Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +7 °C
Daļēji apmācies
Sestdiena, 20. aprīlis
Mirta, Ziedīte

Viesmīlīgais kosmopolītisms

2013. gads Francijas pilsētā Marseļā un tās apkaimē būs kā tāda ieilgusi uguņošana

Kaut Francijas iedzīvotājiem Marseļa lielākoties saistās ar noziedzību, bandu kariem un slepkavībām, tā šogad ir Eiropas kultūras galvaspilsētas godā. Ar vērienīgu atklāšanas programmu 12. janvārī aizsākās Eiropas kultūras galvaspilsētas gads Marseļa–Provansa 2013 (MP2013). Atklāšanas ceremonijā piedalījās ne tikai Francijas prezidents Fransuā Olands, Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barrozu, bet arī aptuveni 450 tūkstoši pilsētas iedzīvotāju un viesu, kas bija pulcējušies pilsētas centrā, lai ar kopīgi radīto "lielo troksni", kliedzot, dziedot, svilpjot, skandinot taures un citus instrumentus, ieskandinātu šo gadu. Tik liela pulcēšanās šeit nenotiek bieži – pēdējo reizi tāda pieredzēta 1945. gadā, svinot Francijas atbrīvošanu no vāciešiem.

Kā zināms, 2014. gadā Eiropas kultūras galvaspilsētas titulu dalīs Rīga un Ūmeo Zviedrijas ziemeļos.

Spēcīga kultūras deva

Projektā Marseļa–Provansa 2013 apvienojušās gandrīz visas Bušdironas departamenta pilsētas un reģionālās pašvaldības, vairāki asociētie reģioni un viespilsētas, kopā veidojot 5000 kultūras kilometru. Programma kā filma sadalīta trīs sērijās, kas fokusējas uz Provansas reģionam tradicionālo viesmīlību un kosmopolītismu (1. sērija Marseļa–Provansa. Sveicot pasauli), dabu un dabas takām, brīvdabas koncertiem un pasākumiem (2. sērija Marseļa–Provansa. Zem klajas debess) un, visbeidzot, ar uzsvaru uz mākslu, līdzpastāvēšanu sabiedriskajā telpā, mūsdienu rakstniecību, sacerējumiem jaunākai auditorijai, Vidusjūras valstu izcilākajiem māksliniekiem un filosofiem (3. sērija Marseļa–Provansa. Zeme ar tūkstoš sejām). 2013. gadā Marseļā un partnerpilsētās tiks realizēti vairāk nekā 900 dažādu projektu un pasākumu.

Marseļai sīvā konkurencē ar Bordo, Lionu un Tulūzu Eiropas kultūras galvaspilsētas tituls tika piešķirts 2008. gadā, un kopš tā laika ir notikusi aktīva vērienīgo pasākumu sagatavošana. Pieciem gadiem atvēlētais budžets ir 90 miljonu eiro, no tiem 62 miljoni ieguldīti Eiropas kultūras galvaspilsētas programmas realizācijā.

Papildus tam Marseļa un partnerpilsētas kopsummā ir ieguldījušas 660 miljonu eiro reģiona kultūras infrastruktūrā. 2013. gads Marseļā un tās apkaimē būs kā ieilgusi uguņošana, kā ugunspuķei citam pēc cita atveroties restaurētajiem un no jauna uzbūvētajiem muzejiem, koncertzālēm un citām kultūras vietām. Eiropas kultūras galvaspilsētas statuss ir bijis par iemeslu arī apjomīgiem transporta infrastruktūras remontdarbiem, vēsturiskās ostas teritorijas pārbūvei, tūrisma un konferenču infrastruktūras uzlabošanai. Vairāki projekti – muzeji, mākslas telpas, konservatorija, teātris – realizēti arī ārpus Marseļas, partnerpilsētās Ēksanprovansā, Arlā, Lasiotā.

Finansējumu projekta realizācijai nodrošina Francijas valdība, Marseļas pilsēta un citas Eiropas kultūras galvaspilsētas programmā iesaistītās Bušdironas departamenta pašvaldības, privātie sponsori, kā arī Eiropas Savienība. Līdzīgi kā visās citās Eiropas kultūras galvaspilsētās ES finansējums uz kopējā fona ir pieticīgs – tikai 1,5 miljoni eiro, neskaitot caur struktūrfondiem piesaistītos līdzekļus.

Sabiedrība pret Dāvidu Getu

Pasaulē labi pazīstama Francijas tautas skaļā balss un streiku tradīcija, kas dažādos veidos manifestējas arī saistībā ar kultūras galvaspilsētu. Runājot ar vietējiem māksliniekiem, kultūras darboņiem un entuziastiem, jūtama vilšanās – gan par to, ka kultūras galvaspilsētas programma izstrādāta, īpaši nekonsultējoties ar vietējiem māksliniekiem, gan arī par to, ka vietējām kultūras iniciatīvām atlec ļoti maz no piešķirtā finansējuma.

Teju komiska ir kļuvusi polemika par Marseļas piešķirtajiem 400 000 eiro jūnijā plānotajam pasaulslavenā DJ Dāvida Getas koncertam. Īsti francisko "pretošanās kustību" saniknojis ne tikai fakts, ka par šo naudu būtu bijis iespējams realizēt daudz radošu projektu un atbalstīt vietējos māksliniekus, bet arī tas, ka biļetes uz dāsni finansēto koncertu maksās ap 40– 50 eiro. Protestējot pret šo lēmumu, Facebook tika izveidota domubiedru grupa, kurā ir apvienojušies vairāk nekā 30 000 biedru, parādījās satīriskas karikatūras ar ziņu, ka MP2013 ir atcelts un tā vietā notiks viens Dāvida Getas koncerts, internetā iespējams parakstīt protesta petīciju (to līdz šim izdarījuši gandrīz 62 000 cilvēku), neizpalika arī nemiernieku pulcēšanās pie Marseļas domes ar protesta plakātiem. Lai arī pagaidām lēmums nav atcelts, protesta rīkotāji cer uz izdošanos.

Triju domubiedru projekts

Tomēr zināma sadarbība ar "dumpiniekiem" notiek, piemērs tam ir Marseille 2013 OFF iniciatīva. Tas ir triju domubiedru 2004. gadā radīts projekts ar nolūku popularizēt vietējos māksliniekus un kultūru, tādējādi atbalstot pilsētas kandidatūru Eiropas kultūras galvaspilsētas titulam. Kad pēc Marseļas kandidatūras apstiprināšanas trio saņēma noraidījumu tā idejas iekļaut oficiālajā programmā, tas nolēma organizēt paralēlu – Marseille 2013 OFF – festivālu. Viņu mērķis ir radīt pretsvaru oficiālajā programmā plānotajiem lielajiem pasākumiem, organizējot mazākus, vietējas nozīmes pasākumus. Marseille 2013 OFF projektam ir savs "štābiņš" kafejnīcā WAAW radoši raibajā Cours Julien kvartālā, kā arī radīta īpaša OFF kultūras valūta, par kuru var iegādāties gan OFF suvenīrus, gan arī biļetes uz OFF pasākumiem. Vairāk informācijas meklējiet: www.marseille2013.com.

Eiropas kultūras galvaspilsētas projekta mērķis ir ne tikai "atrādīt" kultūru un mākslu gada garumā, bet arī veicināt ilgtspējīgu Eiropas kultūras galvaspilsētu attīstību – uz to cer arī Marseļas–Provansas 2013 organizatori. Viens no viņu galvenajiem mērķiem ir uzlabot pilsētas tēlu un popularitāti. Jāpiemin, ka Francijas iedzīvotājiem Marseļa lielākoties saistās ar noziedzību. Kalašņikova automāts ir kļuvis par mītisku pilsētas simbolu, ko apdzied folklorā un kam daļu savas programmas veltījis OFF festivāls.

Tomēr pilsētas seja ir sākusi mainīties – jauni muzeji un koncertzāles piepilda šo skaisto Vidusjūras pilsētu ar piesātinātu kultūras saturu. Novāktas stalažas, sakārtota vēsturiskās ostas teritorija pilsētas centrā, beigušies ilgie remonti. Daudzi ar aizrautību seko līdzi interesantajai programmai. Uz tikšanos?

Plašāka informācija atrodama www.marseille-tourisme.com, visapjomīgākā informācija par izklaides iespējām Marseļā meklējama www.journalventilo.fr, taču jāapbruņojas ar pacietību un vārdnīcu 


Ko vērts apskatīt, un kad braukt 

Šis ir vissarežģītākais jautājums, uz kuru atbildi meklēju 360 lappuses biezajā programmā, interesentiem iesaku izpētīt programmu www.mp2013.fr.

MuCEM + Villa Méditerranée

Jūnijā savas durvis apmeklētājiem vērs arhitekta Rudija Ričoti projektētais Eiropas un Vidusjūras civilizāciju muzejs MuCEM, kura 40 tūkstoši kvadrātmetru būs veltīti Eiropas un Vidusjūras valstu sadarbības vēstures un mūsdienu kultūras dzīves atainošanai. Turpat blakus atrodas arī iespaidīgā celtne Villa Méditerranée (arhitekts Stefāno Boeri), kurā izvietots Vidusjūras valstu kultūras un mākslas apmaiņai veltītais centrs. Abas celtnes atrodas jūras krastā ar skatu uz tuvējo Ifas salu ar cietoksni, kurā savas pēdējās dienas Aleksandra Dimā romānā aizvadīja grāfs Monte Kristo.

Le Grand Atelier du Midi

Dienvidfrancija – mākslinieku darbnīca zem klajas debess solās būt MP2013 pieczvaigžņu izstāde kā atgādinājums, ka Dienvidfrancija bijusi iedvesmas avots daudziem XX gs. māksliniekiem. Izstāde (13.06.– 13.10.) būs apskatāma divos muzejos: Marseļā iespaidīgajā XIX gs. būvētajā Longchampe Palace – izstāde No van Goga līdz Bonāram un Ēksanprovansā Musée Granet – No Sezana līdz Matisam.

Fête de la Musique + Fête du Panier

Pirmsjāņu nedēļas nogale – 20.–22. jūnijs – ir viena no atraktīvākajām, kad viesoties Marseļā. Šogad vienlaikus notiks gan Marseļas vecākās pilsētas daļas Panier svētki (panier – grozs – franču val.), kas šogad svin 20 gadu jubileju, gan ikgadējā Pasaules mūzikas diena, kas dažādās Francijas pilsētās notiek jau kopš 1982. gada. Jūs gaida koncerti, dejas, dzērieni un gardumi un jautrība līdz rīta gaismai!

GR®2013

Kultūras galvaspilsētas gads piedāvā programmu arī aktīvākiem viesiem. GR (grande randonnée) jeb lielās pastaigas ir dabas taku tīkls visā Eiropā. GR2013 ir jauna 360 km gara dabas taka, kas savieno MP2013 partnerpilsētas un vijas cauri industriālām zonām, pilsētas kvartāliem un skaistiem dabas nostūriem. MP2013 gada laikā uz pārgājieniem dabā piedāvāts paskatīties kā uz mākslas disciplīnu. Kopš dabas takas oficiālās atklāšanas 22.–24. martā plānoti pārgājieni un mākslinieciski pasākumi.

La Friche La Belle de Mai + Panorāma

Bijušās tabakas fabrikas – kāda sagadīšanās! – metamorfozes aizsākās jau 1992. gadā, kad tās teritoriju tika nolemts pārvērst par tādu kā kultūras papuvi, kur attīstīties radošiem projektiem un organizācijām. Šeit atrodamas mūzikas un teātra skatuves, 2009. gadā atklātais skeitparks, šad un tad La Friche teritorijā tiek uzsliets cirka šapito, katru pirmdienu notiek zemnieku tirdziņš, trīs četras reizes gadā viesojas Marseļas Pecha Kucha un tagad atklāta arī mūsdienu mākslai veltīta izstāžu zāle Panorāma (ar lielisku skatu pār pilsētu no tās jumta). Apmeklējumu vislabāk plānot ap pusdienas laiku (plkst. 12–15), lai izbaudītu restorāna Les Grandes Tables vienkāršos, bet gardos ēdienus, kā arī industriālo interjeru.

Pavillion M + informācija

Ja ierodaties Marseļā izbaudīt Eiropas kultūras gadu, dodieties tieši uz Paviljonu M jeb MP2013 informācijas centru. Šeit iespējams uzzināt par visiem pasākumiem, saņemt informācijas materiālus, iegādāties suvenīrus, noskatīties 3D feļetonu par Marseļu un tās vēsturi, kā arī apmeklēt kādu no lekcijām, diskusijām vai cita veida pasākumiem, kas šeit tiek organizēti gandrīz katru dienu.


Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Muzejs Rīgas Jūgendstila centrs svin 15 gadu jubileju

Aprīlī muzejs Rīgas Jūgendstila centrs svin piecpadsmit gadu jubileju. Tā darbības laikā izveidots plašs un daudzveidīgs krājums, pulcēts liels apmeklētāju skaits un veidotas neskaitāmas i...

Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja