Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Aktuāli
Rīgā -2 °C
Skaidrs
Svētdiena, 24. novembris
Velta, Velda

Sabīne Bērziņa

Tālāk par diskusijām joprojām netiek(1)

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas kopsēdē otrdien deputāti atkal sprieda, kā likumā nodalīt, kuri drukātie izdevumi ir pašvaldību sabiedrisko attiecību materiāls, bet kuri – neatkarīgi reģionālie mediji, lai definētu atšķirības to lomā un funkcijās. Par šo jautājumu tiek runāts jau vairākus gadus, tomēr lēmuma pieņemšana uz priekšu nevirzās, trešdien vēsta laikraksts Diena.

Izkļūt laukā, sabiedrībā

Labklājības ministrija (LM) ar ES fondu atbalstu strādā pie deinstitucionalizācijas projekta, lai cilvēki, kuriem šobrīd daļu savas dzīves nākas pavadīt institūcijās atsvešināti no pārējās sabiedrības, varētu dzīvot neatkarīgi un saņemt sev nepieciešamos pakalpojumus dzīvesvietā.

Imigranti kļūst par nepieciešamību(103)

Valstī arvien palielinās veco ļaužu īpatsvars, tāpēc, ja nedomāsim par imigrantu uzņemšanu, piedzīvosim būtisku darbaroku trūkumu. Tāds bija galvenais secinājums Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas un Ilgtspējīgas attīstības komisijas kopsēdē, kurā migrācijas pētnieki deputātiem stāstīja, kāda ir globālo migrācijas procesu ietekme uz valsti.

Atkritumu sāga turpinās(8)

Jautājums par stikla pudeļu, PET pudeļu un skārdeņu depozītsistēmu, ko Latvijā apspriež jau apmēram astoņpadsmit gadu, atkal atgriezies Saeimā. Arī šoreiz diskusijā iesaistītie nav gatavi nonākt pie galēja risinājuma. Pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ieskatiem, jāgaida līdz 2020. gadam, lai izvērtētu pašreizējo sistēmu un apsvērtu, vai tajā vajag kaut ko mainīt.

Lai pabeigtu estrādi, lūgs valsts palīdzību(5)

Rīgas domes (RD) Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs (GKR) otrdien atklāja, ka līgumu par 32 359 156 eiro Mežaparka estrādes skatītāju zonas pārbūvei slēgs ar pilnsabiedrību LNK, RERE. Iepirkums noslēdzies bez sūdzībām. Tomēr kompānijas piedāvājums par teju deviņiem miljoniem eiro pārsniedz līdzekļus, ko Rīgas dome iepriekš bija plānojusi atvēlēt būvniecībai, un grafiks, kurā plānots pabeigt darbus, ir saspringts.

Pa robežlīniju

Lai saprastu, kas mēs esam, jāzina, kur ir mūsu robežas – arī pavisam tieši un valstiskā mērogā. Entuziastu grupa Latvijai tās simtgadē nolēmusi uzdāvināt īpašu velti – izplānotu tūrisma ceļvedi apkārt visai valstij

Rail Baltica būvniecība mainīs Rīgas centru(3)

Līdz mēneša beigām plānots izsludināt iepirkumu par Rail Baltica Rīgas dzelzceļa tilta, uzbēruma un stacijas projektēšanu un būvniecību, kas izmaksās gandrīz divsimt miljonu eiro. Rīdziniekiem un pilsētas viesiem darbi, kuru rezultātu redzēsim pēc pieciem gadiem, nozīmēs pārmaiņas arī stacijas apkārtnē, ceturtdien vēsta laikraksts Diena.

Nākotnes nams var likt gaidīt(5)

Lai gan Latvijas Okupācijas muzeja likumā ierakstīts, ka memoriāla kompleksa būvniecības projekts Nākotnes nams jāīsteno līdz nākamā gada 1. oktobrim, Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) brīdina par iespēju, ka projekta realizācija varētu kavēties. Arhitekts un Kultūras ministrijas (KM) eksperts Jānis Dripe gan Dienai uzsver, ka kavēšanos nevajadzētu pieļaut, to saistot ar valsts simtgadi.

Jau divi elektroniskajā uzraudzībā esošie pazuduši no redzesloka

Kopš 2015. gada jūlija, kad ieviesta elektroniskās uzraudzības sistēma, kas radīta, lai sniegtu iespēju mainīties un ātrāk brīvībā atgriezties ieslodzījumā esošajiem cilvēkiem, no Valsts probācijas dienesta (VPD) redzesloka izdevies pazust divām personām. To Dienai apstiprināja dienesta vadītājs Mihails Papsujevičs. Pēc Dienas rīcībā esošās informācijas, viens cilvēks, par spīti elektroniskajai uzraudzībai, pametis valsti un, iespējams, jau devies uz Lielbritāniju.

Klimata pārmaiņas nesatrauc(9)

Kad 2005. gada janvārī plosījās viens no spēcīgākajiem valstī pieredzētajiem orkāniem Ervins, zaudējumi a/s Latvenergo elektropārvades sistēmām vien sasniedza 20 miljonus eiro. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Klimata pārmaiņu departamenta direktore Ilze Prūse stāsta – pārmaiņu ietekmē kataklizmas kļūst arvien postošākas. Lēš, ka nepielāgošanās gadījumā 2020. gadā Eiropas Savienībā (ES) rastos zaudējumi 100 miljardu eiro, bet 30 gadu vēlāk – 250 miljardu eiro apmērā.

Nākotne dažādos ātrumos(19)

Sestdien ES 27 dalībvalstu un institūciju līderi par godu Romas līguma sešdesmit gadu jubilejai tikās Itālijas galvaspilsētā, kur parakstīja deklarāciju ar redzējumu par savienības nākotni. Tajā ietverts redzējums par savienības lomu šobrīd un apņemšanās, ka jaunu izaicinājumu priekšā "mēs padarīsim ES stiprāku un izturīgāku ar vēl lielāku vienotību un solidaritāti valstu starpā".

Datu atklātība pašvaldībās klibo(6)

Noraidoša attieksme, vairākkārtēja skaidrošanās, iesniegumu rakstīšana – ar šīm un vēl citām problēmām nākas sastapties, lūdzot pašvaldībām sniegt informāciju par pašvaldību deputātu domes sēžu apmeklējumu no protokola, kam pēc likumā noteiktā būtu jābūt publiski pieejamam.

Veselība apsaimniekotāja rokās

Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību profilakses un pretepidēmijas pasākumu nodaļas vadītāja epidemioloģe Anita Brila šobrīd notiekošo vairās saukt par leģionāru slimības uzliesmojumu. Tomēr viņa norāda, ka pēc gada pirmā ceturkšņa apstiprinātas jau astoņas saslimšanas, lai gan pagājušogad kopumā fiksētas 24. SPKC pārstāve Anete Jansone arī pastāsta, ka trijās situācijās iznākums bijis letāls, vēl trīs leģionelozes saslimšanas šobrīd reģistrētas, bet pagaidām nav apstiprinātas.

Kavē, kad vien iegribas, vai domes sēdes nesasauc vispār(3)

Pētot Latvijas pašvaldību domes deputātu sēžu apmeklējumu, var secināt, ka kopumā 114 deputāti jeb seši procenti no tiem, kas visa sasaukuma laikā piedalījušies domes darbā, apmeklējuši mazāk nekā 60% sēžu. Četru gadu garajā periodā tas kopumā ir ne mazāk kā pusotra gada. Turklāt, lai gan likums Par pašvaldībām nosaka, ka "domes kārtējās sēdes sasauc priekšsēdētājs ne retāk kā reizi mēnesī", ne visur šī norma tiek ievērota, attaisnojoties, piemēram, ar to, ka jūlijs ir atvaļinājumu laiks, ceturtdien lasāms laikrakstā Diena.

Domnieki darbā neparādās gadiem(13)

"Es nevaru iet uz domes sēdēm, jo man ir jāpelna nauda pašam savā privātajā biznesā," pārliecināti saka Skrundas novada domes deputāts Ainars Piļeckis, kas pagājušajās vēlēšanās startēja no Vienotības saraksta. Vīrietis šā sasaukuma laikā no 2013.gada jūlija līdz 2016.gada novembrim ar savu klātbūtni kolēģus pagodinājis mazāk nekā pusē sēžu. Taču viņš šajā ziņā nav unikāls, citās pašvaldībās atrodami deputāti, kas sēdes apmeklē vēl retāk.

Labdien, es esmu feministe/-s!(27)

Pikets pret olšūnu zie­došanas ierobežoju­miem, protesti pret liegumu luteriskajā baznīcā ordinēt sie­vietes, Sieviešu maršs daudzu pasaules val­stu lielākajās pilsētās, tostarp Rīgā, un žurnāla Samanta izdoša­na bijuši tikai daži no iemesliem, kādēļ pēdējā laikā Latvijas publiskajā telpā iz­skanēja vārds "feminisms".

Stabili zemo pensiju sistēma(21)

Teju trešdaļa strādājošo Latvijas iedzīvotāju vecumdienās būs pakļauti nabadzības riskam, jo to ienākumi nenodrošina pietiekamu pensijas apmēru un vairākums nevar atļauties paši veidot uzkrājumus, secināts TNS veiktā SEB bankas pētījumā.

Saduras viedokļi par virsstundām(6)

Ceļu uz apstiprināšanu sākuši Labklājības ministrijas (LM) grozījumi Darba likumā. Jautājums, kas līdz šim izpelnījies skaļākās diskusijas, ir par virsstundu darba piemaksām. Iecerēts, ka piemaksas, kas tagad ir 100% no stundas vai dienas darba algas likmes, tiks pazeminātas līdz 50% par pirmajām divām virsstundām, pēc tam – saglabāsies 100%, tāpat kā svētku dienās. Darba devējiem pašiem gan ir tiesības maksāt arī vairāk.

Nesportojam un pusdienojam datora kompānijā

Vairāk nekā 42 tūkstoši cilvēku piedalījušies Lielā Latvijas veselības testa aptaujā. Pēc pētījuma rezultātiem gan nevar izdarīt secinājumus par visu sabiedrību, jo, kā Dienai pētījuma prezentācijas laikā atzina tās autori, nav piedomāts, lai proporcionāli aptaujātu dažādu dzimumu, vecumu pārstāvjus un atšķirīgās dzīvesvietās dzīvojošos.

Pārkāpumi gan tirgojot, gan būvējot(2)

Teju puse no sabiedriskajām ēkām, kuras pērn pārbaudījis Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB), ir vai nu nedrošas, vai arī bīstamas, informēja biroja direktors Pēteris Druķis. Dalījumā pēc ēkas lietošanas veida sliktākajā stāvoklī ir plašizklaides pasākumu un tirdzniecības ēkas, no kurām attiecīgi 55% un 52% atzīti par nedrošām. Arī būvdarbu laikā pārkāpumi novēroti vairāk nekā pusē gadījumu.

CETA – ne traģēdija, ne medus pods

Pirms dažām dienām Eiropas Parlamenta deputāts Andrejs Mamikins (Saskaņa) publiski paziņoja, ka pēc Eiropas Savienības un Kanādas visaptverošā ekonomikas un tirdzniecības nolīguma (CETA) noslēgšanas gaidāms masveidīgs Latvijas zemnieku saimniecību bankrots.

Runā vietējais Ķīnas mūris(3)

Par Ķīnas mūri iesauktā necilā paskata, bet milzīgā apjoma dzelzsbetona dzīvojamā ēka Purvciemā maz atšķiras no citiem līdzīgiem padomju laika Rīgas namiem. Garām skrienoši kaimiņi, par kuriem zināms tikai tas, ka tie reizēm māk padot labrītu, tantes uz soliņiem, kuras domā, ka par visiem zina visu, un pa kādam nerātnākam pusaudzim ar krāsas baloniņu, kurš naktīs atbrīvo sevī dusošo mākslinieku. Taču, gluži kā īstais Ķīnas mūris, kura ikkatrā pakāpienā mīt stāsts, arī šā nama sienas aiz katra dzīvokļa durvīm slēpj simtiem cilvēku piedzīvoto, bet plašākai publikai nepateikto. Vismaz līdz šim. Šos stāstus atklāt mēģināja režisore Krista Burāne izrādē Robežas. Lai gan izrādes jau beigušās, ne tikai tās skatītāju, bet arī varoņu – Purvciema iedzīvotāju – iespaidi par dalību tajās turpina dzīvot, viņu stāsti nekur nepazūd un arī rosina uz pārdomām – cik atvērti ikdienā esam, un kādas robežas paši sev būvējam.

Vāc, bet ar citiem nedalās(4)

Kopš portāla Latvija.lv darbības sākšanas 2008. gadā līdz 2016. gada beigām to nu jau lietojuši 700 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, bet e-pakalpojumu sākšanas reižu skaits sasniedzis 125 miljonus. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (NA) uzskata, ka citām valstīm no Latvijas datos balstītas pārvaldes jomā būtu daudz ko mācīties, piektdien lasāms avīzē Diena.

Latvija putnu gripas ceļā(1)

Bažās par to, ka putnu gripa, kas strauji izplatījusies vairākās Eiropas valstīs, drīzumā varētu atceļot arī līdz Latvijai, Zemkopības ministrija (ZM) Ministru kabinetā rosinās pieņemt aizliegumu, kas no marta līdz maijam liegs turēt mājputnus ārā, kā arī nodarboties ar to izbraukuma tirdzniecību. Tikmēr putnu audzētavu īpašnieki, cenšoties vairīties no infekcijas, gatavojas lieliem izdevumiem.

Konkrētākas aprises Brexit plānā pagaidām neiezīmējas

Vakar Saeimas Eiropas lietu un Ārlietu komisiju kopsēdē Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes vēstniece Sāra Koulija informēja par Lielbritānijas plāniem saistībā ar valsts izstāšanos no ES un to, kādas attiecības valsts grib veidot ar Latviju. Tiesa, pagaidām zināma Lielbritānijas nostāja, bet tas, kā izdosies plānus realizēt, nav skaidrs.

Brīvos medijus neglābs(3)

Saeimā ceturtdien otrajā lasījumā atbalstu neguva priekšlikums noteikt, ka valsts un pašvaldību informatīvos izdevumus nedibina, neizdod un neuztur kā masu informācijas līdzekļus. Viens no priekšlikuma autoriem Ritvars Jansons (NA) no Saeimas tribīnes deputātiem skaidroja, ka demokrātiskā sabiedrībā masu informācijas līdzekļos darbojas neatkarīgi žurnālisti, bet pašvaldību izdevumus finansē no pašvaldības budžeta, un cilvēki, kas tiem veido publikācijas, nestrādā neatkarīgi, bet pašvaldības interesēs, piektdien vēsta laikraksts Diena.

Daudz darbinieku ar nekonkurētspējīgām algām

Latvija nav starp valstīm ar lielāko valsts iestādēs nodarbināto cilvēku skaitu. Eiropas Savienībā kopumā 6,9% nodarbināto iedzīvotāju strādā valsts pārvaldē, bet Latvijā – 6,6%. Tomēr, kā stāsta Valsts kancelejas direktors Mārtiņš Krieviņš, tas neliecina, ka valsts pārvaldē viss ir kārtībā ar funkciju izpildi, un, viņaprāt, kopējais darbinieku skaits būtu jāmazina par vairākiem tūkstošiem, lai darbs kļūtu efektīvāks. Par šādu vajadzību liecinot sarūkošais iedzīvotāju skaits, tiesiskā jaunrade, kur valsts izdod pārāk daudz normatīvo aktu, mēģinot regulēt katru niansi, kā arī sabiedrības spiediens, ceturtdien lasāms avīzē Diena.

Ārpolitika bez mērķiem(6)

Ceturtdien ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (Vienotība) uzstājās Saeimā ar savu ikgadējo ziņojumu par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības (ES) jautājumos. Lai gan pats ministrs vērtē, ka aizvadītais gads bijis veiksmīgs, par skaidru stratēģisko mērķu neizvirzīšanu un proaktīvas rīcības trūkumu viņu kritizē ne tikai opozīcijas, bet arī koalīcijas politiķi.

No bulciņām ikdienā nespēj atteikties(4)

Lai gan skolēnu zināšanas par veselīgu uzturu ir labas, tās netiek pietiekami izmantotas praksē. Bērni ikdienā joprojām iecienījuši našķus, bet dārzeņus un augļus ēd stipri mazāk, nekā vajadzētu, ceturtdien lasāms laikrakstā Diena.

Zvans, kas var izmaksāt vairāk nekā desmit tūkstošus eiro

Gada nogalē Latvijā pirmo reizi notikuši vairāki iepriekš nepieredzēti krāpšanas gadījumi. Sākotnēji Valsts policija (VP) saņēmusi informāciju, ka vairākos lielveikalos ievietoti spridzekļi, un, izvērtējot situāciju, daļā gadījumu ticis pieņemts lēmums tirdzniecības centrus evakuēt. Taču noziedznieki pēc tam vēl uzstājīgi sazinājušies ar komersantiem, pieprasot veikt samaksu par to, lai viņi neturpinātu policijai sniegt viltus informāciju.