Atskaņās pēc šā gada Spēlmaņu nakts mans pārsteigums bija par to, cik daudzi cilvēki ir izbrīnīti, ka neatkarīgais teātris ieguvis galveno balvu. Dirty Deal Teatro iestudējums Dvēseļu utenis dažus skatītājus pārsteidza nesagatavotus arī ar savu nosaukumu, kuru šie ļaudis nekad nebija dzirdējuši, un viņi kaismīgi metās aizrādīt interneta portālu redakcijām, ka virsrakstā ir kļūda. Saprotot, ka kļūdas nav, šie paši lasītāji sāka gānīt teātri, ka tas atļaujas aptraipīt svētumus, kaut izrādi, protams, nav redzējuši.
Atzīšos – esmu ļoti priecīgs par Dvēseļu uteņa uzvaru un uzskatu to par pelnītu, jo apstākļos, kad Latvijas teātros kopumā bija jūtams pagurums, šis enerģiskais pieteikums, caur komiskām sadzīves situācijām apzinot jaunu cilvēku sajūtas mūsdienu pasaulē, nāca ar svaigu vilkmi. Tas ir izteikts ansambļa kopdarbs, kurā trāpīgi atrasts komunālā dzīvokļa tēls kā "Bābeles tornis" dažāda veida aizspriedumu koncentrācijai, lai uzdotu jautājumu, vai mēs varam aizbēgt no pagātnes un, citējot kādas ne pārāk veiksmīgas partijas nosaukumu, kļūt brīvi no bailēm, naida un dusmām.
Vēl jo interesantāk, ka žūrijas priekšsēdētāja Edīte Tišheizere ir pavērusi noslēpuma plīvuru un atklājusi, ka par mata tiesu par gada izrādi pirmo reizi Spēlmaņu nakts vēsturē varēja kļūt izrāde jauniešiem – nu jau ar bijušajiem studentiem Valmieras teātra paspārnē iestudētie Labie bērni. Citāda, tomēr arī jauniešu komandas veidota izrāde par jauniešu problēmām. Tātad situācijā, kad likumsakarīgi teātros beidzot sajūtams nežēlīgā ražošanas tempa radītais nogurums, priekšplānā izvirzās iestudējumi, kuros kūsā jaunības enerģija. Diemžēl tas nenozīmē, ka šie jaunieši, ielikti izrāžu ražošanas mašīnas zobratos, nesalūzīs un neapdzisīs.
Dvēseļu uteņa kodolu veido jaunie mākslinieki, kuri savulaik šķita nevienam nevajadzīgi, taču, norūdoties no projekta uz projektu, nonāca pie sava teātra Kvadrifrons, un cikla nākamais iestudējums Sidraba šķidrums notiks Rīgas cirka telpās, kur šī trupa apmetusies. Protams, šai pirmizrādei tagad uzlikts milzīgs papildu smagums – pierādīt, ka Dvēseļu uteņa veiksme nav bijusi nejauša un ka šiem cilvēkiem, kas būtu saucami par domubiedriem, joprojām ir, ko teikt.
Savukārt Dirty Deal Teatro tagad ir jābūt gatavam milzīgiem intereses uzplūdiem – četras izrādes decembrī un trīs janvārī ir izpārdotas, bet acīmredzot vairāk ielikt nevar, jo, visticamāk, Igors Šelegovskis ir noslogots Nacionālajā teātrī. Taču gribas izteikt cerību, ka priecīgais notikums raisīs publikas vēlmi noskatīties arī Andrievu Niedru, Būt nacionālistam, Klubu Paradise un citus šā teātra iestudējumus.
Rozentāls var neatzīties.