Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Aktuāli
Rīgā +5 °C
Apmācies
Trešdiena, 27. novembris
Lauris, Norberts
Foto: Raitis Puriņš, Dienas mediji

Izsapņotais kronis

Pievienot komentāru

0/1000 zīmes

69 komentāri

Ameba
A
Kad skolā vajadzēja tautasdziesmas skandēt,bez populārā atsenāla pati piesacereēju. Tikai nekliedziet,bet ko tikai nedarīsi lai nekas nebūtu jaādara. NEVIENS NEPAMANĪJA. Es arī tauta..
Ameba
A
Manas domas par romantisko lietu kārtību pārcukurošanu vairāk atbilst Margarētes viedoklim,bet... bija viens komentāra čuksts par īpašo latviešu sievietes auru,kad ķermeni izdaiļo ar smagajiem svārkiem,jostu,balto kreklu un ņieburu. Lai vai kādā novada kodā tas vizuālis greznotos,tas kas notiek dvēselē un tās jaunspēkā ir fenomens. Un vispār,te britu zemē,latvieši ir izcili un pamanāmi. Bez vainagu peripētijām, izdzīvotāju pašapziņa kodēta latvju zemē ir pamatīga būšana. Ar "plikām rokām iekšas izrautu“... Kad nav kas smadzenes skalo tādas "čakras“ atveras :) Vikingi rados...
!
!
Velkomiste, īsāk sakot. Nepatīk.
zvirbulēns
z
Labi uzrakstīts, man patīk! Visu cieņu, Inga!
Beka
B
Es noskatījos visus 8 raidījumus. Par to strīdu - vai tad valodā vārdu mums trūkst, lai atrastu piemērotu, labskanīgu apzīmējumu visām tām mūsdienu stilizācijām? Man patīk gan arheoloģiskais tērps, gan etniskais tautas tērps, gan mūsdienīgas interpretācijas un stilizācijas. Būtu gauži bēdīgi, ja tādu nebūtu. Bet nevajag gribēt pabāzt visu zem vārda "tautas tērps". Mani interesē gan tas nosacīti pareizais, muzejā iekonservētais standarts, gan radošā brīvība. Bet nosaucot vārdā es gribu skaidri zināt, ko es redzēšu, ko man piedāvās. Etniskā tautas tērpa vietā man nevajag drāšu un spuldzīšu vainadziņu...Tas tāpat kā ar pēdējā raidījumā Ilgas Reiznieces pieminēto autentisko folkloru un postfolku mūzikā. Katrai sava vieta, izpildījums un labskanība. Mierīga līdzāspastāvēšana, nepretendējot uz jau aizņemtu adresi ,t.i., apzīmējumu valodā.
Dumjais
D
Esmu ievērojusi, ka tie, kas apgalvo, ka TV neskatās un, ka pat tās kastes nav(tagad nevajag, jo praktiski visu var atrast internetā) , samērā labi orientējas par šo un to. Iecienītais taisnošanās teikums: Es tā nejauši ieslēdzu, ieraudzīju u.tml. it kā televizora skatīšanās jau būtu kļuvusi par prastu cilvēku netikumu, ko "inteliģentie" (pašpasludinājušies) noraida.
re kā
r
Tas Dumjais nemaz nav tik dumjš .Drīzāk sens .
  • 4
  • 2
Skaisle
S
Ak tu - DumjaiDumiķīti , arī patīk dauzīties. Nevaru vairs nosēdēt - klausos tādu mūziku, ka gribas pacelties spārnos un aizlidot. Bet dibens par smagu - tāpēc turpinu sēdēt un lidot vien iztēlē vai kā mēdz teikt - galvā.
  • 8
  • 1
Dumjais
D
Es praktiski TV neskatos, bet par to neizsakos, jo nevienam nav nekādas daļas.
  • 1
  • 3
Dumjais
D
Pamanīji gan manu kļūdīšanos, jo sākumā uzdevos par sievieti, kā te katrs var.
  • 0
  • 1
Skaisle
S
Tu esi ievērojusi, vai tu esi ievērojis? Nav jau arī labais tonis skatīites TV . Paanalizē programmu. Kaut vai tāda lieta - mēs esam tik mazizglītoti, tik politiski mazaktīvi - jo mēs esam nezinoši. Vai nevarētu būt TV raidījumus, kas sabiedrību izglītotu tiesiskos jautājumos? Vai piemēram, diskusiju raidījumi - par to pašu politiku, vēsturi, kultūru ? Man piemēram, abolūti nepieņemami ir visi tie šovi ar žokļiem līdz pleciem un ū un ā. Bet - pirmkārt, jau tāpēc, ka es esmu cita paaudze. Es labāk jūtjūbī skatos sarunšovu ierakstus - piemēram, ar Aleku Ginesu, ar Marlonu Brando, Ingmaru Bergmani utt. Vai mums nevarētu būt to 15 - it pavāršovu vietā vismaz 1 sarunšovs ? Tā ir apzināta sabiedrības debilizēšana. Tas man riebj un nav pieņemams.
  • 13
  • 1
zahars
z
es, protams, nezinu visu to tautastērpu, ornamentu un vainadziņu autentiskuma vēsturi, bet jau skolas laikā pamanīju, ka no sievietes tautastērpā strāvo kaut kāds spēka, seksualitātes un dzīvesziņas mistrojums. Pat klases meitenes varēja disenēs vilkt mini, uzcakāt tās stulbās astoņdesmito pričenes, bet spilgti atceros, kad viņas ieraudzīju Dziesmusvētkos. Tā kā ar elektrību iesita. Kauns pat bija to kādam pateikt. Interesanti būtu izlasīt, kad mūsu platuma grādos kāzās ienāca visa tā Belle epoque un Mendelsona maršu godība. Sieviete arī pie altāra tautastērpā taču varētu izskatīties ļoti skaisti.
varētu būt
v
tā, ka arī ornamenti savu artavu iedod. jo viņi strādā. un gan jau agrāk zināja kādus rakstus kur likt un ko tas nozīmē un dara.
  • 1
  • 1
Margarēta
M
Lai varētu runāt par autentiskumu, vajadzētu drusku paeksperimentēt, proti, uztaisīt tādas vēsturiskās rekonstrukcijas, kā taisa briti (piemēram, kara laika ferma). Proti, izveidot kaut kādu lauku sētu, kāda tā bija pirms 200 gadiem. Salaist tur iekšā visas fokloristes un pētnieces, kas tik pārgudri izsakās par tradīcijām, tērpiem, dziesmām, dejām. Nu, un tad lai gadu padzīvo tādā autentiskā vidē, kur ēst ir tikai tik, cik pats izaudzē, tērpjas tajā, ko pats no saimniecībā iegūtiem materiāliem spēj uztapināt. Es gribētu redzēt, kā viņas dainotu un austu savas jostas un pareizos brunčus, nostrādājušās tīrumā un kūtī. Turklāt klāt vēl jāpieliek fakts, ka to autentisko tērpu it kā darinātājas un valkātājas bija mūžīgi stāvoklī, pēcdzemdību periodā vai atkopās no spontānā aborta. 'Priekštati par senču dzīvi, tradīcijām un iespējām mūsdienās ir gluži vienkārši pārlieku romantizēti. Tiek veidoti un sludināti no mūsdienu urbānā, pārtikušā vidē dzīvojošo folklorist viedokļa.
Beka
B
Margarētei - nu nevajag uz zemnieku dzīvi attiecināt tos priekšstatus, kādi mums mācīti par proletariāta dzīvi 19.gadsimtā, kad viena no prasībām bija normēt darba dienas ilgumu. Vispārzināma lieta ir arī tā, ka salīdzinot ar iepriekšējo paaudžu cilvēkiem sekularizācijas procesa rezultātā ievērojami bija samazinājies svinamo un svētku dienu skaits. Par latviešu zemnieku turību lasi Dunsdorfa rakstus, bet tikai divi piemēri no Vidzemes. Protams, visi nekad nav vienādi turīgi, bet bija pat tādi Vidzemes zemnieki, kuri spējuši Kārlim XII karadarbības nodrošināšanai aizdot tiem laikiem ievērojamas naudas summas. Vēl būtu jāpiemin turīgie latviešu linu tirgotāji Vidzemē, kas eksportēja linus arī uz Eiropu. Formāli viņi bija dzimtcilvēki, bet palasi, noteikti palasi par latviešu gruntniecības veidošanos 19.gadsimta sešdemitajos gados. Vidzemes grāmatnieka Kristapa Kaktiņa dzīvesstāsts (un turība!) arī palīdzēs kliedēt neziņas miglu un daudzos stereotipus par muižu un zemniekiem.
  • 5
  • 2
Skaisle
S
Man tautastērps ir un man tas ļoti patīk. Tiesa gan - reti jau uzvelku. Toties dodu bērniem - ir vests uz ārzemēm, kad viņām bijusi jāpārstāv Latvija. Protams, ka es to uzskatu par tādu materiālu liecību, skaistu lietiņu. Ne vairāk. Man svarīgāk, kas paliek prātos un sirdīs. Mūsu dzimtas mājas Vidzemē izlaupīja un nopostīja. Bija palikušas tikai pavisam mazvērtīgas lietas
  • 5
  • 1
Margarēta
M
Manas saknes ir Vidzemē. Tā kā dzimtas mājas vienmēr ir palikušas dzimtas īpašumā un kāds no dzimtas tur vienmēr dzīvojis, ir saglabājušās arī daudzas lietas, kam nu jau ir 100 un vairāk gadi. Piemēram, mēs aizvien lietojam pirms simts gadiem austus linu dvieļus. Skapī stāv vecvectēva kažoks. Tautastērpa vai kādu tā elementu manas dzimtas sievietēm nekad nav bijis. Faktiski pirmais, ja tā var teikt, tautastērps mūsu dzimtā parādījās, kad mamma piedalījās dziesmu svētku simtgadē. Nav arī tādu atmiņu, ka kāds būtu audis, darinājis vai kaut kad vilcis tautastērpu. Drīzāk otrādi - ir pirktas vai pašūtas tam laikam modernas lietas. Vai es sev gribu tautastērpu? Nē. Es neidentificējos ar kaut kādiem mītiski romantiskiem aizlaikiem. Es neuzskatu, ka dārga tautastērpa pasūtīšana un iebāšana skapī pavērs kaut kādus identitātes kanālus.
  • 6
  • 2
Skaisle
S
nu ko tu Margarēta, beidz nu vaidēt un kunkstēt. Nu kas tas ir. Es taču tev teicu - nu ej uz muzejiem, lasi un skaties grāmatas. Lūk, 1700.gads - Ziemeļu karš Vidzemē - grāfs Šeremtjevs raksta Pēterim I - viss,ko varēja nokaut un nopostīt un nolaupīt - Vidzemē ir izdarīts. Vietējo zemnieku pūralādēs ir atrastas lielas vērtības - dārgi vilnas audumi, sudraba saktas un zelta nauda ... nu tie ir vēstures dokumenti, kuri ir jālasa - kuri ir liecības. Un tie,kas studējuši vēsturi - labi zin, ka šai pašā laikā - turpat kaimiņos Latgalē - nebija zemniekiem ne sudraba saktu, ne dārgu vilnas audumu, ne zelta monētu - un zin arī kāpēc mazājā Latvijā novados bija tik lielas atšķirības ... Lūk, te būtu jautājums par mūsu izglītības līmeni, par mūsu patieso patriotismu. Mana ome man stāstīja, kā viņas vecvecāki bijuši nodzīti un notriekti zemnieki , jo pieteikuši zemes un mājas izpirkšanu no muižniekiem, kā ēduši nātres un staigājuši nātnās - nātru drēbēs - lai tikai sakrātu naudiņas ... kā izmisumā pārgājuši pareizticībā un gribējuši pārcelties uz Krieviju , kur zemes par brīvu dalīja , bet attriekti atpakaļ un bijuši spiesti turpināt šo grūto cīņu ... un tad viņu bērniem un bērnubērniem - viens karš, otrs karš, viena okupācija, otra un tad vēl šodienas genocīds pret latviešiem ...
  • 10
  • 1
Margarēta
M
Ideja par to, ka, teiksim, pirms 200 gadiem cilvēki strādāja mazāk un vairāk dancoja un priecājās, ir murgaina. Ar šādu uzskatu paudējiem nav vērts diskutēt. Tur smadzenes ir pārlieku sacukurojuši tuatiski romantiski pekstiņi. Tāpēc vajadzētu gan kādu vēsturisku rekonstrukciju, kur jāizdzīvo tā un ar to, kas cilvēkiem bija attiecīgajā laikā. Piemēram, cienījamā Beka ir aizmirsusi tādu lietu kā klaušas un nodevas muižai. Es vēlreiz saku un atkārtoju, es neticu un nekad neticēšu, ka pirms, teiksim, 300 gadiem katrā ģimenē visām sievietēm bija mistisks tautastērps-godatērps, ko turēja lādē. Kur viņas ņēma izejmateriālus? Tādā daudzumā, lai katrai būtu, ko ielikt tai lādē. Tautastērpi katrai parādījās Ulmaņa nacionālisma laikā, kad bija modē tos vilkt un ar tiem apmeklēt pasākumus. Tas arī varētu būt pats senākais tautastērpu masveida darināšanas un valkāšanas laiks. Pirms tam..., piedodiet, bet tās ir spekulācijas, kas neiztur pat vienkāršu loģisku analīzi.
  • 6
  • 4
Beka
B
Mūsdienu cilvēki strādā nesalīdzināmi vairāk un intensīvāk, nekā to darīja zemnieki tīrumā un kūtī. Tad, kad tīruma darbi beidzās, palika laiks arī citām lietām. Un nevajag par to mūžīgo nabadzību, nu akurāt kā pēc Garlība Merķeļa. Ir jau arī citi autori jāpalasās.
  • 6
  • 3
Skaisle
S
o jā - relatīvs gan - pavisam nesen man viens vīrietis pierunāja pilnas ausis ar komplimentiem un es jutos kā marta skaistule numur viens , bet kad no seksa ar viņu atteicos, viss pēkšņi mainījās - sarūgtināts un aizkaitināts viņš nosauca mani par pakaļu, bet pats no cēla pielūdzēja pārvērtās par ļaunu un riebīgu veci - var teikt pāris stundu laikā
  • 8
  • 4
Skaisle,
S
Tas gan visai relatīvs, tas sieviešu skaistums (kas kur skaitās par skaistu atrodams).
  • 5
  • 1
Skaisle
S
lūk, šim TV raidījumam varbūt vajadzētu atrast iespēju "laist pie vārda" arheologus - etnogrāfiskā materiāla pārzinātājus - var jau būt, ka kāds tāds raidījums ir bijis. Bet raidījums tikai iegūtu, ja būtu arī pa kādam akadēmiskam viedoklim
  • 11
  • 0
Skaisle
S
Ai nu beidziet - ņemiet rokā arheoloģijas bilžu grāmatas - tādas, kur ir fotogrāfijas ar izrakumos atrasto . Otra iespēja - tuvu , pavisam tuvu ieraudzīt gan rotas, gan apgērbu fragmentus no izrakumiem ir Latvijas vēstures muzejā. Un senie cilvēki prata gan smagi strādāt, gan priecāties godībās un pucēties. Pirms vairākiem gadiem Polijā arheologi atrada tīņu meiteni no Aizvēstures laikiem - ar košām bantītēm dredos, ar mazu kosmētikas maciņu ar lūpkrāsām un aču krāsām. Sievietes vienmēr ir centušās būt skaistas, un vīrieši vienmēr ir tiekušies pēc skaistulēm.
  • 11
  • 3
Margarēta
M
Un, kā jau mežoņu ciltīs, droši vien, ka dāmām nebija ne vainadziņu, ne lakatiņu, nedz stride, par to, kura var vai nevar likt vainadziņu. Ideja, ka sievietei, sevišķi precētai, ir jāapsedz galva ir ienākusi un izplatījusies līdz ar kristietību, kur savukārt pārņemta no semītu ciltīm (ortodoksālo ebreju sabiedrībā un islāmā (tas pats izcelsmes regions) vēl tagad nekāda klīšana apkārt pliku galvu nenotiek. Toties stride par to, vai jāvelk hidžāba vai burka gan sit augstu vilni. Vai mēs arī taisāmies atpakaļ tumšajos laikos, ka sākam debatēt par to, kam aube, kam vaiņags jāmauc galvā?
  • 3
  • 5
zahars
z
šeit piekrītu. pieļauju, ka pa virsu senatnes mantojumam ir nac. romantisma cukurs, stilizācija, vēlamā uzdošanu par esamo. Atdotu puskaraļvalsti ja varētu dzirdēt autentiskus kaut vai 17.gs latviešu zemnieku dziedājumus. Tāpat pieļauju, kad vācu mūki un krustneši 12.gs izkāpa Daugavas krastos viņi šeit nesastapa bāleliņus ar prievītēm un dainu vīterošanu. viņi šeit aci pret acī nonāca ar ciltīm, kuras ar plikām rokām varēja iekšas izraut. Sadzīve, apģērbs, uzskati, iespējams, bija ļoti tuvu dabai un vienkāršai izdzīvošanai. Kad Vladimirs Bizantijas ritā kristīja slāvus, tad viņš barbarus pievienoja civilizācijai. Domāju, ka Daugavas krastos notika līdzīgi, lai kā tas neglaudītu pa spalvai 19.gs nac.romantisma teikām.
  • 7
  • 2
Krīt uz nerviem
K
tetovēto roku popularizēšana, kā to Mūzikas balvā eksponēja tautastērpu raidījuma vadītāja. Tieši tāpat Zeltiņa tetovētās rokas Dziesmusvētku šovā neiederējās. Bet gaumes ir dažādas.
  • 5
  • 2
Margarēta
M
Vēl varu piebilst, ka man nenormāli krīt uz nerviem raidījuma vadītāji. Sevišķi tā jaunkundze. Tāpat interesanti vērot, cik gadu desmitus un cik reiznieku paaudzes parazitēs uz tautiskumu, saknēm, garamantām utt.
vispār
v
Čigānmeitene Agnese Kleina savā ziņā ir pievilcīga, bet reizēm tāds nevīžīgs paskats viņai. Ar latviešu tautastērpu īsti nesader.
  • 3
  • 0
Skaisle
S
agrāk zāle arī bija zaļāka, un nekāds normāls vecis tu neesi, rokas nost no smukajām, jaunajām un talantīgajām !
  • 9
  • 2
Skaisle!!!, Jātaļniece!!!
S
Normāla veča viedokli nepieraksti tantiņām! Agrāt tu intelektuāli sprēgāji, bet tagad meties aizstāvēt diezin ko. Kas noticis? Vai pavisam sagurusi?
  • 4
  • 4
Skaisle
S
Debess - nu jau gan. Es domāju, ka tu skaud skaistu sievieti, un tad skaidra lieta, ka nekad tev pa prātam tāda neizpatiks. Es jau nu šītādām tantiņām pateiktu rupji un tieši. Lai tad ir par ko apvainoties un ar apvainojums ar ko auklēties. Raidījumus veido vesela komanda - ir redaktori , žurnālsiti, kuri veido sižetus, kuri raksta scenārijus raidījumu vadītājiem. Es domāju,ka Tev ir tiesības pateikt, ka tev nepatīk ne Kleina A, ne Spriņģe I, bet man ir tieši tikpat daudz tiesību pateikt, ka man abas patīk, bet Spriņģe jo īpaši. Superlatviete.
  • 9
  • 5
Skaisle,
S
kur tās žurnālistes nemitīgi ļaunajā (st..vas) smīnā un prastajā uzvedībā ir skaistums? Vai tik Skaislei nav vulgaritātes fane. Un vēl, Skaisle, vai kultūrvēsturisku tēmu vāji zinošai būtnei veidot TV raidījumu ir drosme?! Drīzāk tā ir nekaunība.
  • 11
  • 4
Kultūršokā redzētais
K
bikšu staklē iešūtie sievu brunču gabaliņi Skaislei arī patika?
  • 5
  • 4
Skaisle
S
Man atkal ļoti patīk Agnese. Ļoti. Viņas drosme atšķirties, darīt to, kas interesē, ko vēlas. Var teikt - tikko te nopeltā brīvība - tāda man šķiet Agnesei ir daudz vairāk kā man. Tad vēl. Man ļoti ļoti patika TV Inga Spriņģe. Nezinu, bet mans iespaids ir tāds, ka viņu norēja un padzina no tiešā ētera par viņas gudrību, drosmi un skaistumu. Tieši tā - par to,ka viņas grēks - iedzimtais - būt skaistai un ja vēl gudra - nu tad tas vidusmēram - ir par daudz.
  • 13
  • 9
Godīgi sakot
G
neapšaubāmi redzams, ka jaunkundze sajūtas, kā pasaules brīnums pirms kura parādīšanās valdīja tumsonība.
  • 7
  • 2
ee
e
Godīgi sakot - man arī... Jaunkundze tāda ļoti... "brīva"?
  • 4
  • 1
Margarēta
M
Visa šī tautastērpu ideja ir ļoti jau nu baltiem diegiem šūta un tautiskā romantisma laikmetā līdz ar vienotru dainu sacerēta un sagudrota. Kā tad notika tais gadījumos, kad sieviete aizprecējās uz citu novadu? Ņēma līdzi savu tērpu vai izmeta un auda, šuva jaunu, jaunā novada tērpu? Pēc loģikas diez vai cūkāka sūri grūti plūktos linus un vilnu, kuras mūždien vajadzēja vairāk nekā saimniecības 5 vai 6 aitas spēja sagādāt, jauna tautastērpa šūšanai, lai ierakstītos jaunajā novadā. Attiecīgi pēc loģikas nekādu tādu vienotu novadu tautastērpu vispār nevar būt. Cilvēki tak staigāja un pārvietojās, pretējā gadījumā latvieši tuvradniecības dēļ jau sen būtu izmiruši. Raidījums ir kārtējā valsts naudas izkļaņčīšana. Gribētos ne tikai patosainus murgus, kādus tur viens otrs fanāts vālē, bet arī kādu nebūt skatu un viedokli no antropologu, vēsturnieku, skeptiķu puses.
Skaisle
S
pati esi sapinusies Margarēte - Vidzemes "gaišo prātu" fenomens ir skaidrojams ar zviedur laiku draudžu skolām - tātad izglītību, ar brāļu draudzēm - izglītību un progresu. Vārdu sakot - apnika, gar tevi cīnīties. Zini, ka'ir kad jāņem burkāni - mūždien gadās kāds, kam nolūzt laksti un rausties cik gribi - laukā nevar dabūt. Tā tu arī - sēdi savos maldis , kā burkāns dobē un jāiet pēc dārza dakšas ,lai tādu izceltu. Es tad nu eju ...
  • 8
  • 4
Margarēta
M
Mobiliāte varētu būt arī atkarīga no reģiona. Un tas varētu izskaidrot, kāpēc no viena Latvijas novada (Vidzemes) nāk tik daudz gaišu prātu (labāks genofonds), kamēr citi ir tumši, pagrimuši kakti ar ... hm ... intelektuāli ne pārāk attīstītiem cilvēkiem. Bekas teorija par precēšanos vienmēr tikai savas draudzes ietavaros arī kaut kā neiet kopā ar folklore tik bieži pieminēto precēšanos pār deviņi novadiņi. Sapinušies esat, draugi, savos romantiskajos uzskatos, kas laikam īsti tomēr vēsturiskajai patiesībai neatbilst.
  • 2
  • 5
Beka
B
Vēl viens nozīmīgs avots ir periodiski veiktās dvēseļu revīzijas. Protams, kaut kāda zemnieku mobilitāte bija, bet lielākā daļa "migrēja" un precējās sava pagasta robežās.
  • 2
  • 0
Margarēta
M
Protams, ka baznīcgrāmatās vienmēr būs liecība, ka laulībā stājas vienas draudzes locekļi. Lai varētu salaulāties, tas laikos bija jābūt attiecīgajā draudzē. Līdz ar to pirms laulībām tajā iestājās. Vai arī laulību ceremonija kā tāda nozīmēja arī uzņemšanu attiecīgajā draudzē.
  • 1
  • 1
Beka
B
Skats uz dzīvi Latvijas laukos 19. gadsimtā no baznīcgrāmatu ierakstu torņa raugoties parādīja, ka absolūti lielakā daļa precējās savas draudzes un turpat blakus esošo draudžu teritorijā, Tāda tāla aizprecēšanās drīzāk bija izņēmums nevis likumsakarība. Otrkārt. pirmo reizi dzirdu, ka tautastērps primari norāda uz kāda indivīda teritoriālo identitāti un tapēc, mainot dzīves vietu bija jāmaina tērps...
  • 6
  • 1
Skaisle
S
es atļaušos piebilst kā cilvēks, kas arheoloģiju studējis pie ļ.c. Leinasāres, ka izņēmumi apstiprina likumsakarības
  • 6
  • 3
ee
e
Atļaušos piebilst interesantu faktu par kultūras saglabāšanos kā arheoloģe :) Zemgalē ir 13. gs. sievietes apbedījums, kur visas rotas ir tīri latgaļu. Re kā- meita aizprecējās (citādi nebūtu bagātās rotas), bet apbedot viņu lika bedrē ar dzimtās puses rotām...
  • 6
  • 0
Skaisle
S
Paldies tam cilvēkam, kurš man ieteica noskatīties 1.sēriju. Jo man bija tā, ka izlasīju, ka ir tāds raidījums un nospriedu, ka es par to jau visu zinu - neskatīšos. Pirmo noskatījos - un man iepatikās - skatīšos arhīvā visus. Par to VVF vainadziņu - aubīti - interesanti - ja tā ir autentiska lieta -tad es to vērtētu kā sievu sāpes par aizgājušo jaunību un nevainību. Latviete kā uz iekšu vērstā - kas sevi izteiks tautas dziesmu metaforās un vainadziņos - aubēs. Mani tā atziņa emocionāli aizkustināja. Tāpat man pirmajā raidījumā patika tā sieviete, kura šodien rada savus tautastērpus - apskaužu to izdomu un to spēju tā izpausties. Fantastika. Tāpat man patika abi raidījuma vadītāji. Tas gan ir tikai pirmais raidījums, bet man ļoti patika. Kas attiecas uz aizprecēšanos uz citiem novadiem un ko darīja ar tautas tērpu. Pirmkārt, vecos laikos jau tādas aizprecēšanās nemaz tā tik viegli nenotika. Valstu robežas ne tik stipri novilktas ar šlabaumiem kā šodien, bet valoda un tradīcijas bija tās īstās robežas un katrs turējās savējās. Galu galā - kopš 15.gs. bija dzimtbūšana un ilga līdz pat 19.gs. vidum,. vai Latgalē - līdz pat 1861.gadam. Un ja nu tomēr ieprecējās - kā Alšvangā - poļu paņe atnāca ar savu katoļu ticību, ar savām trakajām košajām audumu krāsām un rakstiem , ar poļu vārdiem un tradīcijām un tas iedzīvojās - un dzīvo vēl šodien.
  • 14
  • 2
Dumjais
D
Ekselenti.
  • 1
  • 6
Nu kaut vai
N
Kalnu strauts,kam mūziku komponēja J. Vītols. Upe un cilvēka dzīve saucas.
Tur Barons ir galvenokārt sakārtotā
T
Vācēji un piegādātāji arī piecerētāji ir daudz. Pirms un pēc Barona. Un dzejoja gan Barons. Un kā vēl.
Skaisle
S
beka, tiesa, kas tiesa - bez nacionālā romantisma diez vai nacionālas valstis būtu izveidojušās - vai tas būtu labāk, vai sliktāk - ja saglabātos milzu impērijas - lūk, to es neņēmos viennozīmīgi sludināt
  • 8
  • 2
Beka
B
Šī modīgā "drudža" rezultātā, Margarētiņ, vairākas Eiropas tautas, tostarp arī latvieši, ieguva pamatu vēlākajai nacionālajai pašapziņai. Ja visi būtu bijuši pragmatiķi, tad izglītotākie asimilētos par vāciešiem, citi par poļiem un krieviem. Tādas Latvijas un latviešu nu noteikti nebūtu. Saka, Pietuka Krustiņš esot parodija par Ausekli. bez Pietuka Krustiņa es pilnīgi mierīgi varu iztikt, man par viņu ne silts, ne auksts. Auseklim gan daudzi dzejoļi izcili. Ne par velti komponēti mūzikā. Bet nu, kā sacīt jāsaka, katram savs...
  • 10
  • 2
Margarēta
M
Vai vismaz pamatīgi rediģēja. Atbilstoši tā laika garam un viņa paša uzskatiem par latviešu valodu un gramatiku. Dainu autentiskums būtu interesants pētījums, bet kaut ko tādu pētīt laikam skaitās politnekorekti. Starp citu, fokloras vākšanas garu un fokloras vācēja tēlu uz mūžiem Pietuka Krustiņa tēlā ir iemūžinājuši Brāļi Kaudzītes, kas, būdami pragmatiski, ar skepsi un smaidu nolūkojās uz tai laikā modīgo fokloras vākšanu, kuras drudzis bija pārņēmis pusi Eiropas.
  • 5
  • 7
Juhans
J
Tautiskais apģērbs ir tikai tērps, bet incenti, ka tērps, tik tiešām maina cilvēku, jo, ne jau velti armijniekiem ir savi tēŗpi, mensvārčiem citi, bet cietumniekiem un slimnīcu klientiem atkal savi. Braucot pa Ogres ceļu, nekļūdīgi varam pateikt, kuŗa sieviete vnk stāv ceļmalā, bet kuŗa gribētu naudu par sex - dēļ raksturīgā tērpa. Ļoti izteiksmīgi tērpjas Aivars L, visās Varavīksnes krāsās, savukārt korpulentās dāmas - tikai melnā. Tāpēc bieži visur ir tikai melnas sievas.
ee
e
Es zināmā mērā esmu baisi konservatīva. Nu neiet man Kuldīgas mēlene kopā ar Ziemeļvidzemes tērpu. Raudāt gribu, kad redzu šādu slaikumu. tad vienu vai otru... Vai varbūt elementu, ne tā...
Skaislei
S
VVF izskaidroja TV Uzvelc tautastērpu! 1.sērijā. Tas nav vainags, kas viņai galvā, tikai optiskais māns, galvvidus ir nosegts.
  • 11
  • 4
Skaisle
S
Man raudiens nenāk, bet tāda nepatīkama sajūta vai tā kā vilšanās. Vispār,kad arī VVF - mūsu eksprezidente sēdēja ar jaunas meitas vainadziņu - es domāju - var jau būt,ka es kaut ko nezinu, kaut gan folkloru esmu pat studējusi, ne tikai pie Kapusta apguvusi, bet nu - tā jancīgi. Es biju pavisam jauna, kad man jau bija bērns. Gribēju likt vainadziņu, bet Kapusts neļāva. Bija jāsien lakatiņš. Vienā brīdī tā kā pārdzīvoju, bet tad domāju - nu kam jau iepatikšos, tam jau patikšu arī lakatiņā un tāpat gāju visur pa priekšu grozīties.
  • 22
  • 0
eironene
e
Es sāktu ar to, ka nomainītu ( latviskotu) uzvārdu- ZĪLE...un tad meklētu tautas tērpu.
Skaisle
S
Es gan nē. Lai kāda - tā ir manas dzimtas vēsture. Esmu vienmēr domājusi ,ka būtu sev gribējusi maigu vārdu - Maiga, Inese, Velga, Aija, bet ja man ļautu mainīt vai liktu uz Kitija, Sintija, vai vēl kādu tādu - es ne par ko neļautos.
  • 14
  • 2

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Aktuāli

Ziņas

Vairāk Ziņas

Mūzika

Vairāk Mūzika

Māksla

Vairāk Māksla

Teātris

Vairāk Teātris

Literatūra

Vairāk Literatūra

Kino/TV

Vairāk Kino/TV

Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri

Intervijas

Vairāk Intervijas

Recenzijas

Vairāk Recenzijas

Grāmatas

Vairāk Grāmatas

Konkursi

Vairāk Konkursi

Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi

KD Afiša

Vairāk KD Afiša

Deja

Vairāk Deja