Manšejetnāsera puķes

šodien sakopā narkozes māsa Ilzes Kliederes-Bundžas atdusas vietu, mācītāj, Jelgavas sv. Annas baznīcas mācītāja Morica Vilhelma- Konradija pieminekli Baložu kapsētā. KONRADIJS: Alunāna laikabiedrs, modernās dramaturģijas atbalstītājs Jelgavas t., vecpuyisis, zobgalis, Jelgavas Latviešu b. dramdītājs un tracinātājs, nūdistu tradīciju atbalstītājs, Dieva, Satira un Trimpus kalps, zobgalis un draudzes gans: "Es visu mūžu esmu cīnījies!' Elvīra, Maiga Hortenzija BALDIŅA ( 97,99) dz. 1919.g. 11. jūl. Jaunatnes t. aktrise no 1940 g., līdz galam. Triju Zvaigņu ordeņa kavaliere, LTDS Zelta fonda puķe. Raimonds PAULS: Citi ar, bet viņš parakstīja, vai tad piesiets bija, nesamaņā vai tomēr varas un visatļautības pārņemts- kultūras ministrs, prezidenta padomnieks KULTŪRAS jautājumus, tāds, kurš pēc būtības narkomāns- merkantilisma un lētuma dozas pārņemts! Paula un viņa rokaspuišu okupācijas,nāves sprieduma parakstīšana, arī operetei, viņa darbu popularizētājai. Izpalīgi- Pelēko Gunārs ( operetes dir, k.min. vietn. Dunkeru Oļ Dunkeru oļgerts režisors, kafejnīcas ierīkotājs Operetes teātrī, Ļeņina, Hitlera, Brīvības štrāsē, 96 banda , kas tagad tur mīt, - narkomānijas, maucības, azartspēļu u.c. izpriecu dievinātāji . ULMANIS un vēl bija laikam viņu vārdi. Arī šeptmanis, kurš bez liekam ceremonijām ar sava rada ULMAŅU Kārļa vārdu aizsedzies, spekulējis, turpina vēl šobaltdien !R.P. ar visām grābēja un vieglās mūzikas talanta pazīmēm ir ESTRADŅIKS. Tāds tādu atrod. ELVĪRAS t.dz. - operetes varoņlomu. mīlētāju atveidotājam JĒKABAM Krēsliņam : PL 15.00 Baltezerā, 2016.10.05. *************************************************************** Manas : Kam tie kalni, kam tās lejas, Kam tie zaļie ozoliņi; Dievam kalni, Laimai lejas, Bitei zaļi ozoliņi. * Lem Laimiņa man mūžiņu Vieglu, vieglu, kuplu kuplu, Apeniša vieglumiņu, Bērza slotas kuplumiņu. * Dziedot dzimu, dziedot augu, Dziedot mūžu nodzīvoju; Dziedādamis aizlīgošu Balta kalna galiņā. * Māci mani , māmuliņa, jele vienu Dieva dziesmu, Ko dziedātu dvēselīte Dieva duru dagājusi. * Priekš Dieviņa apņēmos Noskumusi (Es noskumis) nedzīvot; Gan gulēsim noskumuši Apakš zaļa velēniņa. Elvīra: Aijā, manu skaistu balsu, Kā no viena zelta liets; Pakāpos ,dziedādams, uz aukstā pakalniņa; * Ap manim ļaudis stāja, Manas dziesmas klausīties. Bij man dziesmu trīspūriņi, Piecas mazas vācelītes; Kur tad vēl šādas, tādas Pa visāmi kabatām. ( Kad gribēju ( Vaj’dzēja), tad dziedāju, Labas vien lasīdams.) * Manas: Šo zemīti staigādami Bīstamies Viņas saules; Šī zemīte mirklim laba, Viņa saule mūžiņam. Mirkli vien man dzīvot, Nedzīvot saules mūžu; Ūdeņam, akmeņam, Tam dzīvot Saules mūžu. Mirkli vien pieķēros pie Dieviņa kamanām, Dieviņš brauca debesīs, Aizved manu dvēselīti. * Kas var zvaigznes saskaitīt, Kas mēnesi aiztecēt, Kas varēja dvēselīti Pie Dieviņa aizrunāt. * Mīļi mani pavadiet, Viegli vārtus aizdariet, Nemūžam neatnākšu Jūsu vārtus virināt. * Neraudiet, jūs bērniņi, Par to manu aiziešanu Katru rītu rasa raud Par visiem gājējiem. (O.V.) * Dod Dievs, vieglu dusēšanu Aiz Saulītes aizejot, Ļaudīm mīļu ( Saticīgu) dzīvošanu, Šo zemīti staigājot. Nesakiet man savu bēdu, Es jau vairs nedzirdēšu. Ciet durtiņas, ciet lodziņi, Nav neviena istabā. ( O.V.) Elvīra, Maiga, Hortenzija: Bij’ man dziesmu vācelīte Zeltītām kantītēm, Kad es iešu tai sētā, Es tās visas līdzi ņemšu. * Ne visām dziesmiņām Otru pusi izdziedāju, Ne visiem ļautiņiem Pa prātam izdarīju. * Netīšām pār’darīju Ir pašam Mīļajam, Nu aizeju tai saulē, Nu ar labu pieminiet. * Visi darbi padarīti, Galvenais nedarīts; Vēl neēsta bēru maize, Nedzerts bēru brandaviņš. Manis dēļ vērsi kāva, Medoj saldi alutiņu, Paši ēda, paši dzēra, Man’ atstāja smiltainē. Ļaudis ēda, ļaudis dzēra, Tēvs aiz loga klausījās; Tēvs aiz loga klausījās, Vai tie viņu pieminēja. * Nomirt bija, aiziet bija, Vārdam bija še palikt, Vārdam bija še palikt, Labās ļaužu valodās. * Tētīt manu, nomirušu, Slavīt manu pazudušu, Slavu radu dzīvodams, Tēva vairs neatradu. * Puķīte mana, Ne līgaviņa; Lai gāju, kur gāju – puķīte rokā. Es to savu līgaviņu No dziesmām izdziedāju; Vaļā manas nama durvis, Vaļā visas istabiņas, Šodien vedu smiltainē Savu durvju vērējiņu. * Neraud mana līgaviņa, Kad aizeju kalniņā, Kad nāvīte mani ņēma, Var ņemt citu tēva dēlu; * Es gulēšu bez bēdiņu, Bez neviena sirdsēstiņa. Visas manas raibas dienas Pār kalniņu pārtecēj’šas, Visas mans skaistas dziesmas Liepu zaros sakāpušas. Tencināju Laimes māti, Kas man’ daiļu mūžu lēma. ************************************************************************* Redz, kā nu, mīļais, tev izgāja! Te nu tu guli , mati gaisā! Čalandrakus dejojot, Mārīts ar mušu aizrijās! Lai kā arī nebūtu, kaut kā taču būtu, jo nekad tā nav bijis, ka nekā nebūtu bijis! ( „Šveiks”) ************************************************************************** Gad acis būs izberzētas- KĻŪSTI REDZĪGĀKS, pievienojot ausis, DZIRDĪGĀKS un SIRDI-JŪTĪGĀKS, kopā būs nedalāma Vienība- Cilvēciskais un Mākslas PĀRDZĪVOJUMS. ***************************************************************************Katru atkritumu pilsētu padarīsim par OĀZI, sakopsim, tīrīsim mazgāsim- Vidi un Dvēseli kā līdzvērtīgus, atkal sanāk VIENĪBA. ĒTISKOS principus kā uvertīru tālāk sekojošam, projektiem. ČODA būs mūžiga, jo ir tā- da capo al fine! BAZNĪCA pirmām kārtām visos laikos tomēr ir ideoloģija- slepkavību, bērnu un sieviešu, vīriešu sexuāla piesmiešana, karu atbalstītāja, inkvizīcijas un ešafota māte! Garīdznieki ar retiem izņēmumiem- cēli Cilvēki, Dieva vārda sludinātāji. Manā saprašana- Juris Rubenis, Juris Cālītis, Ivars Jēkabsons, Āgenskalna baptistu draudzes mācītājs Edgars Madžis, Kalnu skolas un Grostonas kopēji- Juta un Valdis Strazdiņi, krievu pareizticīgo metropolits tēvs Aleksandrs , tagadējais tēvs, katoļu Stankevičs - diskutabls, viltus priesteris, labām grimasēm un uzvedības normām, sencis ir augstas raudzes- Piedodiet sarakstu netaisīšu, rakstiet komentārus, sastādīsim. Liepājas ANNA- drausmu bedre, Doms ar Vanagu- papagaiļu dzimtene, izģērbušies pa amerikāniskam, plandojas. Sajaukuši dievlūdzēju domas, ar liegumiem bakstījuši, veikalu ar melniem galvasautiem atklājuši, bisnesmeni! ROKU BUČOŠANA- sākot ar Pāvestu- vīrietim vai Sievietei-Mātei skūpstīsim. Pannas Raušiem godu atdosim vai DZĪVĪBAS dēvājai caur Dievu. Skurstenītī dūmus gaidīsim un laidīsim vai pederastiju ierobežosim. Lai darās, kur divi pieauguši, pēc labprātīgas vienošanās aiz slēgtām durvīm, par tām kaislībām, ja nezinām, neesam izjutuši, kategoriski spriest nevaram un nedrīkstam. Maucība arī ir kaislība. Ja sieva nedod, ko darīt!? Ja neprotam pilnvērtīgu sexu, ar Mīlestību, bet NODARBOJAMIES pēc amerikāņu saukļa un biznesa plāna ar mīlestību.Tās kaislības, arī pērkamas kā cilvēce senas. NEGRIBAM un NEPROTAM Apātijas un Depresijas dēļ spriedzi STRESU viens otram noņemt. Es protu, panāciet tik šurp. Bet par maksu, graudā. Vēl viena puķe uzziedējusi, uzziedināta- skaisti, plaucēsim, stādīsim, sēsim, potēsim arī mēs! *************************************************************************** Dainis: Bur' man' burvji, Zog man' zagļi, Nevar mani(s) izpostīt, Dievs man deva to zālīti, Kur sirsniņa nesāpēja. Baltu puķu guni kūru, Strautā metu vainadziņu; Lai sildās(i) tie ļautiņi , Kas man laba nevēlēj'! * Man ielika vecaistēvs Pērkonlodi azotē; Tā varēju sāpes dzēst(i), Dievvārdiņus skaitīdams. Dod, Dievs, gaišu dusēšanu, Aiz Saulītes aizejot, Ļaudīm mīļu dzīvošanu, Šo zemīti staigājot. Sanāciet labi ļaudis Vēl vienā(i) pulciņā, Sien' sirsniņu pie sirsniņas Ar sarkanu dzīpariņu! * Vai tik vien Saule spīd Kā pa logu istabā, Vai tik vien labu ļaužu Kā sudraba valkātāji? Bagāts sedza sudrabiņu, Es uzvilku baltu kreklu; Tā mirdz manis balts krekliņis Kā bagāta sudrabiņš. * Dziedot dzimu, dziedot augu, Dziedot Mūžu nodzīvoju; Dziedādam(i)s aizlīgošu, Balta kalna galiņā. Māci mani, māmuliņa Jele vienu Dieva dziesmu, Ko dziedātu dvēselīte Dieva duru dagājusi. ELVĪRA Baldiņa- Ostrovska ( 97.99) dz. 1919.g. 11. jūlijā) ********************************************** Jaunatnes t. aktrise no 1945. gada līdz Pauls iznīcināja, kopā ar piepalīgiem, paklpiņiem, jo pašam kalpa dvēsele, ar Imku Kalniņu saeimu piesēdēja, Imka dzēra, snauda, naudu grāba, Korānu cepa,bet Pauls parakstījās, vai tad piespiests, sasiets bija, ko? Nauda, uz ko viņš kā lempis kārīgs, pazuda bankā, bet gan jau krievi paslepen atlīdzināja, starp citu, lielisku koncertu Maskavā uzrīkodami, bez zaimiem par latvjiem, ar godu un sirdsskaidrību- Vaikule, Pugačova, Kirkorovs, juti-bucis Ļeontjevs, miljonārs un žīds Krutojs, kas Jūrmalu un mūsu NO ar Liepiņa svētību piedrāza un pievēma, pa sarkaniem paklājiem steberējot, smaidīja, Pahmutova skāba)jo šiem naudas netrūkst) Trīszvaigžņu ordeņa kavaliere, LTDS Teātra Zelta fonda zieds). ELVĪRA: Noskumusi ( sadugusi) ceļu gāju, Sēstos ceļa maliņā; Neredz mani mīļ’ Dieviņis, Ne bagāti bāleliņi. Atskrien bite dziedādama, Uznes mani ozolā; Apsēdusi ozolā, Dzeru pienu, ēdu medu. Nu redz mani mīļ’ Dieviņis, Nu bagāti bāleliņi. Tu, bitīte, saules bērns, Izved mani saulītē, Man māmiņa apgulusi Ar saulīti kalniņā. ( Baltu smilšu kalniņā. ) * Cūciņa, māsiņa, Pagaidi mani, Pārtrūka aukliņa, Izkrita maizīte. Skudra gauda Dieviņam: Ganiņš kaisa drupačiņas. Dieviņš skudrai atbildēja: Kas ganam galdu klāja? Ko, kundziņi, es domāju? Es, kundziņi, lab’ domāju, Es domāju sakas šūt, Braukt ar tevi sūdus vest. Piedod, Dievs, meitām grēkus, Meitas lielas grēcinieces; Svētdien gāja baznīcā, Zem kanceles kreklus šuva. Nelieciet man galvā Cita vīra cepurīti; Lieciet man manis paša, Lai tā bija kād’ būdama. * Saulīt, mana krustamāte, Līdzi nāca baznīcā; Zīda svārku ielociņi, Tie pa zemi locījās. Ar godiņu, ar godiņu, Ne ar zeltu sudrabiņu; Tik ar zeltu, sudrabiņu Ellē galvu nolauzīsi. Lai DEBESIS virs JŪSU galvām aizvien Zvaigņu pilnas!

beidz tituloties treknajā sarkanajā ! ldz,vienā vārdā kā piem filozofs ar s