Tik maigs un intīms festivāls kā Homo Novus nebūtu iespējams ne Ņujorkā, ne Berlīnē, ne Londonā – saka Latvijas Jaunā teātra institūta direktore Beka Bergere
"Man ir jāapgūst jauni instrumenti, kamēr pati neesmu apsūnojusi," saka Gundega Laiviņa, kura šobrīd krasi maina dzīvi un rūpes par laikmetīgo teātri nodod nākamās komandas rokās.
Pēdējā laikā tāda sajūta, it kā es būtu iestājusies neoficiālā un neakreditētā, bet ļoti labā augstskolā, – dažādu publisko lekciju, diskusiju, sarunu klāsts ir tik liels, ka kādu iespējams apmeklēt teju katru dienu.
Pagājušā gada pavasarī pēc _Tumšo aleju _noskatīšanās mēs ar trim Latvijas izrāžu skates viešņām – Vīnes festivāla teātra sadaļas māksliniecisko vadītāju Frī Leisenu, Berlīnes teātra festivāla Foreign Affairs dramaturģi Karolīnu Hohleišteri un festivāla Theaterformen direktori Anju Dirksu – iegājām miniatūrā bāriņā turpat blakus Smiļģa muzejam.
Visi – sākot no biļešu kontroliera un šofera līdz Romeo Kastelluči – dara to ar vistīrāko sirdsapziņu – apgalvo kuratore Gundega Laiviņa 10. starptautiskā jaunā teātra festivāla _Homo Novus _gaidās