cilvēki uztver un interpretē notikumus. Un skaidrs, ka pierašana pie domas par karu nav veselīga. Vienu brīdi politiķi un eksperti sūdzējās, ka pēc iestāšanās ES un NATO Latvijai vairs nav skaidru mērķu. Manuprāt, Ukrainas krīze ir ļāvusi noformēties skaidram, lai gan grūtāk sasniedzamam mērķim. Un tā nav gatavošanās karam. Manuprāt, šis mērķis ir izveidot neiebiedējamu, manipulācijām nepakļaujamu, drošu, gudru, brīvu Eiropas valsti. 

Top komentāri

lustīgais nerris uz tirgus plača
l
" ... Vienu brīdi politiķi un eksperti sūdzējās, ka pēc iestāšanās ES un NATO Latvijai vairs nav skaidru mērķu. Manuprāt, Ukrainas krīze ir ļāvusi noformēties skaidram, lai gan grūtāk sasniedzamam mērķim. Un tā nav gatavošanās karam. Manuprāt, šis mērķis ir izveidot neiebiedējamu, manipulācijām nepakļaujamu, drošu, gudru, brīvu Eiropas valsti ... " - - - Un, kā šī mērķa īstenošanu veicina Latvijas ārlietu ministra (t)vīterojumi, piemēram?
Skaisle
S
man bija tāds sapnis, ka Latvijā policija sāk šaut cilvēkus. Visus,kuri iz kaut ko sliktu, kritisku teikuši par Latvijas valsti - izravē no sabiedrības kā tādas nezāles un šauj nost. Un es domāju,ko man darīt, jo skaidra lieta, ka var pienākt arī mana rinda. Uzreiz es esmu tādā kā pūlī un formā tērpts policists ar lielu šauteni pār plecu pienāk pie manis un saka, nāc šurp - tava kārta. Es atbildu - bet teica taču, ka tie, kuriem ir bērni - tos nešaus. Un tas policists saka man neruna un nejauc iekšā bērnus, nāc šurp un viņš mani tā kā aiz pleca pagrūda - kā jau filmās rāda. Tad, es protams, pamodos. Es domāju,ka tas sapnis man ir VVīķes Freibergas dēļ. Intervijā žurnālam ir viņa saka, ka kritizēt valsti - tas ir slikti, tas ir kaitnieciski. Es uzreiz nospriedu - kā lai to ņem - kas uz valsts rēķina ir ne tikai paēduši , bet pārēdušies, tiem nu tiešām vajadzētu paklusēt, bet tie, kuri tādi joprojām savilktām jostām - tiem nu tā kā būtu tiesības vismaz kliegt. Ja par karu - tas no tēmas par bakstīšanu ar dakšām debesis, bet es domāju,ka tai brīdī,kad tā netaisnības, pāridarījuma, aizvainojuma un atriebes alku enerģija sabiedrībā ir uzkrājusies par daudz - tad ir karš, tad ir asinsizliešana. Un mēs Latvijā joprojām esam viena no netaisnīgākajām sabiedrībā, pasaulē. Kaut vai Svece, par piemēru. Dzīvnieku aizstāvis un tādu ir daudz. Bet kur mūsu filosofi, rakstnieki, dzejnieki utt., kuri aizstāvētu bērnus? Par kopdzīves likumu parakstīsies, bet pret latviešu bāreņu tirgošanas likumu neparakstījās, pat doma tāda nebija. Manī briest un aug lielāka nesapratne par latviešu feministēm. Cik var apdzejot savu pupu brīvību un vīriešu krāniņu vardarbību. Atstājiet mierā vienu un otru, par bērniņiem padomājiet. Viss nostāsies līdzsavarā. Skatos aspazijarainis.lv bildes - par RA atgriešanos Latvijā. Paldies lapas autoriem, man ļoti patīk. Jau divreiz pētīju. Rainis priecīgi satraukts, Aspazija apātiska, nopietna. Karavīri, runas vīri - tie ir arī mani un tavi radi - kādas sejas, kādas grimases. Ļoti interesanti - pavērojiet., Bet - par ko saniknojos - visi onkuļi un tantes biezos mēteļos, Aspazijai pat kažokzvērs ap kaklu , bet bērniņi palaisti puspliki tautas tērpos. Nu ja - kas tad ir bērni - mazākas uzmanības vērti par dzīvniekiem. Tas man nav pieņemmami. Nekādi.
K
K
Noteikti jāizlasa. Taču jāatzīmē, ka lai gan tiešām neviens negrib daudz upurus un nāvi, daudzi vēlas karu. T.i. ir ļoti daudzi, kas liek likmi uz "īsu un mums uzvaru nesošu karu". To vēlas tie, kas grib pārdali. Latviešu nācija gribēja karu, lai atņemtu zemi vāciešiem. Baltvācieši gribēja, lai tiktu no latviešiem vaļā. Angļu elite gribēja karu, lai ierādītu vietu vācu elitei. Vācu elite gribēja karu, lai nostiprinātu savu globālo statusu. Un noteikti karu gribēja amerikāņu elite. Neviens negribēja asinis, taču ātru uzvaru, kas ļauj panākt mērķus... Kāpēc nē?
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja