Tā tikai šķiet, ka kovidkrīzes neprāts ir aizslaucījis visas pārējās problēmas. Tikai tāpēc, ka kovidjautājumi šobrīd skan skaļāk, nekur nav pazudis arī nodokļu reformas brāķis. Jau iepriekš rakstīju par absurdu: lai varētu darīt savu radošo darbu, neizbēgami ir jāapgūst Excel lietošanas un grāmatveža, lietveža iemaņas. Taču tās vēl ir tikai odziņas. Par to nācās pārliecināties jaunās nodokļu kārtības pirmā ceturkšņa noslēgumā, kad bija jāiesniedz VID pirmais pašnodarbinātā ziņojums.
Likuma par valsts sociālo apdrošināšanu 20.4. pantā teikts: "Minimālais obligāto iemaksu (VSAOI) objekts ceturksnī ir trīs Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas. Ja persona ir darba ņēmēja pie vairākiem darba devējiem vai vienlaikus darba ņēmēja un pašnodarbinātā, personai deklarētos obligāto iemaksu objektus summē." Diemžēl praksē šo likumu VID nezin kāpēc sliecas attiecināt tikai uz tiem gadījumiem, kad runa ir par minimālās algas "sakasīšanu" vairākos sīkos darbiņos un honorāros kopā. Bet, ja līdzās minimālajai vai lielākai algai pastāvīgajā darbā tikpat vai nedaudz vairāk izdevies sastrādāt arī autoratlīdzībā, tad VID ieskatā minimālās VSAOI jāmaksā dubulti un no katra avota maksājot lielo likmi. Vismaz tā klāstīja VID vebinārā. Iznāk, viens cilvēks pēkšņi tiek uzlūkots kā divi cilvēki…
Tātad pastāv atšķirīgi viedokļi par likumā teikto. No VID pārstāves skatpunkta katrs obligāto iemaksu objekts ir uzlūkojams atsevišķi un tie netiek summēti, kaut likumā ietvertais formulējums ir pretējs. Citiem vārdiem – neatkarīgi no darba attiecībās pilnā apmērā nomaksātajām VSAOI no autoratlīdzības (ja tā sasniedz 500 eiro) tās vēlreiz jāmaksā pēc likmes 31,07%.
Starpība ir būtiska. Reiz nomaksājis minimālās VSAOI pēc lielās – 31,7% – likmes, pašnodarbinātais par pārējo drīkst maksāt samazināto – 10% – likmi. Taču darba attiecībās jau nomaksātā lielā likme (34,09%) vairs netiek ņemta vērā, ja tas pats cilvēks vienlaikus ir arī pašnodarbināts autoratlīdzības saņēmējs. Tādā gadījumā viņam minimālās VSAOI pēc lielās likmes jāveic divreiz – gan kā darbiniekam, gan kā pašnodarbinātajam. Nav jābūt ekseļmeistaram, lai saprastu, cik tas ir diskriminējoši, jo sevišķi, zinot, ka algota darba ņēmēju sociālās iemaksas tiek dalītas un lauvas tiesu (23,59%) nomaksā darba devējs. Savukārt darbinieks – 10,50%, tātad tikpat, cik būtu samazinātā (10%) likme pašnodarbinātajam. Taču pēdējais diemžēl ir jau minētais "dubultcilvēks".
Ne mazāk pretrunīgas ir arī interpretācijas par citiem jautājumiem, piemēram, ko drīkst un ko nedrīkst uzskatīt par t. s. attaisnotajiem "saimnieciskās darbības" izdevumiem. Cik VID konsultantiem jautāsi, tik atšķirīgu atbilžu saņemsi! Mākslas pasaulē visi zina, cik liels ir interpretācijas spēks. Bet naudas lietās tā pie skaidrības nonākt nevar.