Kad savā laikā piedalījos kādā konferencē Izraēlā, gribēju izmantot iespēju un aizbraukt līdz Nāves jūrai, lai noskaidrotu, vai arī mans ķermenis negrimst tās ūdenī. Ekskursija sākās ar to, ka gide apstaigāja autobusu un izdalīja informatīvas lapiņas par braucienu. Viņa pienāca katram klāt un jautāja, no kuras valsts cienījamais ceļotājs ir ieradies. "No Vācijas? Lūdzu, jums lapiņa vāciski. No ASV? Lūdzu, jums lapiņa angliski." Tad gide nonāca pie manis. "No kurienes jūs esat?" Es saku (lepni kā Majakovskis par savu sarkano pasi): "No Latvijas" Uz pāris sekundēm gide sastinga, tomēr nepadevās: "Un kādā valodā jūs runājat?" "Latviski," atbildēju. Mani līdzbraucēji sasmējās, jo acīmredzami gidei lapiņas latviešu valodā nebija.
Grūti, protams, saprast, kā latviešus uztver citu tautu pārstāvji, tomēr šādas tādas hipotēzes ir iespējams formulēt. Pirmkārt, nav noslēpums, lielākajai daļai cilvēces par mums nav ne mazākās nojausmas. Piemēram, tajā pašā Izraēlā arābu tirgotājiem varēja pateikt, ka esmu no Eiropas, un tas viņiem bija labi diezgan (kaut gan, kā vienmēr, bija izņēmumi, proti, cilvēki, kuri bija dzirdējuši par Latviju kā daļu no Baltijas). Otrkārt, liela daļa no tiem, kuri par mums ir dzirdējuši, klasificē mūs kā austrumeiropiešus vai krievus. Rezultāts ir dažnedažādas klišejas. Pie tām var pieskaitīt Latvijas medijos nesen apspriestās atsauces komiskajā animācijas seriālā Family Guy, kurā Latvijas vārds tika saistīts ar tukliem, pīpējošiem, ar krievu akcentu runājošiem sportistiem un tika pieteikts Latvijas televīzijas izjokošanas šovs, kurā lāči uzbrūk cilvēkiem.
Tomēr gribu pievērst uzmanību mazliet citam priekšstatam par latviešiem. Par latviešu tēlu vispirms aizdomājos pirms dažiem mēnešiem, kad BBC ziņoja, ka populārais britu kulinārijas raidījums Bake Off pārceļas uz citu kanālu. Raidījuma vadītāji paziņoja, ka viņiem žēl aiziet no BBC un bijis prieks noskatīties, ka raidījums "aug un aug kā divas latviešu rauga mīklas bulciņas (Latvian baps). Kas tās par bulciņām, nezinu, jo raidījumu neskatos, un arī frāzes divdomīgums samanāms, tomēr likās dīvaini, kāpēc britu raidījuma sakarā jāpiemin latvieši. Pirms dažām dienām atkal nu jau citā raidījumā – humoristiskajā viktorīnā QI – viens no dalībniekiem, brīnoties par priekšmetu, par kuru bija jāuzmin, kādu skaņu tas izdod, pēkšņi izmeta frāzi: "Ak vai, tā droši vien izrādīsies kaut kāda latviešu dibena trompete vai kas tamlīdzīgs."
Ja ignorējam dibena piesaukšanu (tas nebija domāts kā pazemojums latviešiem), manuprāt, iezīmējama viena funkcija, kas latviešiem tiek piešķirta gan piesauktajos, gan daudzos citos piemēros (plašs materiāls pieejams Imaginary Latvians profilā portālā Facebook). Proti, latvieši tiek pieminēti kā kaut kas rets un eksotisks, taču vienlaikus ne pilnīgi no citas pasaules. Tas, manuprāt, ir interesants un varbūt pat izkopjams tēls. Šis tēls balstās pārsteigumā, kas daudziem eiropiešiem ir, kad viņi uzzina, ka viņu pašu Eiropā ir tāda maza valsts kā Latvija, kurā runā valodā, par kuru viņi nekad agrāk nav dzirdējuši, – latviešu.