Turklāt pat tad, ja informācija ir pieejama, tās formāts reizumis liek vaicāt, vai kāds ir domājis ne vien par tās publicēšanu, bet arī – vai un kā datus vēlāk būs iespējams izmantot. Proti, dokumenti ir nekvalitatīvi skenēti, tiem ir dažādi formāti vai tie pašvaldības interneta mājaslapā ievietoti animācijas veidā, kas sarežģī iespējas automātiski un precīzi apkopot lielu informācijas apjomu un veikt pētījumus par to, kā strādā Latvijas pašvaldības.
Par datiem jācīnās
"Informācijas pieejamības ziņā Latvijā vide kļūst ar katru gadu arvien anarhiskāka. Ir dažas iestādes, kas apzinīgi un iedzīvotājiem draudzīgi publicē informāciju, ir tādas, kas šo to publicē, bet ļoti daudz ko ir gatavas izsniegt tikai pēc pieprasījuma un ne vienmēr ērtā formātā, kā arī ir tādas iestādes, kas ignorē pat likumā noteiktās pamatnormas," saka domnīcas Providus vadošā pētniece Iveta Kažoka. Ar visām uzskaitītajām situācijām, veicot pētījumu par deputātu sēžu apmeklējumu, pēdējo mēnešu laikā ne reizi vien saskārās arī Diena.
Informācijas iegūšana no atsevišķām pašvaldībām bija īpaši sarežģīta. Tā, piemēram, Garkalnes novada dome lūgto informāciju nav atsūtījusi vēl šodien – četrus mēnešus pēc tam, kad laikraksts to oficiālā iesniegumā lūdza pērnā gada 21. novembrī. Domei tika prasīta informācija par sēžu apmeklējumu pēdējā sasaukuma laikā no 2013. gada vidus līdz 2016. gada nogalei. Sākotnēji pašvaldība solīja, ka protokolu izrakstus sūtīs ar kurjeru, vēlāk, uzzinot, ka citas pašvaldības to darīja ar e-pasta starpniecību, izlēma, ka sekos šai praksei. Taču, piemēram, Cēsu, Rugāju un Balvu novada domes darbiniekiem tas prasīja vien pāris stundu, savukārt pirmā – turklāt nepilnīga – informācija no Garkalnes saņemta vien 2. janvārī. Pirmajā e-pastā bija pievienota informācija par 2013. gadu, pēc atkārtotiem lūgumiem 7. februārī tika saņemti dati arī par 2014. gadu un solījums drīzumā atsūtīt pārējo. Vēlāk tomēr domē atbildēja, ka visu var uzzināt, apskatot deputātu balsojumus viņu mājaslapā.
Taču tas neatbilst patiesībai, piemēram, tādējādi nav iespējams izsekot, vai deputāts ilgstoši nepiedalās balsojumos tāpēc, ka nolicis mandātu, vai tāpēc, ka vienkārši neapmeklē sēdes. Turklāt iesniegumā tika lūgts sniegt informāciju par Garkalnes novada domes sēžu apmeklējumu ar uzskaitījumu par katru sēdi, kurā redzams, kuri deputāti tajā piedalījās un kuri ne. Domes publicētie lēmumi šādu informāciju neietver. Jāpiebilst, ka likuma Par pašvaldībām 26. pantā rakstīts, ka "domes lēmumi un domes sēžu protokoli ir publiski pieejami".
Kad Diena sazinājās ar domes priekšsēdētāju Mārtiņu Gunāru Bauzi-Krastiņu (LZS), lai noskaidrotu, kas kavē atbildēt uz iesniegumu, viņš attrauca, ka "es ar šādiem sīkumiem nenodarbojos", un pārtrauca sarunu. "Ja dome atsakās pēc pieprasījuma izsniegt protokolus, citādi kā par likuma pārkāpumu to nemaz nevar vērtēt," ir pārliecināta Kažoka. Labas pārvaldības eksperte Inese Voika šādu situāciju vērtē kā traģisku, un savu nosodījumu pauž arī Tiesībsarga biroja pārstāve Kristīne Pakārkle.
Ar sarežģījumiem iegūt datus par sēžu apmeklējumu Diena saskārās arī citās pašvaldībās. Piemēram, lai gan Nīcas novada pašvaldības pārstāve sniedza visu informāciju, kas tika lūgta, tomēr viņa pārmeta, ka "darāmā netrūkst", un sākotnēji lika vairākkārt skaidrot, kāpēc informācija vajadzīga un kādi ir laikraksta mērķi. Līdzīga bija komunikācija ar vairākām citām pašvaldībām. Kažoka norāda: "Informācijas pieprasījumam klāt īpašs skaidrojums nav jāpievieno, to nosaka informācijas atklātības likums." Viņasprāt, īpaši tas attiecas uz žurnālistiem, kuriem nav jāatskaitās, ko viņi no informācijas aprakstīs. "Tā labākajā gadījumā no domes puses ir likuma nezināšana, sliktākajā – tā ignorēšana," uzsver eksperte. Nīcas novada domes priekšsēdētājs Agris Petermanis (Nīcas novada attīstībai) norāda, ka ar domes darbinieci veiks pārrunas, bet uzsver, ka informāciju viņa tomēr nosūtījusi.
Bez vienota standarta
Daudzas pašvaldības protokolus publicē, lai gan likums to nenosaka par obligātu prasību. Piemēram, Pļaviņu novada pašvaldība katram mājaslapas apmeklētājam šādu informāciju sniedz kopš 2008. gada, Talsu – kopš 2010. gada. Talsu domes vadītājs Aivars Lācarus (Talsu novada attīstībai) norāda, ka dome iestājas par atklātību. Viņš piebilst: "Tādā veidā samazinām situāciju skaitu, kad cilvēki ir spiesti doties pie mums meklēt kaut kādus skaidrojumus. Tā arī radām izpratni par to, kas sēdēs noticis." Protokolos nepublicē vien informāciju par sēžu slēgto daļu, kur lēmumi ir saistīti ar kāda cilvēka personīgiem, sensitīviem datiem.
Viens no labajiem piemēriem, kas arīdzan publicē vairāk, nekā noteikts likumā, ir Ventspils novada pašvaldība. Tās priekšsēdētājs Aivars Mucenieks (ZZS) saka, ka viņiem neesot nekā slēpjama un dome ir ieinteresēta, lai iedzīvotāji spētu sekot līdzi tās darbam. Jāatzīmē gan, ka publicētos protokolus pētniecības nolūkiem nav viegli izmantot – tie ir izveidoti kā animācija, kurā, pāršķirot lapas, dzirdama skaņa. Izlasīt tur esošo informāciju iespējams vien pietuvinot, un ne vien nav iespējama mašīnlasīšana, bet arī apgrūtināta dokumenta lietošana iedzīvotājiem.
Lielākoties problēmas sākas, mēģinot informāciju apkopot. Kažoka uzsver, ka jau vairākkārt runāts par atvērtajiem datiem valsts pārvaldē, proti, "ne tikai, lai parasts iedzīvotājs varētu informāciju viegli atrast, bet arī, lai tā būtu pieejama mašīnlasāmā formā gadījumā, ja kāds vēlas lielu informācijas daudzumu ātri apkopot un atrast tajā kādas kopsakarības". Voika savukārt atzīmē, ka starptautiski to atzīst par labas pārvaldes praksi. Savukārt Vides un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvis Oskars Vizbulis neuzskata, ka vajadzētu noteikt vienotus standartus, lai datus būtu vieglāk analizēt. Viņaprāt, pietiek jau ar to, ka ir noteikta informācija, kas jāieraksta protokolos. "Papildu standartizācija radītu tikai papildu administratīvo slogu," viņš saka. Tam nepiekrīt Kažoka un uzsver, ka VARAM tomēr būtu jānosaka, kā noformēt dokumentus un kā nodrošināt, lai tie būtu ērti lietojami.
Par iemesliem neatskaitās
Vēl viena likuma norma, ko ne visas pašvaldības ievēro, ir par iemeslu norādīšanu protokolā, ja deputāts nav ieradies uz sēdi. Reizēm iemesla vietā vien atkārtots, ka deputāts nav ieradies, citreiz pieminēts, ka deputāts ir sazinājies, lai pateiktu, ka sēdē nebūs. Tiesībsarga biroja pārstāve Pakārkle norāda, ka sabiedrībai ir tiesības iemeslus zināt un tos izvērtēt. Ja ir runa par ļoti privātiem iemesliem, tie nav jāizklāsta detalizēti, bet, "ja raksta vienkārši "neieradās", tad rodas šaubas, vai iemesls ir attaisnots vai arī nav. Tas ir pārāk vispārīgi".
Arī Vizbulis atzīst: "Primāri būtu labā prakse, ja deputāti sēdes kavētu tikai attaisnojošu iemeslu dēļ un šos iemeslus – slimība, komandējums [kas ir vienīgie likumā noteiktie attaisnojošie iemesli] – arī atbilstoši likuma prasībām norādītu protokolā. Ja deputāts nav ieradies uz sēdi citu iemeslu dēļ un šis iemesls ir norādīts protokolā, vai arī protokolā nav norādīts neierašanās iemesls, to nevar uzskatīt par labu praksi un pārvaldību."
Detalizētu informāciju par to, cik deputāti cītīgi apmeklējuši vai bastojuši domes sēdes, iespējams aplūkot interaktīvajā rīkā Apmeklējumametrs.
auditors
Zane
Raimonds